“Šodien jubileja ir namam, bet tie ir svētki visiem mums – klātesošajiem un daudziem cilvēkiem visā pasaulē,” savā uzrunā Latviešu centra Minsterē namā teica Latvijas Republikas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa. “Gatavojoties šodienas pasākumam, mēģināju pati sev nodefinēt un izdomāt, saprast, kā lai es namu atšķiru no pārējā, kas šeit ir bijis. Jo tas nav pats par sevi. Mēs to piepildām ar saviem darbiem, domām. Un secināju, ka varbūt nevajag nodalīt lietas, kas nav jānodala. Vēl padomju gados Minstere, Latviešu centrs bija labi zināmi Latvijā, tā bija kā gaismas sala, simbols.
Gadu gaitā daudzas lietas ir mainījušās, bet esmu bezgala priecīga, ka šajā namā joprojām sanāk kopā tik daudz latviešu.
Šeit ir īpašs pievilkšanas spēks. Lai visi būtu kopā, lai visi būtu zem viena jumta – lai ko mēs nedarītu, lai kā laiki mainītos, lai kādas arī nebūtu mūsu ikdienas aktivitātes un lai kādus darbus mēs darītu Latvijā, Vācijā pasaulē. Tas ir tas, ko es visiem no sirds šodien novēlu!”
Nama dzimšanas dienas nedēļu ievadīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita vizīte Latviešu centrā Minsterē. Apciemojums vērtās vairāk sirsnīgs, nekā oficiāls, jo arī viņš pats kādreiz ir bijis gan Minsteres Latviešu ģimnāzijas audzēknis, gan vēlāk arī skolotājs. Interesanti, ka Latvijas Universitātes pētnieki iepriekš bija atradušu vēstuli, ko jaunais Egils bija rakstījis Minsteres bibliotekārei Dr. Austrai Rudzītei, kurā teikts, ka aizņemoties grāmatu, bet kartiņu aizpildīšot nākamreiz. Bibliotekāre grāmatu sūtījusi pa pastu. Pirmie vēstuli uz galda eksponātu vidū pamanījuši prezidenta acīgie apsargi, bet viņš pats labprāt visiem klātesošajiem to nolasījis skaļi. Un šoreiz kādreizējais audzēknis pats bija atvedis līdzi grāmatas dāvināšanai bibliotēkai.
Jāpiebilst, ka šobrīd Latviešu centrā Minsterē vēl skatāma izstāde, kas veltīta Dr. Austras Rudzītes (1911–1991) 110. dzimšanas dienai. Tieši viņa savulaik Minsterē izveidoja plašāko Eiropas bibliotēku ārpus Latvijas, periodikas un rakstu krātuvi, kā arī vairāku trimdas rakstnieku piemiņas stūrīšus jeb muzejistabas, kas skatāmas vēl šodien. Centrā esošie krājumi ir Latviešu kopības Vācijā aprūpē.
Bet Minsteres nama dzimšanas dienas svinības 4. septembrī sākās ar svētku gājienu pa pilsētu, kura laikā dziesmu un mūzikas pavadībā tika izstaigāta Latvijas kontūra. Gājiens vienlaicīgi notika arī par godu XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norisēm #dziedundejo2021, kas šogad notiek digitāli, attālināti un lokāli. Tādēļ galvenie iniciatori un gājēji bija Minsteres bērnu tautas deju kopa “Rudzupuķe”, bet pasākumu kuplināja arī citu pašdarbības kolektīvu pārstāvji un citi.
Vēlāk viesi pulcējās nama svinību zālē pie klātiem galdiem, klausījās vēstnieces uzrunu, kā arī ekskursu nama vēsturē. Attālināti savas atmiņas stāstīja viens no LCM ēkas arhitektiem un logotipa autors Juris Trauciņš un bijusī Minsteres latviešu ģimnāzijas internāta audzinātāja un vadītāja, LCM lietvede, tagad – revīzijas komisijas dalībniece, daudziem diasporas latviešiem labi zināmā Zuze Krēsliņa-Sila. Viņi savulaik stāvējuši pie centra un ēkas šūpuļa, veltījuši tam daudzus gadus, bet tagad pārcēlušies uz Latviju.
Klātienē atmiņās dalījās par centra “labo gariņu” dēvētais Viktors Kangeris, kas arī bijis liecinieks pašiem pirmsākumiem, un joprojām ir ēkas namzinis.
Savukārt par jaunākiem laikiem stāstīja LCM valdes priekšsēde Madara Rācenāja, LCM izpilddirektors Krišjānis Rācenājs, iepriekšējā LCM valdes priekšsēde, Minsteres latviešu deju kolektīva “MiLaDeKo” Inese Eltavila, kā arī Latviešu kopības Vācijā valdes vicepriekšsēdis, zvērināts advokāts Arnis Drille.
Īpašu dziesmu, kas veltīta tieši Latviešu centram Minsterē, izpildīja tā autore, kora “Dudan” diriģente Māra Vilcāne. Bet par svētku koncertu un neoficiālās daļas muzikālo baudījumu rūpējās mūziķu trio no Latvijas: Ginta Krievkalne, Kristaps Krievkalns un Ēriks Kiršfelds.
Nama atvēršanas svinības notika 1986. gada 5. un 6. septembrī. Tā celtniecību atbalstīja latvieši no visas pasaules, finansiālu ieguldījumu sniedza Vācijas valdība, arī citas vācu institūcijas palīdzēja nama tapšanā. Pārvarot paaudžu maiņu un pārmaiņu laikus, nams joprojām ir latviešu kopienas īpašums, tajā joprojām tiek saglabātas gan materiālās, gan garīgās vērtības, koptas tradīcijas un notiek aktīva darbība.
Plašāk par Minsteres latviešu nama tapšanu, tā vēsturi un tagadni lasiet šeit.
