Sadaļas Sadaļas

Privātklīnikas cīņā pret Covid-19, visticamāk, nevarēs palīdzēt ar personālu

Privātās medicīnas iestādes ir gatavas vairāk iesaistīties Covid-19 krīzes risināšanā, tomēr ar personālu publiskajam sektoram, visticamāk, palīdzēt nevarēs. Ārstu trūkst arī privātajā sektorā, un liela daļa no esošajiem specializējas citās medicīnas jomās. Latvijas Jauno ārstu asociācijā uzskata, ka privātklīniku personālu varētu piesaistīt tām veselības aprūpes iestādēm, kuru pieredze Covid-19 pacientu ārstēšanā ir mazāka.

ĪSUMĀ:

  • Pieaugot stacionēto Covid-19 slimnieku skaitam, aicina privātklīnikas palīdzēt.
  • Līdz šim privātās iestādes nodrošināja testēšanu un Covid-19 slimnieku mājas aprūpi.
  • Tagad privātās klīnikas aicinātas savu personālu novirzīt darbam valsts slimnīcās. 
  • VM norāda, ka pašlaik atsaucība ir neliela, tomēr arī tas ir liels atspaids.
  • "Aiwa Clinic" un "Veselības centrā 4" personālu "aizdot" slimnīcām būtu grūti.
  • "Veselības centrs 4": Ārsti var doties palīgā valsts slimnīcām tikai tad, ja paši to vēlas,
  • Centra vadītājs Rēvalds: Privātās medicīnas bija jāuzrunā ātrāk.
  • Līdz šim bijušas dažas diskusijas, piemēram, par Covid-19 pacientu mājaprūpi vai iekārtu nomu.

Privātklīnikas cīņā pret Covid-19, visticamāk, nevarēs palīdzēt ar personāluPaula Dēvica
Strauji pieaugot stacionēto Covid-19 slimnieku skaitam, Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina privātklīnikas palīgā krīzes situācijas risināšanai. Šāds plāns ir atbalstāms, tā intervijā Latvijas Radio no rīta sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) prodekāne Daiga Behmane.

"Jau šobrīd valsts apmaksātus pakalpojumus mums sniedz privāto pakalpojumu sniedzēji. Tā nav nekāda problēma novirzīt valsts finansējumu šajos aprūpes līmeņos, kur ir speciālisti, kuri var sniegt palīdzību," sacīja Behmane.

Līdz šim privātās medicīnas iestādes nodrošinājušas cilvēku testēšanu un Covid-19 slimnieku mājas aprūpi, taču tagad aicinātas savu personālu novirzīt darbam valsts slimnīcās.

Pašlaik gan atsaucība ir neliela, tomēr arī tas ir liels atspaids, pastāstīja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka:

"Šīs sarunas jau ir bijušas. Privātās ārstniecības iestādes ir izteikušas palīdzību – ja vajag tās var sniegt lielāku pakalpojumu apjomu. Ja būs nepieciešams, viņi ir arī gatavi dalīties ar mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtām."

Viena no klīnikām, ko uzrunājis NVD, ir veselības centru apvienības struktūrvienība "Aiwa Clinic". Tās pārstāve Līga Ribkinska stāstīja, ka klīnika ir gatava atbalstīt, tomēr personāla došanās uz citām veselības aprūpes iestādēm varētu būt apgrūtināta.

""Aiwa Clinic" strādā specifiski savai specialitātei gatavojušies ārsti – ķirurgi, traumatologi, ortopēdi, osteomologi, kuri Covid-19 pacientu aprūpei varētu nebūt sagatavoti un būtu nepieciešama speciāla apmācība," sacīja Ribkinska.

Turklāt šādi varētu ciest citi pacienti, kam nepieciešama ķirurģiskā palīdzība un aprūpe.

Arī "Veselības centrā 4" skaidroja, ka personālu "aizdot" slimnīcām būtu grūti. Mediķu katastrofāli trūkst, stāstīja centra vadītājs Māris Rēvalds. Ārsti varētu doties palīgā valsts slimnīcām tikai tad, ja paši to vēlas.

"Noris diskusija arī par Covid-19 pacientu ārstēšanu privātajās iestādēs. Dažās varbūt tas ir iespējams. Tiem, kam ir slimnīcas infrastruktūra. Vēl ir varbūtība, ja situācija kļūst pavisam dramatiska un valstī beidzas slimnīcu gultas gan privātajā, gan publiskajā sektorā un jāiet ir tik tālu, ka par slimnīcām jātransformē sporta zāles – tad arī tam mums ir piemēroti objekti," klāstīja Rēvalds.

Viņš uzskata, ka privātās medicīnas iestādes varēja iesaistīties vairāk, un gribētu, lai tās tiek uzrunātas ātrāk, biežāk un lietišķāk. Līdz šim bijušas vien dažas produktīvas diskusijas, piemēram, par Covid-19 pacientu mājaprūpi vai iekārtu nomu.

Runājot par privāto klīniku personālu, Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvis Kārlis Rācenis stāstīja, ka tas būtu nepieciešams slimnīcām, kurās tiek atvērtas jaunās Covid-19 nodaļas.

"Tajās slimnīcās, kas ir reģionālās vai iepriekš nav sniegušas palīdzību šajos profilos un kurām šīs nodaļas ir jāatver, tām noteikti vajadzētu ārstu palīdzību. Protams, ir labi, ja šie ārsti ir sertificēti. Vismaz daļa. Jo citādāk viss balstās uz jaunajiem ārstiem, kuriem daļai nav sertifikātu. Tas ir apgrūtinoši gan organizēšanas ziņā, gan ārstniecības ziņā," atzina Rācenis.

Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā papildus personālu piesaistīt nevajag, stāstīja Rācenis – pietiek ar iekšējo resursu pārdali.

Ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu tiksies ar privāto klīniku vadītājiem piektdien, lai pārrunātu rīcības plānu.

KONTEKSTS:

Valsts operatīvā medicīniskā komisija pagājušajā nedēļā nolēma izsludināt ārkārtas situāciju medicīnā. Šāds lēmums pieņemts, jo ar pieejamajiem resursiem Covid-19 slimnieku aprūpē vairs nepietiek. Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt