Vismaz oficiāli līdzšinējā aizsardzības ministra Arvīda Anušauska demisiju lūdza premjere Ingrīda Šimonīte, un to viņa pamatoja ar ministra nespēju būt pietiekami aktīvam aktuālo nacionālās aizsardzības jautājumu risināšanā.
Proti, valdības vadītāja uzskata, ka darbi saistībā ar karaklausības reformu, aizsardzības finansējuma papildu avotu meklēšanu un aktīvās militārās rezerves paplašināšanu ir bijuši pārāk gausi. Anušauskam, kurš, starp citu, sabiedrībā ir ļoti populārs, šāds premjeres lēmums esot bijis pārsteigums, jo viņš neuzskata, ka laikā, kad bija amatā, būtu ko pārkāpis vai darījis nepareizi.
Taču neoficiāli izskan, ka ministru maiņa saistīta ar politiskajām nesaskaņām valdošajā Tēvzemes savienības partijā.
Koalīcijas vienošanās par amatu sadali paredz, ka aizsardzības ministra amats pienākas tēvzemiešiem, līdz ar to premjere šonedēļ oficiāli aizsardzības ministra amatam izvirzīja partiju pārstāvošo Laurīnu Kasčūnu. Viņš vada Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisiju.
Ceturtdien vairāk nekā 20 nevalstiskās organizācijas aicinājušas Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu neapstiprināt Kasčūnu aizsardzības ministra amatā, jo politiķa vērtības neatbilstot cilvēktiesībām.
"Prezidenta amata kandidātiem, kas atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju un partnerattiecību likumu, nevajadzētu izvirzīt Laurīnu Kasčūnu vienam no valstī nozīmīgākajiem amatiem, jo īpaši pašreizējos apstākļos," paziņoja organizācijas "Atvērtās Lietuvas fonds" vadītāja Sandra Adomavičūte.
Nevalstisko organizāciju vēstulē pausts, ka Kaščūna darbība ir balstīta radikālās idejās pret nacionālajām minoritātēm, pilsonisko sabiedrību un migrantiem.
"Politiķa ekstrēmie uzskati caurvij visu viņa biogrāfiju," par Kasčūnu teicis viens no vēstules autoriem, sociālo zinātņu doktors Karolis Dambrausks, piebilstot, ka "viņa iecelšana ministra amatā nozīmētu šādu uzskatu un ideju normalizēšanu".
Nevalstisko organizāciju paziņojumā norādīts, ka Kasčūns ir viens no tiem, kurš ierosināja politiku, kas paredz nelegālo migrantu piespiešanu doties atpakaļ. Tādas politikas "dēļ uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas gāja bojā vai guva paliekošus ievainojumus nezināms skaits migrantu", norādījušas nevalstiskās organizācijas.
Vēstuli prezidentam parakstīja "Atvērtās Lietuvas fonds", Lietuvas Cilvēktiesību centrs, grupa "Siena", Cilvēktiesību monitoringa institūts, Vienlīdzības veicināšanas centrs, Lietuvas Sociāldemokrātisko jauniešu savienība, organizācija "Viļņas sieviešu māja", "Platforma par attīstības sadarbību" un citas organizācijas.
Atbildot uz kritiku, Kasčūns ceturtdien sacījis, ka respektē NVO viedokli, taču šīs vēstules autoru vidū esot kreisas organizācijas, kas iestājoties pret nelegālās imigrācijas kontroli, un tām jau pamatā esot skeptisks viedoklis pret viņu.
Tās esot pret viņu vērsušās arī laikā, kad bija migrantu krīze uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. Kasčūns uzsvēris, ka aizstāvēšot visus Lietuvas pilsoņus neatkarīgi no to uzskatiem un pārliecības.
Kasčūnu aizstāvējusi arī premjere, sakot, ka Kasčūna uzskati neesot nekāds jaunums un, ja vērtētu katra cilvēka izteikumus pirms daudziem gadiem, tādā gadījumā paliktu ļoti maz cilvēku, kuri vispār varētu amatus ieņemt.
"Vēlreiz gribu atkārtot, ka tā tas ir, ka Lietuvā cilvēktiesību jautājumos nav vienota viedokļa. Man par to ir skumji. Varbūt ne tāpēc, ka nav vienota viedokļa, bet gan tāpēc, ka dažiem maniem kolēģiem ir viedoklis, kas, manuprāt, ir vairāk no pagātnes, nevis tagadnes. Bet, manā izpratnē, tas nav kaut kāds jaunums. Ar šādu viedokli Kasčūns kā Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs strādāja gandrīz trīsarpus gadus, un, neskatoties uz mūsu viedokļu atšķirībām, es iesniedzu viņa kandidatūru valsts aizsardzības ministra amatam," teica Šimonīte.
Plašāk runājot par pašu Kasčūnu, Lietuvas mediji vēstīja, ka politiķa karjeru viņš uzsāka 2000. gadā, kad iestājās Jaunajā nacionāldemokrātu partijā, un šī partija iestājās pret Eiropas Savienību.
Pirms 2004. gada, kad Lietuva iestājās Eiropas Savienībā, viņš valdības centienus pārliecināt sabiedrību par ieguvumiem no iestāšanās blokā nodēvēja par eiropsihozi. Viņam iepriekš bijušas saites ar galēji labējiem spēkiem, un viņš nav slēpis simpātijas pret Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu, Vācijas galēji labējo AfD un ASV eksprezidentu Donaldu Trampu.
Tāpat Kasčūnam pirms vairākiem gadiem nācies liecināt kādā politiskās korupcijas lietā.
Kaščūns ir atvainojies par dažādiem saviem agrākajiem izteikumiem, tos centies mīkstināt un arī taisnojies, ka jaunība ir sevis meklējumu laiks, tomēr stingri uzskati migrācijas jautājumos gan nav pazuduši viņa retorikā.
Lietuvā ministrus amatā ieceļ un no tā atceļ prezidents pēc premjerministra ierosinājuma. Līdz ar to tā būs Nausēdas izšķiršanās, un lēmumu viņš pieņemšot šonedēļ. Izskatās, ka arī viņam nav bijuši iebildumi pret Kasčūnu, jo, kā teica Nausēda, tolaik, kad Kasčūns ticis iecelts Seima komisijas vadītāja amatā, nekādas pretenzijas neesot izskanējušas.
