ĪSUMĀ:
- Valdība varētu spriest par attālinātām mācībām arī mazāko klašu skolēniem.
- Daļa vecāku negrib attālinātās mācības mazāko klašu bērniem.
- Vecāki norāda, ka nespēj pienācīgi veikt darbu, ja jābūt arī bērnu skolotājiem.
- Daļa vecāku arī nevar strādāt attālināti vai arī tas uzņēmumā uzliek lielu slogu.
- Pašvaldību savienība aicina izvērtēt, ka situācija ar Covid-19 saslimstību reģionos ir dažāda.
Gunitas Leites meita mācās Rīgas 6. vidusskolas 3. klasē. Pēc pavasara pieredzes Gunita cer, ka lēmumu par attālinātajām mācībām nepieņems.
"Es tad strādāju attālināti no mājām. Un tas viss kopā bija ļoti smagi. Tas paņēma ļoti daudz resursu, enerģijas. Es kvalitatīvi savu darbu dienas laikā nevarēju izpildīt," uzsvēra sieviete.
Viņa uzskata, ka mācībām būtu jāpaliek šā brīža kārtībā. Arī Artis Babris, kura meita mācās Skrundas vidusskolas 2. klasē, uzskata, ka valsts mērogā šādu lēmumu nevajadzētu pieņemt.
"Pavasara situācija rādīja to, ka "ja tu neesi skolotājs, es varu tevi neklausīt. Tu nezini labāk par mani!". Un cieš ģimenes garīgā veselība. Kā arī tas vecāks, kurš ir kopā ar bērnu, viņš nevar veltīt laiku savai darba dzīvei," stāstīja Babris.
Vecāku darba gaitas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mazos skolēnus klātienē cenšas noturēt ilgāk. Daļā uzņēmumu ir iespējas darbus veikt arī no mājām, bet, piemēram, skolotāji, mediķi un sociālie darbinieki to nevar.
Turklāt uzņēmējam attālināta darba organizēšana bieži vien nozīmē lielākus izdevumus.
"Esam jau vairākkārt gan valdībā, gan Saeimā izteikuši priekšlikumu, lai darba devēja izdevumus, kas saistīti ar attālināto darbu, lai tos neapliktu ar dubultajiem nodokļiem. Tā nav reprezentācija, bet pamatvajadzības. Tas būtu veids, kā atbalstīt gan darba devēju, gan konkrēto darbinieku," stāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa uzskata, ka attālināti varētu mācīties 5. un 6. klašu skolēni, tomēr sākumskolai ir jāpaliek klātienē. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienībā aicina vērtēt situāciju pašvaldībās. Un tajās, kurās vīrusa izplatība ir zema vai nav konstatēts neviens gadījums, ļaut skolēniem mācīties klātienē.
"Viņiem mācīties attālināti nav gan prasmju, gan ir vajadzīga vecāku līdzdalība. Tas ir vecuma posms, kad vecāki pat nepraktizē atstāt mājās bērnus vienus pašus. Mēs aicinām dot tiesības pašvaldībām kopā ar izglītības iestādēm pieņemt šos lēmumus," uzsvēra savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Pēc pašvaldību aptaujas datiem, līdz 20% skolēnu joprojām nav pieejamas tehnoloģijas kvalitatīvai mācību procesa organizēšanai.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ir spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā ir jauni stingrāki ierobežojumi, tajā skaitā 7.–12.klašu skolēni mācās attālināti. Taču līdz ar Covid-19 uzliesmojumiem vairākas skolas ir pieņēmušas lēmumu uz laiku pāriet tikai uz mācībām attālināti jeb tā saucamo C modeli, tas nozīmē, ka mājās mācās pilnīgi visas klašu grupas, ieskaitot mazos skolēnus.
Pēdējo divu nedēļu laikā palielinājies saslimšanas gadījumu skaits vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem. Gan veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"), gan premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pieļauj, ka varētu lemt par attālinātām mācībām arī 1.–6. klasēm.
