Situācija nav katastrofāla, un panikai nav pamata. Tā par Krievijas spēku ofensīvu Harkivas apgabala ziemeļos izteicies Ukrainas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs.
Autora ziņas
Smagas cīņas turpinās Harkivas apgabalā, kur Krievija piektdien uzsāka sauszemes iebrukumu. Kopš piektdienas iebrucēji ir sagrābuši vairākas apdzīvotas vietas pie Ukrainas un Krievijas robežas, bet Ukrainas amatpersonas oficiāli neapstiprina teritorijas zaudēšanu, vien norāda, ka kaujas turpinās. No pašas Harkivas, kas ir otrā lielākā pilsēta Ukrainā un pašlaik atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā no frontes līnijas, tikmēr pienāk ziņas, ka nekāda panika pilsētā nav vērojama.
Gadskārtējais Eirovīzijas dziesmu konkurss jau sācies – vakar aizvadīts pirmais pusfināls, bet jau ceturtdienas vakarā uz skatuves kāps Latvijas pārstāvis mūziķis Dons. Šogad dziedātājus uzņem Zviedrijas pilsēta Malme, un pēc nu jau septiņām uzvarām zviedri pieraduši rīkot Eirovīziju. Taču konkursa gaisotne vēl nekad nav bijusi tik saspringta kā tagad – Izraēlas dalība raisījusi sīvus protestus un pat aicinājumus konkursu boikotēt.
Stiepjoties vairāk nekā 2300 kilometru garumā, Lielais Barjerrifs ir lielākā dzīvā struktūra uz pasaules. Tā ir vesela ekosistēma un mājvieta daudzām dzīvnieku sugām un iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šādi rifi nodrošina arī piekrastes aizsardzību, samazinot plūdu, ciklonu un jūras līmeņa celšanās ietekmi. Tagad, kad globālās sasilšanas ietekmē pieaug arī pasaules okeānu temperatūra, koraļļi masveidā sākuši balēt.
Briseles cīņai ar Poliju par likuma varas ievērošanu pienācis gals. Eiropas Komisija (EK) lēmusi izbeigt pirms vairāk nekā sešiem gadiem sākto pārkāpuma procedūru pret Varšavu par iespējamiem likuma varas pārkāpumiem, jo jaunā proeiropeiskā valdība un tās uzņemtais kurss pārliecinājis Briseli, ka problēmas tiks atrisinātas.
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) risina sarunas ar G7 partneriem, lai vadītu sabiedroto grupu, kas sniegtu palīdzību Ukrainai līdz pat 50 miljardu dolāru apmērā. Plāns paredz, ka milzīgie izdevumi tiktu atmaksāti ar peļņu no Krievijas aktīviem, kas galvenokārt iesaldēti Eiropā, vēsta aģentūra "Bloomberg".
Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" vēsta, ka parlaments tuvāko nedēļu laikā apstiprinās tā saukto "ārvalstu aģentu" likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā. Šis likumprojekts izraisījis lielus protestus Gruzijas sabiedrībā, jo daudzi uzskata, ka tas ir Krievijas iedvesmots un apdraud Gruzijas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai.
Krievija izmanto Rietumu ieroču piegādes aizkavēšanos, lai īstenotu ofensīvu, bet ukraiņi cer, ka ātrākas piegādes no sabiedrotajiem stiprinātu frontes līniju Ukrainā. Tā kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pirmdien Kijivā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainu tuvākajā nākotnē gaida diezgan sarežģīta situācija, intervijā ar BBC Ukrainas dienestu atzina valsts Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirilo Budanovs. Vienlaikus militārpersona uzsvēra, ka grūtības, viņaprāt, būs pārvaramas un ka šādi viņš vērtē situāciju visā valstī – ne tikai frontē.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība ir ierobežota un noplicināta. Tas ļauj Krievijas lidmašīnām brīvi un bez draudiem darboties noteiktos kritiskos frontes līnijas apgabalos. Tā secinājuši ASV bāzētā Kara studiju institūta pētnieki. Tas novedis pie situācijas, kad Ukrainai jālemj – kā sadalīt pieejamo pretgaisa aizsardzību. Bet iebrucēji tikmēr neskopojas ar raķetēm un posta enerģētikas infrastruktūru tajos reģionos, kur šīs spējas ir mazākas.
Vienas un tās pašas bažas izskan kā Kijivā, tā Eiropā. Situācija frontē ir smaga, Ukrainai nepieciešami ieroči, pretgaisa aizsardzība un munīcija. To visu Ukrainai vajadzēja jau vakar – tā, komentējot nedēļas nogalē gaidāmo ASV Pārstāvju palātas balsojumu par palīdzības piešķiršanu, sacīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Šis jautājums ceturtdien izskan arī Itālijā, kur norit G7 valstu ārlietu ministru sanāksme, un Briselē, kur pulcējas Eiropadome.
Nemierīga nakts bijusi Gruzijā. Pēc tam, kad parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja pretrunīgi vērtēto ārvalstu aģentu likumu, ielās atkal izgāja tūkstošiem cilvēku. Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas darbojas ārvalsts interesēs.
Vispārējām vēlēšanām gatavojas pasaulē apdzīvotākā valsts – Indija. Vēlēšanas ilgs sešas nedēļas – no 19. aprīļa līdz 1. jūnijam, un teju miljardam cilvēku būs iespēja nobalsot. Sabiedriskās domas aptaujās vadībā ir nu jau desmit gadus valdījušā premjerministra Narendras Modi Indijas Tautas partija, kas cer pie varas palikt uz vēl pieciem gadiem. Ne visi ir apmierināti – opozīcija apgalvo, ka pret to vērsta politiska vajāšana un nav bijusi iespēja pienācīgi sagatavoties vēlēšanām.