Mārtiņa Strautmaņa un Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā saņēma Aleksandrs Čižikovs. Uz ātru roku apbalvojumu iegūt nevar, skaidro Aleksandrs. Viņš jau vairāk nekā trīs gadus strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūta metodoloģiju grupā. Viņa pienākumos bija kobalta katalizētu reakciju izstrādāšana.
"Tas nozīmē, ka mums ir parasti savienojumi, piemēram, aminoskābes. Un, izmantojot kobalta savienojumu reakciju katalizatorus, mēs varam iegūt no vienkāršākām molekulām sarežģītākas molekulas," skaidroja Aleksandrs Čižikovs, kurš ieguva Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā.
"Man ļoti patīk tas, ko es daru. Mans mērķis ir turpināt mācīties, lai dabūtu arī doktora grādu. Iespējams, kļūt par profesoru, dekānu un tā tālāk," atklāja Aleksandrs.
Krasi atšķirīgs maģistra darba temats bija Madarai Stādei. Viņa pētīja saikni starp ēdienu un nacionālo identitāti. Viņa ieguva Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē.
"Lai gan mums pašiem šķiet, ka mūs ļoti spēcīgi ietekmē dažādas citu valstu identitātes cauri gadsimtu lokiem, īpaši 20. gadsimtā, mēs tomēr esam spējuši saglabāt savu spēcīgu gastronomisko identitāti. Un caur ēdienu mēs izpaužam, kas mēs esam. Ne tikai balstoties uz vāciešiem vai krieviem, vai citām tautām, kas mūs ir ietekmējušas. Caur ēdienu izpaužas mūsu spēja pastāvēt un izdzīvot caur dažādiem notikumiem," stāstīja Madara.
Jauno zinātnieku balvu ieguva Amanda Brizga. Viņas maģistra darbs bija pētījums, meklējot saiknes starp nodokļu slogu un izglītības līmeni.
"Sausais atlikums bija tas, ka tiešām ļoti tieši korelē nodokļu ieņēmumi, nodokļu slogs pret augstākās izglītības līmeni sabiedrībā. Un tas, ar ko es varbūt pārsteidzu, bija datu analīzes veids un apjoms," atzina Amanda Brizga. Viņa gan uzreiz atpakaļ studijās neatgriezīsies. Mazliet jāievelk elpa.
Akadēmijas vārda balvām un jauno zinātnieku balvām bija 19 laureāti, pārstāvot visdažādākās jomas. Katrs no viņiem palīdzējis augt Latvijas zinātnei, uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē.
