Vēl pērn ukraiņi nopēla Francisku par Krievijas impērijas valdnieku slavināšanu, runājot par Krievijas vēsturi, kuru prezidents Vladimirs Putins bieži piesaucis, lai attaisnotu paša sākto karu Ukrainā. Savukārt nupat pāvests Francisks nācis klajā ar šādu paziņojumu:
"Tā ir interpretācija. Bet es domāju, ka stiprāks ir tas, kurš redz situāciju, kurš domā par tautu, kuram ir drosme pacelt balto karogu, īstenot sarunas. Un šodien jūs varat risināt sarunas ar starptautisko starpnieku palīdzību. Sarunas ir drosmīgs vārds. Kad redzi, ka esi sakauts, ka lietas nenotiek labi, ir nepieciešama drosme sarunām.
Jums ir kauns, bet ar cik nāves gadījumiem tas beigsies? Kļūs vēl sliktāk. Īstenojiet sarunas laicīgi, meklējiet kādas valstis, kas būtu starpnieces.
Šodien, piemēram, karā Ukrainā ir daudz to, kas vēlas būt starpnieki. Piemēram, Turcija ir piedāvājusi to darīt. Nevajag kaunēties īstenot sarunas, pirms kļūst sliktāk."
Uz pāvesta izteikumiem reaģējuši vairāki politikas analītiķi, norādot, ka tā vietā, lai mudinātu pie sarunu galda sēsties Ukrainu, pāvests varētu mudināt Krieviju izvest savu karaspēku pie Ukrainas un pārtraukt karadarbību.
Tikmēr amerikāņu politologs Īans Bremmers sociālajā tīklā "X" raksta, ka pāvests cenšas pārdefinēt, ko nozīmē ukraiņu drosme.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, komentējot Franciska aicinājumu Ukrainai "pacelt balto karogu" un sākt sarunas ar Krieviju, paudis: "mūsu karogs ir dzeltens un zils. Tas ir karogs, ar kuru mēs dzīvojam, mirstam un uzvaram. Mēs nekad nepacelsim nevienu citu karogu".
Reaģējušas arī vairākas Eiropas amatpersonas. Arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis norādījis, ka būtu nepieciešams mudināt Krieviju izvest savu karaspēku no Ukrainas. Tad nekādas miera sarunas nemaz nebūtu nepieciešamas.
How about, for balance, encouraging Putin to have the courage to withdraw his army from Ukraine?
— Radosław Sikorski 🇵🇱🇪🇺 (@sikorskiradek) March 10, 2024
Peace would immediately ensue without the need for negotiations. https://t.co/gWNYSUt79u
Reaģējis arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš sociālajā tīklā "X" norāda, ka "ļaunuma priekšā kapitulēt nedrīkst, ar to jācīnās un tas jāuzvar, lai ļaunums paceļ balto karogu un kapitulē".
My Sunday morning take: One must not capitulate in face of evil, one must fight it and defeat it, so that the evil raises the white flag and capitulates
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 10, 2024
Tiesa, pāvests pēcāk sacīja, ka sarunas nekad nav padošanās, tā ir drosme nenovest valsti līdz pašnāvībai. Savukārt Vatikāna preses pārstāvis Mateo Bruni sacīja, ka pāvests atbalsta karadarbības pārtraukšanu un pamieru, kas tiktu panākts ar drosmi vest sarunas, nevis Ukrainas padošanos. Kā arī – jēdzienu "baltais karogs" izmantojis intervētājs, uzdodot jautājumu, tādēļ Francisks to esot pieminējis atbildē.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
