Vienlaikus likumsargi norādīja – varasiestādes secinājušas, ka cauruļvadi sabojāti tīši.
Kopumā lietu izskatīja trīs valstis – Dānija, Zviedrija un Vācija. Visas trīs stingri kontrolēja informāciju, kas izskanējusi saistībā ar izmeklēšanu, un tiek lēsts, ka tas, iespējams, saistīts ar iespējamām diplomātiskajām sekām, atklājot līdz šim noskaidroto.
Kopenhāgenas policija esot strādājusi, cieši sadarbojoties ar Dānijas izlūkdienestu PET, un izmeklēšana esot bijusi plaša un sarežģīta.
Šobrīd izmeklēšanu turpina Vācija, savukārt Zviedrija februāra sākumā pavēstīja, ka to izbeidz, jo lieta neietilpstot Zviedrijas jurisdikcijā.
Līdz šim izskanējuši dažādi pieņēmumi, kas vainojams "Nord Stream" sabotāžā – minēta gan Krievija, gan arī Ukraina un ASV. Visas saistību ar notikušo noliegušas.
KONTEKSTS:
2022. gada septembrī Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, kas sabojāja abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisīja četras gāzes noplūdes.
Sprādzieni notika Zviedrijas un Dānijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, netālu no Bornholmas salas. Oktobra beigās uzņēmums "Nord Stream" nosūtīja uz notikuma vietu kuģi zem Krievijas karoga ar mērķi izpētīt zaudējumu apmēru Zviedrijas zonā.
Novembra sākumā gāzesvada operators paziņoja, ka ir iznīcināti aptuveni 250 metri cauruļvada un jūras dzelmē ir atrasti trīs līdz piecus metrus lieli krāteri.
