Pedagogu arodbiedrība neapmierināta ar Šuplinskas reformām un attieksmi; iespējams, prasīs demisiju

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir neapmierināta ar izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) virzītajām reformām un komunikāciju ar sociālajiem partneriem. Arodbiedrība tiksies ar ministri un uzstādīs vairākas prasības, kas viņai jāizpilda, – piemēram, atvainošanās nozarei un finansiāls atbalsts reformu ieviešanai. Ja šāda rīcība nesekos, tad arodbiedrība pieprasīs demisiju. 

Pedagogu arodbiedrība neapmierināta ar Šuplinskas reformām un attieksmi; iespējams, prasīs demisijuPaula Dēvica

Šobrīd izglītības sistēma ir vairāku reformu priekšā – no šī gada pakāpeniski ievieš jauno saturu, veido arī augstākās izglītības un skolu tīkla reformu. LIZDA uzskata, ka izmaiņas ir "nekvalitatīvas un sasteigtas". Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pastāstīja, ka neapmierina arī ministres attieksme un komunikācija ar sociālajiem partneriem.

"Ar viņas dialogu un attieksmi pret nozari nav apmierinātas vairākas organizācijas. Aicināsim to mainīt un stiprināt šo dialogu. Gribēsim dzirdēt ministres viedokli, kā tad turpmāk tiks organizēta sadarbība, proti, kad tiks īstenotas kādas reformas, būtiski grozījumi normatīvajos aktos.

Vai joprojām tiks ignorēti sadarbības partneri, vai joprojām tiks virzītas reformas bez pietiekamiem resursiem to pilnvērtīgai īstenošanai?" sacīja Vanaga.

Arodbiedrība arī prasīs iesniegt vai atsaukt konkrētus grozījumus Augstskolu un Vispārējās izglītības likumos. Tāpat lūgs sniegt finansiālu atbalstu skolotājiem attālināto mācību laikā. Vanaga atzīst, ka LIZDA ir gatava kādam kompromisam, tomēr vairākas prasības būšot dzelžainas. Pedagogi ar savām prasībām nāca klajā jau oktobra beigās. Toreiz izglītības ministre stāstīja, ka ir ievākti dati par skolu izdevumiem šī un pagājušā gada rudenī. Ministrijā izskatīs atšķirīgās pozīcijas un lems par atbalstu.

"Mulsina, ka LIZDA iestājas par reformām, kas ir saistītas ar finanšu resursu pielikšanu. Bet vai nu neizprot, vai nepārstāv šo viedokli, ka, analizējot Latvijas situāciju, mēs redzam, ka gan augstākajā izglītībā, gan vispārizglītojošās skolās mums ir nesamērīgi daudz resursu.

Un pārkārtojums ir vajadzīgs pašā sistēmā. Kamēr mēs nesapratīsim šo aspektu, būtiski papildinājumi un būtiska sadarbība īsti nevar notikt," komentēja ministre.

KONTEKSTS:

Valdībā atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums par vispārējās vidējās izglītības reformu, tomēr LIZDA ar to nav apmierināta. Reforma paredz noteiktu rīcības plānu, līdz nākamajam gadam stiprinot mācību satura digitalizāciju, kā arī plānots darbs pie pedagogu atalgojuma un slodzes apjoma pārskatīšanas. Vēl iecerēts pārskatīt izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijus un pašvaldību atbildību izglītības finansēšanā.

Paredzēta arī skolu tīkla sakārtošana. Nākamajā mācību gadā tas skars trešdaļu vidusskolu. Plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.

LTV rubrikā “Skola kā iespēja” pirms vairākiem gadiem kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” izpētīts, ka mazajās lauku skolās skolēniem vidēji ir vājākas zināšanas nekā tiem skolēniem, kas mācās lielās skolās, pilsētās. Viens no iemesliem ir arī skolēnu skaits klasē, no kā atkarīgas arī pedagogu algas un skolas iespējas piesaistīt labākos mācībspēkus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt