"Sista un ievainota, taču aizvien stāv kājās. Ukraina cīnās par sevi, par saviem ideāliem, par mūsu Eiropu. Mūsu apņēmība būt tās pusē nemainīsies," pieminot Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā otro gadadienu, Francijas prezidents rakstīja vietnē "X".

Elizejas pilī pirmdien tiekas aptuveni 20 valstu līderi, un to vidū ir arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Polijas prezidents Andžejs Duda, arī Latvijas premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".

Vēl vairākas valstis tiks pārstāvētas ministru līmenī. Tāpat konferencē būs pārstāvēta arī ASV un Kanāda. Un sagaidāms, ka konferenci ar video uzrunu atklās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un, visticamāk, kārtējo reizi norādīs politiķiem, cik nepieciešama ir ātra un izlēmīga rīcība palīdzībā Ukrainai.

Tas, ko ir norādījis Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs, ir, ka šajā sanāksmē Parīzē tās dalībniekiem būs iespēja atkārtoti apliecināt savu vienotību, kā arī apņēmību sakaut Krievijas agresijas karu Ukrainā. Politiķi apspriedīs visus līdzekļus, lai efektīvi atbalstītu Ukrainu. Ar šo sanāksmi esot vēlme nosūtīt skaidru signālu Krievijai, ka tā negūs virsroku.

Konference Elizejas pilī sāksies plkst.18.00 pēc Latvijas laika, savukārt pēcāk, ap 22.30, sekos arī preses konference.

Jauni palīdzības paziņojumi nav plānoti, taču tikšot meklēti veidi, kā darīt lietas labāk un izlēmīgāk.

Sanāksme ir arī iespēja Makronam parādīt sevi kā Eiropas čempionu Ukrainas jautājumā, īpaši laikā, kad pieaug bažas, ka amerikāņu atbalsts tuvākajos gados varētu mazināties, un Eiropai beidzot reāli un ātri ir jādomā par savu aizsardzību tagad un ilgtermiņā.

Vēl pirms atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā tieši Makrons aicināja uz lielāku Eiropas autonomiju drošības jautājumos.

Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs jau nedēļas nogalē pauda nožēlu, ka Kijivas sabiedroto valstu apņemšanās kaut ko darīt vēl nebūt nenozīmē rīcību, proti, no vārdiem ir jāpāriet uz darbiem.

Viņš uzsvēra, ka puse no Rietumu apsolītās militārās palīdzības Kijivai tiek piegādāta novēloti.

Atkāpšanās no Avdijivkas vismaz daļēji ir notikusi tieši ieroču un munīcijas trūkuma dēļ. Pirmdien Ukrainas armija pavēstīja, ka ir atkāpusies arī no Lastočkines ciema, aptuveni piecus kilometrus no Avdijivkas. Ciems atrodas dažu kilometru attālumā no Avdijivkas, kas joprojām ir viens no karstākajiem punktiem kaujas laukā. Savukārt Krievija pēdējās nedēļās cenšas izmantot savas priekšrocības kaujas laukā un virzīties tālāk par Avdijivku.

Ukrainas aizstāvju atkāpšanos no Lastočkines ciema apstiprinājusi gan Ukraina, gan Krievija.

Tavrijas spēku operatīvās grupas pārstāvis Dmitro Lihovijs sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, kā arī lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.

Aizvadītajā diennaktī iebrucēji pastiprinājuši uzbrukumus Lastočkines apkaimē, veicot 45 gaisa triecienus, teju 900 artilērijas uzbrukumus un  dronu triecienus, sacīja Lihovijs, piebilstot, ka notikušas 72 kaujas operācijas.

Neskatoties uz ienaidnieka spiedienu, ukraiņu vienības aktīvi aizstāv sevi un veic manevrus, sacīja Lihovijs.