Sikorskis tikās gan ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"), gan ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Dienaskārtības svarīgākie jautājumi bija reģiona, tai skaitā NATO un Eiropas Savienības austrumu robežas drošība, kā arī atbalsts Ukrainai.

Latviju un Poliju vieno ciešas saites

Atbalsts Ukrainai būs viens no svarīgākajiem tematiem arī NATO ārlietu ministru sanāksmē, kas gaidāma nākamnedēļ. Kā norādīja Kariņš, galvenais ir, lai Ukraina karā uzvar, bet Krievija – zaudē.

Sikorskis apmeklēja gan Latvijas Okupācijas muzeju, gan Ādažu militāro bāzi. Pēc tikšanās ar Kariņu notika kopīga preses konference, kurā abi ministri norādīja uz labām un spēcīgām Latvijas un Polijas attiecībām gan divpusēji, gan starptautiskā līmenī.

Polijas vienības ir arī daļa no NATO kontingenta šeit Latvijā, un Polija arī palīdz nodrošināt mūsu gaisa telpas drošību.

Sarunās tika apspriests arī atbalsts Ukrainai. Kā zināms, Polija un Baltijas valstis bijušas spēcīgākās Ukrainas atbalstītājas, sniedzot dažāda veida palīdzību, un turpina būt Ukrainas balss starptautiski.

"Mūsu abas valstis ir bijušas vienotas jau pirms atklātā kara sākuma gādāt ieročus Ukrainai, mēs abi turpinām gādāt ieročus, naudu, humāno palīdzību un visa veida palīdzību Ukrainai, un mēs to arī turpināsim darīt.

Un mēs abi esam tajās pirmajās frontes līnijās sabiedroto pusē, argumentējot un aizstāvot, kādēļ mums ir jādara vairāk un ātrāk tagad, nevis rītdien vai parīt," teica Kariņš.

Cer uz lielāku ASV atbalstu

Sikorskis savukārt vērsa uzmanību uz to, ka labākais veids, kā šobrīd palīdzēt Ukrainai, būtu dot tai vairāk ieroču.

"Ja visi darītu tik daudz, cik dara Latvija un Polija, Ukraina jau šobrīd būtu labākā pozīcijā. Bet ir arī labas ziņas šajā jautājumā. Proti, beidzot esam pieņēmuši tā saukto Eiropas Miera fondu. Tāpat Polija un Latvija ir pievienojusies Čehijas munīcijas iegādes iniciatīvai. Mēs jau esam paredzējuši tai ievērojamu summu. Bet, protams, ka ASV palīdzības pakete ir ļoti steidzami nepieciešama. Tas ir jautājums par ASV sabiedroto uzticamību. Mēs nevaram iedomāties, ka tas neatstātu praktiskas sekas uz Ukrainu."

Savukārt uz Latvijas Televīzijas vaicāto, vai Polija uzskata, ka nedēļas nogalē valsts gaisa telpā ielidojusī Krievijas raķete vērtējama kā provokācija, Sikorskis norādīja – tas ir nieks salīdzinājumā ar to, ko piedzīvo Ukraina.

Pagājušajā gadā viena šāda Polijas teritorijā ielidojusī Krievijas raķete nokritusi vien 10 kilometru no ministra mājvietas. Vienlaikus Sikorskis pauda neizpratni, kādēļ Krievijas nemitīgie gaisa uzbrukumi Ukrainai netiek uztverti ar lielāku sašutumu.

"Man ir iespaids, ka daži mediji Eiropā un ASV nav pietiekami šokēti – viņus nepārsteidz šis bezprecedenta gaisa terora vilnis pret Ukrainu. Tam patiešām vajadzētu šokēt visus, arī ASV Pārstāvju palātā."

Krievijas aktīvus varētu novirzīt Ukrainas atbalstam

Abi ministri komentēja arī iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu atbalstam Ukrainai. Eiropas Savienībā šobrīd panākta vienošanās par aktīvu ģenerētās peļņas izmantošanu, taču diskusijas par pašu aktīvu izmantošanu joprojām turpinās. Aptuveni 300 miljardi dolāru no Krievijas centrālās bankas aktīviem atrodas Eiropas finanšu iestādēs.

Kariņš skaidroja, ka aktīvu nauda būtu jāizmanto ne tikai rekonstrukcijai, bet arī jāpalīdz ar to apbruņot Ukrainu.

Tikmēr Sikorskis aicināja nenopelt jau sasniegto un aicināja saprast, ka pašlaik Rietumi šajā jautājumā atrodas juridiski neatklātā teritorijā un tādēļ šo aktīvu izmantošana var prasīt laiku.

"Es domāju, ka jau tagad ir skaidrs, ka peļņa no šiem aktīviem drīzumā nonāks Ukrainā aprīkojuma un munīcijas veidā.

Mums ir arī tiesības uz pašaizsardzību pret agresiju, un Putina režīms apdraud ne tikai Ukrainu, tas apdraud mūs visus, tas katru dienu saka, ka cīnās pret visu NATO.

Tātad mums ir tiesības sevi aizstāvēt, un tas, manuprāt, nozīmē, ka arī mums ir tiesības izmantot agresora īpašumus, lai aizstāvētos pret viņu. Tātad juristiem ir jānobriest, valdības to visu slīpē. Ņemot vērā to, mēs ejam pareizajā virzienā," spriež Sikorskis.

"Es zinu vienu lietu: Krievija šo naudu neredzēs. G7 un citi jau ir paziņojuši, ka aktīvi netiks atsaldēti, kamēr Krievija neizmaksās reparācijas Ukrainai. Un šīs atlīdzības, protams, būs daudz lielākas par iesaldētajiem aktīviem. Tātad jautājums ir tikai tas, vai Krievija zaudēs šo naudu pēc kara vai tagad?"

Tomēr šķēršļi vēl pastāv, un ir valstis, kas baidās, ka Krievija var spert pretsoļus, ko tā ir draudējusi darīt, ja aktīvi tiks atsavināti. Tāpat bažas pastāv par juridisko pusi, proti, par iespējamām tiesvedībām nākotnē. Tādēļ arī atsevišķas bankas Rietumos lobē pret šādu soli.