Lielākais drauds Somijas drošībai arvien ir Krievija, gadskārtējā ziņojumā secinājis Somijas Drošības un izlūkošanas dienests.
Autora ziņas
Nīderlandes pilsētā Edē sestdien. 30. martā, kafejnīcā sagrābtie ķīlnieki ir atbrīvoti, un aizdomās turamais ir aizturēts, paziņojusi policija.
Pasaules laimīgākās valsts – Somijas – iedzīvotāju pienākums aizstāvēt valsti nostiprināts konstitūcijā. Viens no veidiem, kā to izpildīt, ir dienests Somijas aizsardzības spēkos. Tieši to arī izvēlas lielākā daļa vīriešu. Spēju aizsargāties Somija izkopj jau sen – galvenais faktors bijis tieši garā robeža ar Krieviju un smagā vēstures pieredze. Tagad, kad Ziemeļvalsts jau ir daļa no NATO, tās izveidotā sistēma valsts aizsardzībai veiksmīgi integrēta aliansē. Turklāt, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, somi ir ļoti apņēmīgi aizstāvēt savu valsti un dzīvesveidu.
Latvijā trešdien darba vizītē ieradies Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kurš viesošanās laikā uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, norādot: ja visi sabiedrotie Ukrainas atbalstam darītu tik daudz, cik dara Latvija un Polija, Ukraina šobrīd atrastos labākā pozīcijā.
Vismaz astoņi droni notriekti virs Harkivas apgabala, taču nodarīti postījumi dzīvojamajām ēkām. Turklāt Harkiva arvien cenšas atgūties – pilsētā Krievijas gaisa uzbrukumu dēļ ļoti bieži nav elektrības. Šonedēļ atjaunota metro kustība, vilcieni kursē trīs reizes stundā.
ANO Drošības padome (DP) pirmdien pieņēma ilgi apspriesto rezolūciju, kurā aicina nekavējoties izsludināt pamieru Gazas joslā. Tur jau gandrīz pusgadu turpinās bruņotais konflikts starp Izraēlu un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" kaujiniekiem. Konflikta rezultātā gājuši bojā desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju.
Pirmdienas rītā Krievija apšaudījusi Kijivu. Gaisa aizsardzībai izdevies raķetes notriekt, taču to atlūzas trāpījušas vismaz divām ēkām centrālajos rajonos. Kopā ievainoti desmit cilvēki, tostarp pusaugu meitene. Krievijas apšaudes mērķis Kijivā bija Ukrainas drošības dienests.
Nogalināto skaits apšaudē un ugunsgrēkā, kas piektdien notika netālu no Maskavas esošajā koncertzālē "Crocus City Hall", ir pieaudzis līdz 133 cilvēkiem, sestdien paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komiteja. Bojāgājušo skaits pieaug, glābējiem pārmeklējot ēku. Atbildību par uzbrukumu uzņēmies teroristu grupējums "Islāma valsts" un saistībā ar uzbrukumu esot aizturēti 11 cilvēki.
Lietuvā turpinās kaislības ap nākamā aizsardzības ministra amata kandidātu Laurīnu Kasčūnu. Pēc tam, kad no amata atkāpās līdzšinējais aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, premjere Ingrīda Šimonīte lēmusi postenim virzīt Kasčūnu, taču ne visi piekrīt, ka viņš būtu labākais kandidāts un tam, ka šobrīd ministru būtu jāmaina vispār.
Vairāk nekā pieci mēneši kara, tūkstošiem bojāgājušo, arvien neatbrīvoti ķīlnieki, bads Gazas joslā. Turklāt Izraēla un "Hamās" nav pat tuvu pamiera panākšanai. To sākotnēji bija plānots panākt līdz ramadāna sākumam jeb 11. martam, taču šobrīd pastāv vien cerības to izdarīt līdz ramadāna beigām, kas ir pēc mēneša.
Lielākais sapnis ir atgriezties Mariupolē. Tā pēc dokumentālās filmas "20 dienas Mariupolē" panākumiem šā gada "Oskaru" ceremonijā paudis viens no filmas varoņiem – Oleksandrs Bilašs, bijušais Mariupoles slimnīcas Anestezioloģijas nodaļas vadītājs.
Pāvests Francisks intervijā, ko sestdien daļēji publicēja Šveices televīzija, ir aicinājis Ukrainas karā iesaistītos sākt sarunas, pirms situācija pasliktinās, un mudinājis ukraiņus būt drosmīgiem un spēt sēsties pie sarunu galda ar agresorvalsti. Pāvesta vārdi kārtējo reizi izsaukuši sašutumu.
Nemierīgs vakars bijis Telavivā. Pieprasot Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu atkāpšanos un jaunu vēlēšanu rīkošanu, ielās izgāja tūkstošiem aktīvistu.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņojis, ka Ankara ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Kijiva līdz šim gan noraidījusi ideju par tiešām sarunām ar Krieviju, un arī šoreiz Zelenskis atteicies no šāda piedāvājuma.
ASV prezidents Džo Baidens savā ikgadējā uzrunā Kongresam par stāvokli valstī norādīja – ASV šobrīd saskaras ar "bezprecedenta brīdi", atsaucoties uz 1941. gada uzrunu Kongresam, ko teica toreizējais prezidents Franklins Rūzvelts, kad Ādolfs Hitlers karoja Eiropā.
Krievija ne tikai piešķir lielus resursus karam Ukrainā, bet arī gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO, arī Baltijas valstīs, liecina Lietuvas izlūkdienestu ikgadējais ziņojums.
Ukrainas prezidenta kundze Olena Zelenska nav pieņēmusi Baltā nama ielūgumu apmeklēt ceturtdien plānoto ASV prezidenta ikgadējo uzrunu Kongresā. Viņas birojs to skaidroja ar aizņemto grafiku. Tikmēr izdevums "The Washington Post" ziņoja, ka iemesls esot cits, proti – Baltais nams esot plānojis blakus sēdināt ASV pirmo lēdiju Džilu Baidenu, Olenu Zelensku un opozicionāra Alekseja Navaļnija atraitni Jūliju Navaļnaju.
ASV prezidents Džo Baidens un eksprezidents Donalds Tramps pārliecinoši uzvarējuši tā dēvētās "Lielās otrdienas" priekšvēlēšanās, kurās virkne štatu izraudzījās Demokrātu un Republikāņu partiju kandidātus prezidenta vēlēšanām. Tas nozīmē, ka ASV prezidenta vēlēšanās novembrī, visticamāk, atkal gaidāma Baidena un Trampa spēkošanās.
Rietumvalstu specdienesti neuzticas Vācijai, jo notikušas regulāras informācijas noplūdes uz Krieviju, vēsta izdevums "Bild".
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pirmdien vizītē Lietuvā pavēstīja, ka jācenšas panākt, lai Eiropas Savienība (ES) pilnībā aizliegtu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu.
Rietumu militārās palīdzības aizkavēšanās, iespējams, padarīs Ukrainas enerģētikas infrastruktūru mazāk aizsargātu pret Krievijas triecieniem. Tā vēsta Vašingtonā bāzētais Kara studiju institūts.
Uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) devies kosmosa kuģis "Crew Dragon". Uz tā klāja ir trīs ASV astronauti un viens Krievijas kosmonauts. Viņi misijā Starptautiskajā kosmosa stacijā pavadīs sešus mēnešus.
Nikija Heilija uzvarēja svētdien, 3. martā, notikušajās Republikāņu partijas priekšvēlēšanās Kolumbijas apgabalā, kur atrodas arī valsts galvaspilsēta Vašingtona. Sākotnējie rezultāti liecina, ka Heilija saņēma gandrīz 63% nodoto balsu, bet viņas vienīgais sāncensis, bijušais ASV prezidents Donalds Tramps – nedaudz vairāk par 33%.
Ungārijas parlaments pirmdien pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās atbalstīja Zviedrijas pievienošanos NATO. Tas nozīmē, ka drīzumā Zviedrija varēs kļūt par alianses 32. dalībvalsti.
Dānija pārtrauc izmeklēšanu par "Nord Stream" sabotāžu Baltijas jūrā. Kopenhāgenas policija paziņojusi, ka nav rasts nepieciešamais pamats krimināllietas turpināšanai Dānijā.
Karam Ukrainā turpinoties jau trešo gadu, Eiropa meklē veidus, kā ātrāk un plašāk palīdzēt Ukrainai. Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Parīzē uzņem Eiropas līderus konferencē, kuras mērķis ir panākt tieši to, lai Rietumu atbalsts Ukrainai būtu spēcīgāks.
Izraēlas militārā operācija Gazas joslas dienvidu pilsētā Rafahā būtu nāvīgs trieciens palīdzības programmām Gazas joslā, humānā palīdzība joprojām ir pilnībā nepietiekama, pirmdien brīdināja ANO vadītājs Antonio Gutērrešs.
Svētdien Baltkrievijā pirmo reizi kopš prezidenta vēlēšanām 2020. gada vasarā un tām sekojošajiem masu protestiem notiek parlamenta un vietējo pašvaldību vēlēšanas. Tās nav demokrātiskas, bet gan stingri kontrolētas un ar mērķi nostiprināt valsts autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko varu. Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas apvienotā pārejas valdība mudinājusi starptautisko sabiedrību neatzīt vēlēšanu rezultātus.
Pieminot Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā otro gadadienu, Lietuvā "Radarom!" līdzekļu vākšanas kampaņā savākti 8,288 miljoni eiro. Kampaņa ilga četras nedēļas un sestdien noslēdzās ar īpašu labdarības koncertu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Krievijas pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā pie savas valsts tautiešiem vērsies simboliskā vietā - Antonovas jeb Hostomeļas lidostā, no kuras Kremlis pirms diviem gadiem cerēja ieņemt Ukrainu un Kijivu trīs dienu laikā.
Pēc Ukrainas spēku atkāpšanās no Avdijivkas pazuduši vai sagūstīti varētu būt simtiem valsts aizstāvju. Tā šonedēļ vēstīja "The New York Times", kā ziņu avotu minot divus karavīrus, kas informēti par atkāpšanās detaļām.
Irāna piegādājusi Krievijai lielu skaitu ballistisko raķešu, tādējādi padziļinot militāro sadarbību starp abām ASV sankcijām pakļautajām valstīm. Par to vēsta aģentūra "Reuters". Sūtījumi sākušies šogad, aģentūrai atklājis viens no avotiem Irānā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
