Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Latvijā izstrādāta tehnoloģija, kas nākotnē ļaus ražot tādus ēku logus, pa kuriem siltums vairs tik ļoti neizies ārā, savukārt karstumā saules stari vairs nevarēs sakarsēt ēkas telpas.
Janvāra sākumā izgāzās pirmais mēģinājums palaist orbītā satelītus no Lielbritānijas, no Kornvolas kosmodroma. Tāpēc jo lielāka interese ir par pirmo kontinentālo Eiropas kosmodromu – tas atrodas Zviedrijā, 200 kilometrus aiz polārā loka.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Robotika ir zinātne, kas prasa cilvēka klātbūtni, attīsta kritisko domāšanu un veido mūsu nākotni, saka Kārlis Pīgožnis. Viņš ir gados jauns robotikas pasniedzējs, kuram ir ļoti daudz hobiju, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar inženierzinātnēm – tostarp fotografēšana, audiofilisms un motociklu restaurācija. Taču viņa lielākā aizraušanās un ikdienas nodarbošanās ir robotika, ko gan pats turpina apgūt, gan arī māca Latgales jauniešiem. Viņa audzēkņu būvētie roboti ieguvuši godalgotas vietas čempionātos Latvijā un ir pusfinālisti Baltijā.
Pēc trīs gadu pārtraukuma Preiļos sestdien, 28. janvārī, notiks "5. Preiļu robotikas čempionāts 2023", kas ir Latvijas Robotikas čempionāta sacensības, liecina informācija Preiļu novada mājaslapā. Čempionāta posms notiks Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā, sacensībām pieteikušies 300 dalībnieki, trešdaļa būs lietuvieši, kas sastāda sīvu konkurenci mājiniekiem, norādīja galvenais organizators Juris Erts (''Jaunā Vienotība'').
Pirms daudziem gadiem, vēl tā saucamajā padomju laikā, manā laboratorijā tika iegādāts ļoti nopietns Amerikas Savienotajās Valstīs ražots lāzers. Tā bija tik komplicēta ierīce, ka firma atsūtīja savu pārstāvi, lai tas lāzeru iedarbinātu un apmācītu mūs ar to strādāt. Kungs to paveica nevainojami, bet pēc tam teica, ka viņam esot viena vēlēšanās. Vai mēs nevaram palīdzēt to piepildīt? Viņš kā suvenīru gribētu iegādāties "koka kalkulatoru". Sākotnēji ne man, ne maniem kolēģiem nebija skaidrs, par kādu koka kalkulatoru varētu būt runa. Taču maz pamazām noskaidrojām, ka mūsu viesis vēlas iegādāties skaitāmos kauliņus.
No Antarktīdas piekrastes ledāja atšķēlies milzīgs aisbergs. Notikumam ir liela zinātniska nozīme, taču šoreiz tas bijis dabisks process, kas nav saistīts ar globālo sasilšanu.
Šonakt mūsu planētai garām palidojis neliels asteroīds. Tas pietuvojās 3600 kilometru attālumā, bet briesmas Zemei neradīja.
Pašbraucošo auto tehnoloģu izstrāde sadarbībā ar tādiem ražotājiem kā "Volvo", "Audi", "BMW", "Maserati", "Škoda" – tāda ir Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošā pētnieka Kaspara Ozola ikdiena. Iespējams, nākotnē ikviena automašīnas būs aprīkota ar Latvijā radītām un pilnveidotām tehnoloģijām
Lai arī sociālie tīkli ir iepriekš nebijusi iespēja zinātniekiem un pētniekiem nodot savus atklājumus visai pasaulei, diemžēl sensacionāla informācija, emocijas un sazvērestības tajos izplatās daudz labāk nekā sarežģīti, niansēti zinātnes stāsti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" sprieda politikas zinātņu doktors, "SkeptiCafe" vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs.
47 gadsimtus – tik ilgu laiku ir izturējušas senākās cilvēka radītās būves. Ēģiptes piramīdas spējušas izturēt karus, postījumus un laika zobu, bet vai spēs izturēt izmaiņas klimatā? Vieni no nopietnākajiem draudiem piramīdām ir zemestrīces, vējš un gruntsūdeņu līmeņa izmaiņas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja kultūras pieminekļu eksperts un arhitektūras zinātņu doktors Bruno Deslandes un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Agnese Kukela.
Tuvāk globālās katastrofas atzīmei piebīdīti tā dēvētā "Pastardienas pulksteņa" rādītāji. Projekts uzsākts 1947. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, un patlaban lēmumu pieņem zinātnieku grupa, starp kuriem ir 11 Nobela prēmijas laureāti.
Mākslīgais intelekts šobrīd mums ir visapkārt. Ar to saskaramies, gan atverot interneta pārlūkuprogrammu, gan mājās vai birojos, kur tiek automātiski regulēta temperatūra. Cilvēku vidū šobrīd popularitāti sāk iemantot mākslīgā intelekta modeļi, kas ļauj gan ģenerēt unikālas bildes, gan čata formātā sarakstoties, rakstīt politiķu runas vai sagatavot projektu pieteikumus.
Studenti Nīderlandē uzbūvējuši elektrisku, ar saules baterijām darbināmu Antarktīdas pētniecības visurgājēju. Autonomais transporta līdzeklis varētu palīdzēt vākt datus par klimata pārmaiņām Dienvidpolā.
Aizvadītajā nedēļā mediji vēstīja par Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumiem, kas paredz mobilo sakaru operatoriem uzticētu "savietojamību un sadarbspēju" ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu jeb ātru un efektīvu iedzīvotāju apziņošanu uz viņu viedtālruņiem ar "šūnu apraides" palīdzību. Bet vai esam tuvāk tās ieviešanai dzīvē?
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Šoreiz stāstu sākšu ar uzdevumu. Bet nebīstieties! Formulas no skolas fizikas grāmatām nebūs jāatceras, un arī rēķināt nevajadzēs. Ja fizika skolā nebija mīļākais priekšmets, nebēdziet prom. Uzskatiet, ka šis ir neliels eksperiments ar jūsu intuīciju, pārbaudot, cik labi tā strādā un vai tomēr kādreiz nepieviļ. Pārdomas būs par pēdējās nedēļās ļoti aktuālu tēmu: dambji – kādiem tiem jābūt, lai pildītu savus uzdevumus.
Zinātņu akadēmija izvirzījusi 12 nozīmīgākos 2022. gada zinātnes sasniegumus Latvijā. Nozīmīgi sasniegumi gūti vēža izpētē, izstrādāti risinājumi ēku siltuma zudumu samazināšanā. Laureātu vidū arī zinātnieki, kuri modelējuši ekonomiskos procesus, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, kā arī pētnieki meklējuši risinājumus augu noturībai pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpat veikti apjomīgi pētījumi par Latvijas kultūrai un vēsture nozīmīgiem jautājumiem un personībām. Savukārt Latvijas Radio interesējās plašāk par kādu Latvijā radītu bakteriālās rezistences risinājumu un robotu, kas uztver žestus un pieskārienus.
Latvijas inženieri Eiropas Kosmosa aģentūras misijā "Comet Interceptor" palīdz tapt instrumentam "Opic" (Optical Periscopic Imager for Comets (OPIC)), ar kuru pāris minūšu laikā no kosmosa kuģa tiks fiksēti un nodoti tālāk garām lidojošas komētas attēli, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atklāja Tartu Universitātes asociētais profersors Andris Slavinskis un Ventspils Augstskolas lektors, uzņēmuma "BitLake Technologies" līdzdibinātājs Jānis Šate.
Aizvien populārāka Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) kļūst klasisko modeļu automašīnu pārbūve par elektromobīļiem. Entuziasti runā gan par uzlabotām braukšanas īpašībām, gan vēsturisko un ekoloģisko aspektu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
