Tikmēr Tavrijas Operacionālā stratēģiskā grupa šos apgalvojumus noraidījusi un paudusi, ka laikraksts izplata Krievijas naratīvu. Taču par karavīru atstāšanu ienaidnieka rokās raksta arī izdevums "The Kyiv Independent".
Pat viena Ukrainas aizstāvja nokļūšana gūstā ir satraucoša, jo tie karavīri, kas no gūsta atgriežas, stāsta gan par šausmīgiem apstākļiem, gan par spīdzināšanām. Arī Oleksandrs, kurš Krievijas spēku gūstā pabija pusotra gada.
Pēc kaujas pie Harkivas Oleksandrs un viņa cīņu biedri bija spiesti padoties ienaidnieka gūstā. Sajūta esot bijusi kā filmā – nekas nelicies īsts. Oleksandrs atzina, ka šķitis, ka iebrucēji viņu nogalinās izklaides pēc. Kopumā gūstā pavadīja pusotru gadu, šajā laikā tika arī spīdzināts.
"Man tolaik bija gari mati, un viņiem tas nepatika. Viņi nolēma tos apgriezt ar saviem nažiem, ar matiem izgrieza arī galvas ādas gabalu. Man joprojām ir rēta pakausī, "labas" draudzības apliecinājums no mūsu brālīgās tautas, kas pret mums karo. Mūs pratināja FSB [Krievijas Federālais drošības dienests]. Viņi izmantoja gumijas nūjas, ūdeni un elektrību. Mūs nosēdināja uz krēsla un atgāza atpakaļ.
Uzlika mums uz sejas dvieli un lēja virsū ūdeni. Tas rada sajūtu, ka jūs slīkstat. Ļoti sāpīgi. It īpaši, ja pie ausīm vai dzimumorgāniem pieslēdz elektrības vadus. Ļoti, ļoti sāpīgi," stāstīja Oleksandrs.
Pratinātāji cerēja iegūt informāciju – par ukraiņu pozīcijām, kur atrodas kādi ieroči un kur izvietoti NATO spēki, kuru Ukrainā nemaz nav.
"Ēdiens bija tik šausmīgs, ka ar to pat dzīvniekus nebarotu. Mums iedeva makaronus ar kotletēm. Gaļa bija sapuvusi un pēc garšas skāba. Mums deva zupu, nevis ar kartupeļiem, bet ar kartupeļu mizām un nedaudz skābētiem kāpostiem," sacīja Oleksandrs.
Kopā ar vēl vairāk nekā 300 citiem karagūstekņiem pagājušajā mēnesī Oleksandrs tika atbrīvots. Līdz tam viņš gūstā bija pavadījis 562 dienas.
Viņš stāstīja: "Kad iesēdos autobusā un izdzirdēju sievietes balsi savā dzimtajā valodā, sapratu, ka tā tiešām ir apmaiņa. Es biju tik priecīgs, kad dzirdēju savu dzimto valodu.
Es tur un tad nolēmu vairs nekad nerunāt krieviski, lai gan mājās vienmēr runājām krieviski. Tagad runāju tikai ukraiņu valodā."
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
