Grobiņas un Ādažu skolas: Jaunā satura ieviešanu vajadzēja atlikt uz nākamo gadu

Kompetenču pieejas ieviešana skolās bija ļoti nepieciešama, tomēr pandēmijas dēļ to vajadzēja atlikt – tā uzskata Grobiņas un Ādažu vidusskolās. Lai gan šīs skolas jauno saturu sāka realizēt jau pāris gadus iepriekš, piedaloties pilotprojektā, ar to šobrīd neiet viegli – skolotāji ir pārslogoti, jo sagatavošanās stundai aizņem ļoti ilgu laiku. Turklāt mācību materiālu paraugi tika publicēti vien oktobrī. Tikmēr eksperte uzsver, ka pirmais gads būtu bijis grūts jebkurā gadījumā.

Grobiņas un Ādažu skolās uzskata, ka kompetenču pieejas ieviešanu vajadzēja atlikt uz nākamo gadu
00:00 / 08:43
Lejuplādēt

Šī mācību gada pirmais semestris skolās bijis īpaši saspringts. Paralēli neziņai par to, vai skolēni varēs mācīties klātienē, ir sākusies pāreja uz jauno izglītības saturu – kompetenču izglītību. Šogad jaunā pieeja jāievieš pirmajā, ceturtajā, septītajā un desmitajā klasē. Galvenais fokuss ir apgūt domāt un radīt lietas, kas skolēniem noderēs reālajā dzīvē, kā arī spēt pašiem sevi vērtēt un mācīties patstāvīgi. Jaunajā saturā netiek likts uzsvars uz atzīmēm, bet gan uz to, ko skolēns iemācījies darīt. Vairāki mācību priekšmeti ir ieguvuši jaunus nosaukumus, un pamainījies to saturs. Klāt nākuši arī jauni.

Vidusskolas pieredze Grobiņas novadā

Inese Ķepale ir Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas skolotāja. Viņa māca jauno priekšmetu – inženierzinības 7. klasē.

“Viens no uzdevumiem, piemēram: ir iedots bambusa kociņš vai zīmulītis. Un ar diedziņu palīdzību tev viņš ir jānostiprina uz galda virsmas vertikāli. Iedots ir diegs un plastilīns, bet zīmuli ar plastilīnu nedrīkst stiprināt, tikai ar diegu. Bērni tad uztaisa divas atsaites un saka – skolotāj, mums viņš turas. Es saku, – ja būs vējš, tad stabiņš apgāzīsies. Viņi izdomā, ka vajag četras atsaites uz visām debespusēm. Jā, stabiņš ir stabils,” pastāstīja skolotāja.

Septītajā klasē šis mācību priekšmets ir sagatavošana fizikai. Stundās nepieciešams daudz darboties praktiski, kā arī izmantot dažādus materiālus. Attālināti to izdarīt ir grūtāk, jo jārēķinās ar tiem materiāliem, kādi bērnam mājās ir. Vissarežģītāk bija gatavoties pilnīgi jaunam mācību priekšmetam, atzīst Inese. Tomēr bērniem šīs stundas ļoti patīk.

“Mums ir bloka stunda – stunda un 20 minūtes. Un, kad es saku, ka jāsāk vākties nost, viņi saka – vai tad jau?” pastāstīja skolotāja.

Viena no prioritātēm Grobiņas vidusskolā ir mainīt skolēnu attieksmi pret vērtēšanu. Tagad biežāk izmantos tā saukto formatīvo vērtējumu.

“Jebkura skolotāja mutiska vai rakstiska piezīme, norāde, atgriezeniska saite var būt formatīvs vērtējums, kas parāda bērnam tajā brīdī, ko viņš prot un kas viņam vēl ir jāapgūst, kā arī, kas ir jādara, lai gūtu vēl labākas zināšanas un izpratni par noteikto tēmu. Protams, skolā neiztikt arī bez sumatīvās vērtēšanas – tie ir vērtējumi ballēs. To skaits būs salīdzinoši mazāks,” pastāstīja skolas direktora vietniece izglītības jomā Santa Karule.

Piemēram, semestrī var būt arī tikai viena atzīme. Grobiņas vidusskolā veica aptauju par to, kā skolēni izjūt pārmaiņas mācību saturā. Aptaujas datos izrietēja divas satraucošas tendences.

“Mācos, jo atzīme ir svarīga maniem vecākiem” – tā atbildēja teju piektdaļa septītās klases skolēnu un 12% desmito klašu skolēnu. Vēl satraucošāk ir tas, ka 41% desmitās klases skolēnu atbildēja, ka mācās atzīmju, ne zināšanu dēļ. Tas nozīmē, ka jāstrādā gan pie bērnu, gan vecāku attieksmes maiņas pret vērtēšanas sistēmu.

Viena no izmaiņām jaunajā modelī ir „mācību grozi” vidusskolēniem.

“Tur mums bija pagājušajā mācību gadā lielāks darbs ar devīto klašu jauniešiem, lai saprastu, ko viņi vēlas, ar ko [plāno] savu nākotni saistīt. Tad bija jāsaprot, kāda ir materiāltehniskā bāze. Tā mums ir ļoti laba, lai varētu nodrošināt visas skolēnu izvēles. Bet tad ir jāskatās, kas notiek ar pedagoģisko resursu, jo ne visi skolotāji ir gatavi realizēt padziļinātos kursus,” skaidroja vidusskolas direktore Laila Urbāne.

Pieredze Ādažu vidusskolā

Par to, kādi pedagogi tuvā nākotnē varētu būt nepieciešami, jau sāktas sarunas ar augstskolām. Jaunais saturs prasa ļoti lielu atdevi no pedagogiem. Īpaši tāpēc, ka mācību materiālu paraugi tika publicēti tikai oktobrī. Līdz tam nācās improvizēt, pastāstīja Ādažu vidusskolas dizaina un tehnoloģiju, informātikas un datorikas skolotāja Ieva Ramba.

“10. klasē man ir iespēja mācīt pilnīgi jaunu priekšmetu, kas ir dizains un tehnoloģijas. Lai arī man sākumā likās – es kā informātikas skolotāja paņemšu tikai tās daļas, kas ir ar lietojumprogrammām un tad meklēsim kādu citu, kas tiks galā ar dizainu, tad šobrīd ir tā, ka es taustos pa tumsu, jo abas lietas iet integrēti, kas, protams, manā izpratnē ir ļoti forši.

Bet man kā skolotājai tas ir ļoti grūti, jo par dizainu man ir miglains priekšstats. Līdz ar to es nevaru pateikt, kāda ir kvalitāte tam, ko es mācu skolēniem,” skaidroja Ramba.

Lai gan skolēniem attālināti ir jāstrādā patstāvīgi, viens no svarīgākajiem jaunā satura mērķiem – pašvadīta mācīšanās – ir ļoti sarežģīti izpildāms, jo skolēniem nav iespēja ne strādāt pāros, ne grupās. Turklāt ne katrs spēj plānot pats savu laiku, norādīja Ramba.

Skolā uzskata, ka ar jauno saturu vajadzēja gaidīt līdz nākamajam gadam. “Mums diezgan daudz nodarbību ir attālināti. Bet tās ir citādākas. Vairāk sanāk tā, ka pedagogs ir viens pret vienu ar katru. Viņus nevar savākt grupās, nevar uzdot kopējo darbu. Tāpat 10. klasēm bija paredzēti dažādi praktiskie darbi. Piemēram, uzņēmējdarbības virzienā mēs bijām vienojušies ar biedrību ''Ādažu uzņēmēji'', ka vienreiz mēnesī būs praktiskās nodarbības četru stundu garumā kādā uzņēmumā par konkrētu tēmu. Mēs to nevaram šobrīd īstenot,” pastāstīja Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa.

Eksperte: pirmais gads jebkurā gadījumā – grūts

Kopumā gan projekts esot labs un vajadzīgs, tikai nelaikā. Turklāt vecāko klašu skolēniem iet grūtāk, jo viņi ilgāk raduši mācīties pēc vecā modeļa. Tomēr Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes vadošā pētniece Ieva Margeviča-Grinberga norādīja, ka līdzīgas sajūtas pēc kompetenču pieejas ieviešanas bijušas arī citās valstīs pirms pandēmijas.

“Visur ir savi plusi un mīnusi. Bet, ja mums ir nepieciešamas šīs kompetences tieši tagad un būs vajadzīgas tuvākajā laikā, tad pamata to atlikt nav. Daudzas lietas varbūt skan pavisam citādāk, bet ir jāpārveido, kā mēs strādājam. Tas ir sarežģīti, bet tas nav neiespējami,” atzina Margeviča-Grinberga.

Eksperte atzina, ka pirmais gads jebkurā gadījumā būtu bijis grūts, tam ir jātiek pāri.

Arī projekta “Skola 2030” vadītāja Zane Oliņa uzskata līdzīgi. Domai par jaunā satura ieviešanas atlikšanu uz nākamo gadu Oliņa nepiekrīt. Ir jāpārplāno praktisko darbu izstrāde uz laiku, kad tos būs iespējams veikt, taču tagad jākoncentrējas uz to, ko var izdarīt.

“Galvenais ieteikums skolotājiem ir plānot trīs gadu periodam. Domāt par to, ka ar šo skolēnu vēl turpinās strādāt vairākus gadus uz priekšu.

Vēl mēs iesakām šobrīd koncentrēties uz tām prasmēm un tematiem, kur ir pieejams bagātīgs mācību materiālu klāsts. Piemēram, mākslā mēs nevaram apmeklēt kultūras notikumus, bet varam skatīties mākslas filmu,” pastāstīja Oliņa.

Digitālo mācību materiālu klāsts tiks papildināts decembra beigās, tomēr vairāk par paraugiem veidot projektā neplāno.

Zane Oliņa norādīja, ka jau pirmajā semestrī ir parādījušās ļoti pozitīvas iezīmes skolotāju darbā. Piemēram, daļā skolu tiek veidots gada tematu plāns, kurā skolotāju individuālie plāni ir apvienoti. Tajā var redzēt, ko vienlaikus skolēns mācās visos priekšmetos, un tas palīdz skolotājiem saturu saskaņot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt