Tā bija Heilijas pirmā uzvara cīņā par republikāņu nomināciju novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Tā bija arī pirmā reize, kad kandidāte sieviete uzvarējusi kādās no Republikāņu partijas priekšvēlēšanām.
Heilija nezaudē cerību
Šī uzvara savā ziņā ir atalgojums Heilijai par viņas neatlaidību apstākļos, kad Trampa pārsvars ir milzīgs, un daudzi republikāņi uzskata, ka Heilijai būtu jāizstājas no cīņas, lai ļautu Trampam mierīgi koncentrēties prezidenta vēlēšanām, kas notiks 5. novembrī.
Heilija pēc panākuma Vašingtonā bija gandarīta un sacīja, ka viņai ir pa spēkam sacensties ar Trampu.
"Sacensības sāka 14 cilvēki. Es uzvarēju duci no viņiem. Man ir jānoķer vēl tikai viens," Heilija sacīja saviem atbalstītājiem.
Tramps saglabā pārliecinoša favorīta statusu, ko viņš vēl vairāk var nostiprināt pēc otrdien gaidāmajām priekšvēlēšanām.
Otrdienas balsojums tiek dēvēts par "Lielo otrdienu", jo notiks cīņa par 874 delegātu balsīm. Pie vēlēšanu urnām dosies republikāņu vēlētāji arī tādos lielos štatos kā Kalifornija un Teksasa.
2016. gadā "Lielā otrdiena" bija brīdis, kad Tramps nostiprināja savu pozīciju kā Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāts.
Tramps kā neapturams "kravas vilciens"
Heilijas uzvara Vašingtonā nav īpaši iedragājusi Trampa pozīcijas cīņā par republikāņu nomināciju. Viņš līdz šim ir ieguvis 244 partijas delegātu balsis, bet Heilija – 43. Lai iegūtu Republikāņu partijas nomināciju, kandidātam ir jāsaņem vismaz 1215 delegātu balsis.
Tramps pēc zaudējuma Vašingtonā nebija īpaši sarūgtināts un jau koncentrējās otrdien gaidāmajam balsojumam.
"Jums ir jāiet balsot, jo novembrī mums būs nepieciešams liels skaits vēlētāju. Mums viņiem ir jāpaziņo, ka mēs esam kravas vilciens, mēs dodamies uz priekšu un mēs neapstāsimies," sacīja Tramps.
Pirms otrdienas priekšvēlēšanām Republikāņu partijas iekšienē pastiprinās aicinājumi Heilijai izstāties no turpmākās cīņas, taču viņa paziņoja, ka tas ir jāizlemj vēlētājiem.
"Amerikāņi vēlas balsi, un mēs viņiem to dodam. Un, kamēr amerikāņi gribēs, lai es esmu tā balss, es turpināšu cīnīties par viņiem," sacīja Heilija.
Heilija varētu neatbalstīt Trampu
Tomēr politologs Kails Kondiks no Virdžīnijas Universitātes Politikas pētījumu centra domā, ka Heilijai vairs nav izredžu noķert Trampu.
"Tramps otrdien iegūs ļoti daudz delegātu balsu, viņš var uzvarēt ikvienā no štatiem. Ja tā notiks, tad kādas vēl varētu būt Heilijas iespējas?
Protams, teorētiski iespējas pastāvēs, taču Tramps būs neaizsniedzams, manuprāt, viņš jau tāds ir," Kondiks sacīja ziņu aģentūrai "Associated Press".
Pagaidām ir grūti prognozēt, vai Heilija pēc otrdienas priekšvēlēšanām paziņos par izstāšanos no cīņas, taču viņas lēmumu noteiks rezultāti.
Heilija jau ir paziņojusi, ka izstāšanās gadījumā viņa varētu neatbalstīt Trampu kā republikāņu kandidātu ASV prezidenta vēlēšanās novembrī, kas būtu pretrunā ar partijas nostāju.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības. Pēc vairāku kandidātu izstāšanās no cīņas Trampa vienīgā konkurente ir Nikija Heilija, bijusī ASV vēstniece ANO.
