Krievija pirmdien atkal apšaudījusi Kijivu ar raķetēm, kā rezultātā cietuši desmit cilvēki. Ukrainas medijs "Kyivpost", atsaucoties uz saviem avotiem Ukrainas Drošības dienestā vēstīja, ka apšaudes mērķis bijis drošības dienests. Krievija no okupētās Krimas pa dienu izšāva divas ballistiskās raķetes uz Kijivu, un medijs raksta, ka abas tikušas mērķētas uz drošības dienesta birojiem.

Ukrainas galvaspilsētā bojāta mākslas akadēmijas ēka, dzīvojamās mājas un sporta zāle. 

Prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka šis uzbrukums jau vēlreiz apliecinājis to, ka Ukrainai ir nepieciešamas labākas pretgaisa aizsardzības sistēmas no tās sabiedrotajiem.

"Tās (pretgaisa aizsardzības sistēmas) nozīmē drošību mūsu pilsētām un izglābtas cilvēku dzīvības. Mums visiem pasaulē, kas ciena un aizsargā dzīvību, ir jāaptur šis terors," viņš rakstīja sociālajos tīklos.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Krievija pagājušajā nedēļā uz Ukrainu raidīja teju 190 dažāda veida raķetes un gandrīz 140 dronus "Šahed" un vēl gandrīz 700 vadāmās bumbas.

Tikmēr neatliekamās palīdzības dienesti paziņoja, ka desmit cilvēki ir ievainoti, bet Kijivas mērs Vitālijs Kļičko sacīja, ka starp hospitalizētajiem ir pusaudze un divas grūtnieces ir cietušas no akūtas stresa reakcijas.

"Vēl viena terorisma demonstrācija redzama Kijivas Pečerskas rajonā. Aiz manis sprādzienā redzama iznīcināta izglītības iestāde. Gaisa trauksme un sprādzieni notika vienlaikus, liecinot, ka ir izmantotas ballistiskās raķetes," viņš pavēstīja medijiem.

Krievija pēdējās dienās arvien pastiprinājusi gaisa uzbrukumus Ukrainas galvaspilsētai. Par pirmajiem sprādzieniem Kijivā tika ziņots ap plkst. 10.30 pēc Latvijas laika. Tobrīd pilsētā atskanēja arī trauksmes sirēnas un cilvēki tika aicināti meklēt patvērumu.

"Kijiva. Pirmdienas rīts. Bērnudārza bērni sprādzienu laikā skrien uz bumbu patvertni. Uz to ir grūti skatīties. Bet es vēlos, lai visa pasaule dzird un redz mūsu realitāti. Ukrainai ir nepieciešams vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu un tūlītēja palīdzība no mūsu partneriem, lai cīnītos pret šo teroru," sociālajā tīklā "X" rakstīja Ukrainas prezidenta kundze Olena Zelenska.

Arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sociālajos tīklos publicēja šos kadrus, uzsverot, ka tas ir atgādinājums tam, ka Ukrainai steidzami nepieciešams vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, jo īpaši "Patriot" sistēmas un raķetes, kas spēj atvairīt jebkuru Krievijas uzbrukumu.

Kijivas militārās administrācijas vadītājs Sergejs Popko paziņoja, ka Krievija uzbrukusi ar divām ballistiskajām raķetēm, kas izšautas no anektētās Krimas pussalas. Tas ir jau trešais gaisa uzbrukums galvaspilsētai pēdējo piecu dienu laikā.

Abas raķetes ir notriektas, bet krītošās atlūzas nogāzās vairākos centrālajos rajonos un sabojāja divas ēkas, atsaucoties uz amatpersonas teikto, vēstīja ziņu aģentūra AFP.

"Šorīt Krievija atkal uzbrūk Ukrainai ar hiperskaņas raķetēm. Skaļi sprādzieni Kijivā," sociālajos tīklos rakstīja ASV vēstniece Ukrainā Bridžeta Brika. "Ukrainai tagad ir vajadzīga mūsu palīdzība. Mēs nevaram zaudēt ne mirkli," viņa piebilda, atsaucoties uz ASV Kongresā apturēto 60 miljardu ASV dolāru militāro palīdzības paketi.

Līdz šim zināms, ka Pečerskas rajonā ievainoti pieci cilvēki. Trīs no viņiem tika sniegta medicīniskā palīdzība notikuma vietā, bet divi hospitalizēti, sociālajos tīklos pavēstīja Kijivas mērs Vitālijs Kļičko.

Slimnīcā nogādāta arī 16 gadus veca meitene.

Glābšanas dienestu izplatītajos attēlos redzami ēku gruveši un pašvaldības darbinieki aizsargķiverēs, kas tur šobrīd strādā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.