Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Biomateriāls var būt jebkurš materiāls, ko iespējams ievietot vai injicēt cilvēka organismā un kas ar to ir bioloģiski saderīgs. Nesen ASV radīts šāds injicējams biomateriāls, kas ļaus sadziedēt sirds bojātos audus no iekšpuses, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja biomateriālu pētniece, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece Arita Dubņika un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) asinsvadu ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš.
Vienam no jaunākās paaudzes laikapstākļu satelītiem, kas riņķo ap Zemi, ir izdevies radīt tik augstas kvalitātes izšķirtspējas mūsu planētas attēlu, kādu nav bijis iespējams skatīt iepriekš. Zinātnieki norāda, ka tas pilnībā mainīs laikapstākļu prognozēšanas iespējas jeb, precīzāk sakot, tās ļoti būtiski uzlabos.
Pēdējā laika viena no lielajām aktualitātēm – izrāviens mākslīgā intelekta jomā. Nozīmības ziņā to mēdz salīdzināt pat ar interneta izgudrošanu un ieviešanu. Kamēr vieni uz mākslīgā intelekta straujo attīstību skatās ar aizdomām, citi ir sajūsmā par jaunām iespējām. Bet attīstība neapturami notiek burtiski pa stundām un nenoliedzami itin drīz ar to šādā vai tādā veidā saskarsies ikviens no mums. Par to, kurš šis ceļš var aizvest, sprieda Latvijas un diasporas zinātnieki tiešsaistes sarunā "Mākslīgais intelekts. Kurp ejam?"
Savu klientu datus uzņēmumiem nav aizliegts nedz vākt, nedz izmantot, taču uzņēmumu klienti jāinformē, kāpēc un ar kādu mērķi tas tiek darīts. Šajā jautājumā joprojām vērojamas problēmas, tāpēc svarīgi saprast – atbildību par saviem datiem nes ne tikai persona, kas tos nodevusi, bet arī uzņēmums, kas tos apkopo un izmanto, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
2016. gada 3. oktobrī Kalifornijas Universitātē Bērklijā valdīja manāms satraukums. Sešos vakarā universitātes lielākajā zālē – Cellerbaha auditorijā, kas visbiežāk tika izmantota koncertiem un citiem mākslas pasākumiem –, bija izziņota publiska lekcija. Šādas lekcijas par zinātnes tēmām Bērklijā nav nekas neparasts. Kā teica kāds mans Bērklijas kolēģis, mums nav nepieciešams braukāt apkārt pa konferencēm, lai sastaptu zinātnes grandus, tai skaitā Nobela prēmijas laureātus, dažādās zinātņu nozarēs. Agrāk vai vēlāk viņi paši atbrauks uz Bērkliju un tiks organizēti viņu priekšlasījumi pie mums. Taču šoreiz satraukums "kampusā" bija jūtams. Bija paredzēts, ka lekciju vakarā lasīs Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors Rainers Veiss – neapšaubāms līderis LIGO jeb gravitācijas viļņu detektora projektā. Viņa lekcijas tēma bija formulēta ļoti lakoniski – "Gravitācijas viļņi".
Pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas par darbu zinātne. Saņēmēju vidū arī jaunie zinātnieki, kuri ieguldījumu devuši vēl studiju laikā – strādājot institūtos vai veidojot maģistra darbus.
Londonā aizvadīta jau trešā Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku konference "Zinātne un inovācijas ilgtspējai. Ar skatu uz Latviju". Šoreiz uzmanības centrā bija diskusijas par sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju, pulcējot eksakto un humanitāro zinātņu speciālistus, no kuriem daudzi strādā atbildīgos amatos valsts institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un biznesā.
Viedierīču lādēšana ir sarežģīta sistēma. Mūsdienās telefonu, datoru un citu ierīču akumulatori kļūst arvien sarežģītāki un gudrāki, līdz ar to tiem ir nepieciešams atbilstošs barošanas bloks – lādētājs, tā spraudnis un vads, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes profesors un Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošais pētnieks Pēteris Apse-Apsītis.
Cilvēks nepārtraukti no ārējās pasaules uztver un pārveido dažādus sajūtu datus, ko nodrošina mūsu maņas, taču reizēm uztveres brīdī rodas kāda ilūzija. Atkarībā no konteksta pat divi vienāda izmēra taisnstūri pēkšņi var izskatīties pilnīgi atšķirīgi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) tikusi pie apjomīgākā un tehniski sarežģītākā studiju un pētniecības centra tās vēsturē. Nesen atklātais Farmācijas studiju un pētniecības centrs šobrīd pamazām tiek apdzīvots, tajā sākot darboties studentiem un zinātniekiem.
Digitālā nedēļa Latvijā notiek jau 13 gadus. Pirmajā gadā iedzīvotājus aicināja sākt lietot internetu, mācīties izveidot dokumentu vai prezentāciju, bet šogad digitālajā nedēļā runās jau par tādiem jautājumiem kā digitālie rīki un prasmes uzņēmējiem, kiberdrošība, digitālās prasmes izglītībai, mediju prasmes un digitālie resursi.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Jauns uzņēmējs no Ikšķiles radījis kravas elektroskūteri, kas, iespējams, varētu turpmāk atvieglot pastnieku ikdienu. Lai arī idejai ir tikai gads, tā guvusi jau atzinību un labu novērtējumu vairākos konkursos, kā arī izpelnījusies uzmanību ārvalstīs.
Šķiet, ka es piederu pie pirmās paaudzes, kam latīņu valodu skolā vairs nemācīja. Mana māte, kura kara laikā bija pabeigusi Gaujienas ģimnāziju, esot labā noskaņojumā, dažreiz mēdza citēt latīniski kādu teicienu no Jūlija Cēzara, Virgīlija vai Dantes. Piemēram, ja kaut kas bija labi un ātri izdevies, viņa noskaitīja: "Veni, vidi, vici." (Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju.) Tā Jūlijs Cēzars esot aprakstījis savus karagājienus. Viens latīņu teiciens, kas man īpaši palicis prātā, ir perpetuum mobile – mūžīgais dzinējs. Skan noslēpumaini, poētiski un arī fizikāli. Jau no senseniem laikiem cilvēkus vadījusi gan praktiska, gan arī romantiska vēlme uzbūvēt dzinēju, kas darbotos mūžīgi.
ASV uzņēmuma "SpaceX" visu laiku jaudīgākā raķete "Starship" ceturtdien eksplodējusi pirmā izmēģinājuma lidojuma laikā.
Spānijā veiksmīgi attīstās rūpnīca, kur ar saules enerģijas palīdzību tiek iegūts ūdeņradis, ko var izmantot kā izejvielu citu produktu ražošanā vai kā degvielu. Eksperti uzskata, ka ūdeņradim ir milzīgs potenciāls Eiropas un visas pasaules zaļā kursa ietvaros.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Viedo tehnoloģiju nodaļā Vitalijs Radenkovs nodarbojas ar vielu ķīmiskiem pētījumiem un no nanodaļiņām palīdz radīt antibakteriālus pārsējus, ko nākotnē izmantos dažādu brūču ārstēšanai, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Rīta panorāma".
Itālija kļuvusi par pirmo valsti, kas bloķējusi "OpenAI" izstrādāto sarunbotu "ChatGPT", tomēr NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka, viņaprāt, aizliegt mākslīgā intelekta programmas Latvijā nevajadzētu, jo jaunas tehnoloģijas nepieciešams ieviest, izvērtējot riskus. Vienlaikus eksperti pauda bažas, ka tehnoloģiju attīstība sabiedrībā varētu radīt sociālu plaisu.
Asaras aktivizē cilvēkos vēlmi palīdzēt un empātiju, kas ne tikai nostiprina saikni vienam ar otru, bet arī mazina agresiju, un tiek uzskatīts, ka cilvēks ir vienīgais zīdītājs, kurš emociju dēļ raud, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes asociētā profesore Līga Ozoliņa-Molla un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
