Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Šoreiz stāstu sākšu ar uzdevumu. Bet nebīstieties! Formulas no skolas fizikas grāmatām nebūs jāatceras, un arī rēķināt nevajadzēs. Ja fizika skolā nebija mīļākais priekšmets, nebēdziet prom. Uzskatiet, ka šis ir neliels eksperiments ar jūsu intuīciju, pārbaudot, cik labi tā strādā un vai tomēr kādreiz nepieviļ. Pārdomas būs par pēdējās nedēļās ļoti aktuālu tēmu: dambji – kādiem tiem jābūt, lai pildītu savus uzdevumus.
Zinātņu akadēmija izvirzījusi 12 nozīmīgākos 2022. gada zinātnes sasniegumus Latvijā. Nozīmīgi sasniegumi gūti vēža izpētē, izstrādāti risinājumi ēku siltuma zudumu samazināšanā. Laureātu vidū arī zinātnieki, kuri modelējuši ekonomiskos procesus, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, kā arī pētnieki meklējuši risinājumus augu noturībai pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpat veikti apjomīgi pētījumi par Latvijas kultūrai un vēsture nozīmīgiem jautājumiem un personībām. Savukārt Latvijas Radio interesējās plašāk par kādu Latvijā radītu bakteriālās rezistences risinājumu un robotu, kas uztver žestus un pieskārienus.
Latvijas inženieri Eiropas Kosmosa aģentūras misijā "Comet Interceptor" palīdz tapt instrumentam "Opic" (Optical Periscopic Imager for Comets (OPIC)), ar kuru pāris minūšu laikā no kosmosa kuģa tiks fiksēti un nodoti tālāk garām lidojošas komētas attēli, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atklāja Tartu Universitātes asociētais profersors Andris Slavinskis un Ventspils Augstskolas lektors, uzņēmuma "BitLake Technologies" līdzdibinātājs Jānis Šate.
Aizvien populārāka Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) kļūst klasisko modeļu automašīnu pārbūve par elektromobīļiem. Entuziasti runā gan par uzlabotām braukšanas īpašībām, gan vēsturisko un ekoloģisko aspektu.
Āgenskalna tirgus apmeklētāji šobrīd var iepazīt 12 Latvijas zinātniekus. Tirgus paviljonā izvietota izstādē "Zinātne Latvijai 2023", kas vēsta par mūsu zinātniekiem un zinātniecēm, kuri pārstāv dažādas nozares un zinātniskās institūcijas.
Patērētāju elektronikas izstāde (CES) jeb angļu valodā "Consumer Electronics Show" ir ikgadēja izstāde, ko organizē Patērētāju tehnoloģiju asociācija (CTA). Tas ir viens no lielākajiem tehnoloģiju pasākumiem pasaulē, kurā uzņēmumi demonstrē jaunāko un labāko sadzīves elektronikas jomā, televizoru un monitoru segmentos, viedtālruņu pasaulē un citās jomās. Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" digitālajiem gardēžiem šoreiz skaidros, ar ko šogad pārsteidza 56. CES pasākums Lasvegasā?
Sākšu ar dažiem likumiem, ko formulējis mans kolēģis fizikas profesors Bristoles Universitātē Maikls Berijs. Maikls ir teorētiķis ar lielu noslieci uz matemātiku, kurš formulējis virkni ideju, kas pieder pie viļņu fizikas un kvantu fizikas fundamentāliem pamatiem. Piemēram, viņa ideja, kas ieguvusi nosaukumu – Berija fāze, ir ļoti nozīmīga daudzos kvantu fizikas procesos. Starp citu, par to, viesojoties Rīgā Eiropas Fizikas biedrības sponsorētā publiskā lekcijā, Berijs stāstījis arī Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
Kompānijai "Virgin" pirmo reizi izdevies veiksmīgi palaist komisko raķeti no Lielbritānijas teritorijas. Tomēr tā novirzījās no kursa un satelītus, visticamāk, neizdosies nogādāt plānotajā orbītā.
Runas procesā kopumā piedalās 40 dažādi muskuļi, un tie spēj veikt 225 dažādas darbības sekundē. Vidēji aptuveni 15 muskuļi saraujas katrā milisekundē. Šo procesu ar prātu nav iespējams kontrolēt, līdz ar to nākas paļauties uz intuitīvo spēju koordinēt un kontrolēt šo sarežģīto instrumentu. Ja vēlamies labi runāt, tad muskuļi, kas atbild par artikulāciju, mēli, lūpām un citiem muskuļiem, ir jātrenē, līdzīgi kā trenējam roku vai kāju muskuļus.
Aizsardzības industrijas hakatonā "Defence Makeathon Riga 2022" tapuši īpaša veida žņaugi, ko karavīrs var pats saviem spēkiem ļoti ātri uzlikt krīzes situācijā. Satiekoties kopā zinātniekiem, studentiem, karavīriem, zemessargiem un militārās industrijas pārstāvjiem, šajā hakatonā top arī citas inovatīvas idejas, kuras, iespējams, nākotnē sāks īstenot.
Šveices pilsētā Lozannā bāzētā Federālā tehnoloģiju institūta zinātnieki izstrādājuši iekārtu, ar kuras palīdzību no gaisā esošajiem ūdens tvaikiem var iegūt ūdeņradi. Šī vieglā degošā gāze tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajiem zaļās degvielas veidiem.
Parasti, domājot par garšu, uzskatām, ka mēle ietver nepieciešamos garšas receptorus. Šis viedoklis pēdējo 20 gadu laikā zinātnē ir ticis būtiski apstrīdēts, un saskaņā ar Oksfordas grupas pētnieku darba rezultātiem ir jānošķir garšas sajūta, kas ir mēles receptoru darbības rezultāts, no garšas uztveres, kas savukārt rodas, garšas sajūtai mijiedarbojoties ar citām maņām – pirmkārt, ožu, bet arī redzi, tausti un dzirdi.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Cilvēka balss saites ir ārkārtīgi mazi muskulīši – vīriešiem 20–24 milimetrus gari, sievietēm aptuveni 18–20 milimetrus. Tieši balss saites rada mūsu katra unikālo skaņu – tieši tāpat kā ikvienam no mums ir atšķirīgi pirkstu nospiedumi, arī balss mums katram ir citāda, atšķiroties pēc melodiskās variēšanas spējas, tembra, diapazona, reģistra.
Ievērojamu zinātnieku personīgas dzīves stāsti nereti mēdz būt diezgan garlaicīgi. Iemesls tam var šķist acīmredzams. Lai cik ģeniāls būtu pētnieks, zinātnes virsotņu sasniegšana prasa pilnīgu atdevi, pat pašuzupurēšanos, privātai dzīvei nereti atstājot maz laika. Nezinu, cik precīzi tas raksturo Aristoteļa dzīvi, jo par viņa privāto biogrāfiju nekas daudz nav zināms, taču, iesākot par viņu lekcijas, vācu filozofs Martins Heidegers studentiem parasti esot teicis: "Lai izprastu Aristoteļa filozofiju, par viņa dzīvi jums ir jāzina trīs lietas. Aristotelis piedzima, dzīvoja un nomira. Ar to pietiks." Taču ir vismaz viens fiziķis, kura dzīvesstāsts nav mazāk aizraujošs par viņa sasniegumiem kvantu fizikā. Tas ir Volfgangs Pauli.
Pagājušais gads kosmosa izpētes jomā bijis tiešām izdevies. Lielākie sasniegumi ir desmitgadēm ilgi plānotās Mēness misijas "Artemis 1" bezpilota kosmosa kuģa starts, Džeimsa Veba teleskopa palaišana kosmosā, kā arī NASA sasniegums, kad ar zondes "Dart" palīdzību izdevās mainīt asteroīda orbītu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja astronomijas entuziasti Ints Ķešāns, Raitis Misa un Anna Gintere.
Varam būt laimīgi, ka Latvijā ir ļoti augstas kvalitātes ūdens resursi un esam bagāti ar tīru un garšīgu dzeramo ūdeni, ko varam paņemt no mūsu krāna. Daudzviet pasaulē tas nav tik pašsaprotami un šī bagātība ir jānovērtē, to nenoguris atgādina Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus.
Dzīvā daba ir unikāla spējā pielāgoties un taupīt resursus. No tās varam mācīties, kā izdzīvot ekstrēmos apstākļos, tostarp, kā sasildīties. Laikā, kad energoresursu cenas kāpj un Eiropā meklē veidus, kā lētāk uzturēt siltumu, palīgā nāk biomimikrijas idejas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece un inženierzinātņu doktore Ruta Vanaga.
Bulgārija sāk rakstīt jaunu lappusi savas valsts jūrniecības vēsturē un zinātnē. Šī Balkānu valsts nosūtījusi savu pirmo kuģi zinātniskā ekspedīcijā uz ledainajiem Antarktīdas ūdeņiem. Bulgārijas amatpersonas uzskata, šādi polārie pētījumi cels valsts prestižu.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
