Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Vienā no pasaules top 10 universitātēm, Kalifornijas Universitātē Bērklijā, ASV, tās kampusā pie katras fakultātes ir vairākas automašīnu parkošanās vietas, uz kurām rakstīts NL. Šis NL nozīmē, ka autostāvvieta paredzēta tikai Nobela prēmijas laureātiem. Tā ir īpaša privilēģija šiem atzinību guvušajiem profesoriem, jo citādi ar savu automašīnu kampusa teritorijā nedrīkst iebraukt ne studenti, ne profesori. Lieki teikt, ka Bērklijā šīs stāvvietas reti kad ir tukšas.
Kā no baktērijām iegūt ūdeņradi, ko varēs izmantot arī automašīnu darbināšanai? Kādu sugu kokus labāk stādīt, lai maksimāli izvairītos no globālās sasilšanas? Šos jautājumus pēta divas jaunas zinātnieces no Latvijas, kurām "mirdz acis", stāstot par to, ko viņas dara. Ilze Dimanta un Antra Boča ir piektā Pasaules latviešu zinātnes kongresa dalībnieces, kuras nodarbojušās ar pētniecību Latvijā un ārvalstīs.
Dažādu nozaru zinātnieki gan no Latvijas, gan arī diasporas pulcējās Gaismas pilī [Latvijas Nacionālajā bibliotēkā] Rīgā, kur notika piektā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa atklāšana. Viena no vadošajām tēmām, par ko šogad diskutēs pētnieki, būs par zinātnes ietekmi sabiedrībā. Kongress palīdzēs ne tikai zinātniekiem satikties un dibināt sadarbības, bet arī sabiedrībai vairāk uzzināt par to, kāds ir pētniecības pienesums un kāpēc zinātnei vajadzīgs atvēlēt vairāk naudas.
Jūnija beigās notiks Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Latvijā pulcēsies zinātnes ekosistēmas pārstāvji no visas pasaules, lai aktualizētu jautājumus par zinātnisko rezultātu radīto ietekmi sabiedrībā. Latvijas zinātne spēj piedāvāt savus risinājumus globāliem izaicinājumiem un strādā Eiropas zinātnes ekosistēmā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta direktore, asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Ārstiem sāk pietrūkt antibiotiku, jo baktērijas ir izstrādājuši rezistenci pret tām. Radītie savienojumi uzlabo antibakteriālās terapijas. Šo atklājumu Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnē.
Robotika ir zinātne, kas prasa cilvēka klātbūtni, attīsta kritisko domāšanu un veido mūsu nākotni, saka Kārlis Pīgožnis. Viņš ir gados jauns robotikas pasniedzējs, kuram ir ļoti daudz hobiju, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar inženierzinātnēm – tostarp fotografēšana, audiofilisms un motociklu restaurācija. Taču viņa lielākā aizraušanās un ikdienas nodarbošanās ir robotika, ko gan pats turpina apgūt, gan arī māca Latgales jauniešiem. Viņa audzēkņu būvētie roboti ieguvuši godalgotas vietas čempionātos Latvijā un ir pusfinālisti Baltijā.
Pēc trīs gadu pārtraukuma Preiļos sestdien, 28. janvārī, notiks "5. Preiļu robotikas čempionāts 2023", kas ir Latvijas Robotikas čempionāta sacensības, liecina informācija Preiļu novada mājaslapā. Čempionāta posms notiks Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā, sacensībām pieteikušies 300 dalībnieki, trešdaļa būs lietuvieši, kas sastāda sīvu konkurenci mājiniekiem, norādīja galvenais organizators Juris Erts (''Jaunā Vienotība'').
Pirms daudziem gadiem, vēl tā saucamajā padomju laikā, manā laboratorijā tika iegādāts ļoti nopietns Amerikas Savienotajās Valstīs ražots lāzers. Tā bija tik komplicēta ierīce, ka firma atsūtīja savu pārstāvi, lai tas lāzeru iedarbinātu un apmācītu mūs ar to strādāt. Kungs to paveica nevainojami, bet pēc tam teica, ka viņam esot viena vēlēšanās. Vai mēs nevaram palīdzēt to piepildīt? Viņš kā suvenīru gribētu iegādāties "koka kalkulatoru". Sākotnēji ne man, ne maniem kolēģiem nebija skaidrs, par kādu koka kalkulatoru varētu būt runa. Taču maz pamazām noskaidrojām, ka mūsu viesis vēlas iegādāties skaitāmos kauliņus.
Pašbraucošo auto tehnoloģu izstrāde sadarbībā ar tādiem ražotājiem kā "Volvo", "Audi", "BMW", "Maserati", "Škoda" – tāda ir Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošā pētnieka Kaspara Ozola ikdiena. Iespējams, nākotnē ikviena automašīnas būs aprīkota ar Latvijā radītām un pilnveidotām tehnoloģijām
Lai arī sociālie tīkli ir iepriekš nebijusi iespēja zinātniekiem un pētniekiem nodot savus atklājumus visai pasaulei, diemžēl sensacionāla informācija, emocijas un sazvērestības tajos izplatās daudz labāk nekā sarežģīti, niansēti zinātnes stāsti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" sprieda politikas zinātņu doktors, "SkeptiCafe" vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs.
47 gadsimtus – tik ilgu laiku ir izturējušas senākās cilvēka radītās būves. Ēģiptes piramīdas spējušas izturēt karus, postījumus un laika zobu, bet vai spēs izturēt izmaiņas klimatā? Vieni no nopietnākajiem draudiem piramīdām ir zemestrīces, vējš un gruntsūdeņu līmeņa izmaiņas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja kultūras pieminekļu eksperts un arhitektūras zinātņu doktors Bruno Deslandes un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Agnese Kukela.