Ukrainas bruņotie spēki notriekuši divas Krievijas kara lidmašīnas – iznīcinātāju-bumbvedēju Su-34 un iznīcinātāju Su-35s, apstiprinājis bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis.
Autora ziņas
Dānija ir nolēmusi ziedot visu savu artilēriju Ukrainai, Minhenes drošības konferencē paziņojusi valsts premjerministre Mete Frederiksena. Tikmēr ASV domnīca "Kara izpētes institūts" vēstīja, ka Krievija turpina ofensīvu vismaz trīs frontes sektoros, izmantojot Ukrainas artilērijas lādiņu un pretgaisa aizsardzības trūkumu.
ASV Senāts otrdien atbalstīja vairāk nekā 95 miljardu dolāru piešķiršanu ASV sabiedrotajiem, tai skaitā 60 miljardus dolāru vērtu palīdzību Ukrainai. Taču, lai šis lēmums stātos spēkā, nepieciešams arī Pārstāvju palātas atbalsts, bet tajā vairākumā ir republikāņi, kas vilcinās piešķirt papildu palīdzību Ukrainai.
Lietuvā no "BaltCap" Infrastruktūras fonda varētu būt pazuduši nevis, kā sākotnēji lēsts – 16, bet gan aptuveni 40 miljoni eiro, otrdien paziņoja kompānijas advokāts Darjus Raulušaitis. Par prāvās naudas summas piesavināšanos aizdomās tiek turēts bijušais partneris Šarūns Stepukonis, kurš fondu savulaik vadīja.
Gan ukraiņu, gan rietumvalstu analītiķiem ir atšķirīgi viedokļi par Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Valerija Zalužnija atbrīvošanu. Vieni uzskata, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis rīkojās pareizi, jo prezidentam ir nepieciešams Bruņoto spēku komandieris, kuram viņš var pilnībā uzticēties, turpretī citi domā, ka Zalužnija atbrīvošana ir nepareizs lēmums, jo tas var demoralizēt tūkstošiem ukraiņu karavīru, kuru vidū līdzšinējais komandieris ir ļoti populārs.
ASV Senāts trešdien noraidīja likumprojektu par 118 miljardu dolāru piešķiršanu dažādiem mērķiem, kuru vidū bija arī 60 miljardu dolāru vērts atbalsts Ukrainai. Senāts gan vēlāk varētu balsot tieši par atbalsta piešķiršanu ASV sabiedrotajiem, un šādam likumprojektam būtu lielākas izredzes uz pieņemšanu. Taču parlamenta apakšpalātā Pārstāvju palātā pie varas esošie republikāņi jebkurā gadījumā likuši noprast, ka neatbalstīs šādu likumprojektu.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) informē, ka pretizlūkošanas operācijas rezultātā aizturēti vairāki esošie un bijušie Ukrainas specdienestu darbinieki, kas piegādāja Krievijai slepenu informāciju. Maskava ar viņu palīdzību centusies iegūt informāciju par Ukrainas aizsardzības spēkiem un stratēģiski svarīgiem objektiem.
Protestējošie Francijas zemnieki ir uzsākuši valsts galvaspilsētas Parīzes blokādi, lai panāktu valdības piekāpšanos viņu prasībām samazināt nodokļus un birokrātisko slogu. Savukārt valdība mobilizēja tūkstošiem likumsargu, lai nepieļautu, ka lauksaimnieki bloķē stratēģiskas nozīmes objektus, piemēram, lidostas, un novērstu, ka zemnieku smagā tehnika iebrauc Parīzē vai citās lielajās pilsētās.
Serbijā jauni protesti pret vēlēšanu rezultātiem. Piektdien vakarā pie Konstitucionālās tiesas Belgradā pulcējās opozīcijas protestētāji – viņi arvien pieprasa anulēt pagājušajā mēnesī notikušo vēlēšanu rezultātus.
Francijā arī pēc premjera paziņojuma par gatavību piekāpties zemnieku prasībām, ne visus lauksaimniekus tas apmierina un protesti turpinās.
Izskatot Dienvidāfrikas ierosināto lietu pret Izraēlu, ANO Starptautiskā tiesa Hāgā nav uzdevusi Izraēlai pārtraukt militāro operāciju Gazas joslā. Vienlaikus tiesa lēma, ka tai ir pamats noteikt pagaidu pasākumus, kas, atbilstoši ANO Genocīda konvencijai, Izraēlai ir jāievēro – toskait rīkojumu Izraēlai veikt pasākumus, lai nodrošinātu humānās palīdzības pieejamību Gazas joslā.
18 cilvēki nogalināti un vismaz 130 ievainoti kārtējā Krievijas masveida raķešu uzbrukumā Ukrainas lielākajām pilsētām otrdien, 23. janvārī. Vissmagākie postījumi nodarīti Kijivai un Harkivai, kur raķešu atlūzas trāpījušas daudzstāvu dzīvojamās ēkās. Par vairākiem sprādzieniem ziņots arī pie Bahmutas, Pavlohradas Dņipropetrovskas apgabalā un Šostkas pilsētas Sumu apgabalā.
NATO otrdien parakstīja vienošanos par 220 tūkstošu 155 milimetru artilērijas lādiņu iegādi, lai ne tikai atjaunotu alianses dalībvalstu rezerves, bet daļu no tiem piegādātu Ukrainai. NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra 1,1 miljarda eiro vērto darījumu noslēdza Beļģijas, Spānijas un Lietuvas uzdevumā.
Floridas štata gubernators Rons Desantiss ir izstājies no cīņas par Republikāņu partijas nomināciju novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Viņa izstāšanās nozīmē to, ka cīņā par republikāņu nomināciju palikuši tikai divi kandidāti – ASV eksprezidents Donalds Tramps un bijusī vēstniece ANO Nikija Heilija. Kā apgalvo Heilija, viņai esot ļoti labas izredzes izjaukt šķietami nenovēršamo Trampa uzvaru.