Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Cilvēka organisms ar laiku nolietojas, līdz ar to, kļūstot vecākiem, maņas kļūst vājākas. Tāpat krītas arī emociju intensitāte, taču ne vajadzība pēc laimes, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes profesore, medicīnas doktore Una Riekstiņa un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Starptautiska zinātnieku komanda slavenajā Heopsa piramīdā Ēģiptē atklājusi slepenu telpu. Tas varētu sniegt vērtīgu informāciju par šo milzīgo konstrukciju būvniecību.
Domājot par varavīksni, kuru dienās, kad vienlaikus spīd saule un līst lietus, var novērot pie debesīm, cilvēkus nosacīti var iedalīt divās grupās. Daļa sacīs, ka mēģinājumi to skaidrot ar analīzi un formulām ir vardarbīga skaistuma iznīcināšana, citi apgalvos, ka viss ir pavisam vienkārši.
Lai gan pasaules kontekstā Latvijas militāro tehnoloģiju industrija neizceļas ar masu produktu ražošanu, ir jomas, ar kurām tā var lepoties – tie ir droni, sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas 5G tīklā, kā arī militārās degvielas kannas, kas pazīstamas visā pasaulē, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Spānijas pilsētā Barselonā ceturtdien, 2. martā, noslēdzas jauno tehnoloģiju izstāde "Mobile World Congress". Viedtālruņu sektorā lielākā interese ir par ierīcēm ar elastīgu salokāmu un pat izrullējamu ekrānu.
Jāstudē tādā programmā, kur studenti visvairāk izkrīt, – tā savulaik nolēma Rihards Novickis, un tā aizsākās viņa ceļš uz zinātni. Tagad viņš ir Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks, kurš domā dažādus algoritmus un izstrādā vienčipa tehnoloģijas infrasarkanajām kamerām.
Viedie industriālie roboti ražotnēs un mobilie roboti, kas spēj restorāna apkalpot cilvēkus un novākt netīros šķīvjus, – pie šādu tehnoloģiju izveides ikdienā strādā Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieks un direktors Modris Greitāns. Viņa ceļš uz zinātni sākās vecāku ietekmē, kuri jau no mazotnes mudinājuši domāt un saprast, kā lietas darbojas.
"ChatGPT" ir bots, kas spēj cilvēku vietā radīt dažādus tekstus par vispārīgām tēmām – esejas, pārdomas, pat motivācijas vēstules, taču pie specifiskiem jautājumiem tas sāk pieļaut būtiskas kļūdas, tāpēc cilvēku īsti aizstāt nespēj, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja politikas doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Pēteris Paikens.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Šis stāsts būs nedaudz tehniskāks nekā daži iepriekšējie. Taču saprotot, kāda nozīme mūsdienu enerģētiskās krīzes un ģeopolitiskajā situācijā ir sarunai par atoma kodolu, kad, no vienas puses, tiek diskutēts par kodolenerģētiku kā iespēju valstīm iegūt enerģētisko neatkarību, bet, no otras puses, pieaug kodolieroču izmantošanas draudi, nolēmu tomēr to tādu veidot.
Kad dodamies uz kādu saviesīgu pasākumu vai īpašām vakariņām, zinām, ka ir jāievēro arī īpaši noteikumi jeb etiķete, kas paredz, kā uzvesties, ko ģērbt un izturēties pie galda. Taču laiki mainās, tāpēc ir laiks apgūt arī tādu jēdzienu kā "netiķete" jeb pieklājība digitālajā vidē.
Jaunā zinātniece Inga Pudža saņēmusi Latvija Zinātņu akadēmijas piešķirto Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā, bet darbā viņu dēvē par vienu no spilgtākajām jaunajām zinātniecēm un piemēru citiem, ka karjeru var veidot arī tepat Latvijā. Viņa ikdienā nodarbojas ar strukturāliem pētījumiem atomu līmenī, radot jaunus marķierus, kas varētu norādīt, vai, piemēram, pārtikas produkti vai vakcīnas, transportējot un turot tos veikalu plauktos, ir uzglabāti atbilstošā temperatūrā.
Nīderlandē top pasaulē jutīgākā magnētiskās rezonanses iekārta. Tā īpaši noderīga varētu būt, pētot cilvēka smadzeņu uzbūvi, stāvokli un slimības.
Latvijā radīta jauna pieeja personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē. Šis atklājums teorētiskajā zinātnē, kas veikts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta, ķīmiķa Ivara Kalviņa vadībā, ir atzīts par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Polijā un citviet pasaulē atzīmē pasaulslavenā zinātnieka Nikolaja Kopernika dzimšanas 550 gadu jubileju. Heliocentriskās Visuma uzbūves teorijas autors lielu dzīves daļu pavadīja Fromborkas pilsētā, kur notika plašākās svinības.
Rihards Ruska ir jaunais zinātnieks, kurš strādā Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā (CFI). Par saviem pētījumiem, kas saistīti ar luminiscējošiem materiāliem, viņš nupat saņēmis Jauno zinātnieku balvu.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Dānijas lauksaimnieki izmēģina pārtikas piedevu liellopiem, kas spēj būtiski samazināt klimata izmaiņas veicinošā metāna izmešus. Pirmie izmēģinājumi liecina, ka dzīvniekiem jaunā diēta ir "pa prātam".
Visus interesē atbilde uz jautājumu, vai ārpus mūsu planētas eksistē vēl kāda dzīvības forma vai varbūt pat civilizācija. Lai gan atrasts šobrīd nekas nav, pētījumi joprojām turpinās un turpināsies, jo Visums ir tik milzīgs, ka iespēja, ka kaut kur radīsies dzīvība un kādā brīdī kļūs inteliģenta, ir diezgan liela, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja astronomijas interesents un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists Raitis Misa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
