Kopš pirmdienas Harkivā un tās reģionā strāva tiek piegādāta pēc īpaša grafika, kā arī plānots noslēgt apkures sezonu jau tagad.

"Tikai tas ļaus nodrošināt elektrību maksimālajam patērētāju skaitam un karsto ūdeni Harkivas iedzīvotāju mājām. No rītdienas tiks atslēgta siltumapgāde. Gaisa temperatūra ārā ir labvēlīga," sacīja Harkivas mērs Ihors Terehovs.

Eksperti ir vienisprātis, ka Maskavas mērķis ir bojāt un izsist no ierindas Ukrainas elektrotīklu.

Lai gan līdz šim tas nav izdevies, situācija kļūst arvien nestabilāka, jo sarūk pretgaisa aizsardzības munīcijas krājumi un līdz ar to iespējas notriekt Krievijas raķetes un dronus.

Prezidenta biroja vadītāja vietnieks Oleksijs Kuleba sacījis, ka 22. martā elektroapgādes pārtraukumus piedzīvoja gandrīz pusotrs miljons cilvēku. Apmēram 700 000 no viņiem bija Harkivas apgabala iedzīvotāji.

Tā kā uzbrukumos bojātās termoelektrostacijas, atjaunošana, visticamāk, prasīs vairāk nekā gadu. Tagad Harkivai enerģija tiek piegādāta no citiem Ukrainas reģioniem.

Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem kā ikdienā, tā arī karalaukā, Ukraina apņēmīgi turpina cīņu pret iebrucējiem. Taču okupantu pārspēka un bruņojuma trūkuma dēļ Ukrainas vienībām aizvadītajās dienās nācies nedaudz atkāpties frontes sektorā pie Avdijivkas pilsētas.

Tomēr Krievijas okupantiem fronti pārraut nav izdevies un turpinās ukraiņu aizstāvēšanās kaujas.  Ukrainas armija vēstīja, ka pēdējās diennakts laikā frontē notikušas 45 militāras sadursmes.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.