Ceturtdien pedagogu arodbiedrības sēdē izglītības ministri Šuplinsku iepazīstināja ar prasībām, kuras ministrei jāizpilda. Pretējā gadījumā tiks pieprasīta Šuplinskas demisija. Kopumā izvirzītas 15 prasības – uzlabot komunikāciju ar sociālajiem partneriem, atvainoties nozarei par attieksmi, kā arī apturēt un iesniegt vairākus likuma grozījumus. Piemēram, nenoteikt minimālo studentu skaitu augstskolās un koledžas skaitīt pie augstākās izglītības iestādēm. Viena no svarīgākajām prasībām ir palēnināt skolu tīkla reformas ieviešanu. Tā paredz no nākamā gada ieviest vairākus kvalitātes un kvantitātes kritērijus, kurus neievērojot vidusskolām pakāpeniski samazinās valsts finansējumu.
"Sagaidām viņas rakstiskajā atbildē, vai un kādā laika ietvarā tiks sadzirdētas LIZDA izvirzītās prasības. Vai tiks veikti attiecīgie grozījumi? Vai tiks rasts attiecīgais finansējums, par kuru norādījām? Vai un kā tiks pilnveidota dialoga kultūra? No tā izrietēs padomes lēmums, par kuru mēs jau padomes ietvaros nojaušam," sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Sēdes laikā gan Vanaga, gan vairāki padomes locekļi atzina, ka nejūtas sadzirdēti. Tomēr ministres atbildes gaidīs līdz 23. novembrim. Šuplinska pastāstīja, ka vairākas aktualizētās problēmas ir saņēmusi mantojumā no priekšgājējiem. Viņa uzsvēra, ka, diktējot prasības, ir grūti atrisināt pat vismazāko problēmu izglītībā.
"Gan šajā vēstulē, gan uzskaitītajā 20–25 problēmu spektrā, uz kurām mēs mēģināsim atbildēt līdz 23. novembrim, ir problēmas, kuras nav samilzušas pēdējo divu gadu laikā. Tā ir sistēmiska nozares nekārtošana. Tā ir problēmjautājumu izcelšana, kuri ir bijuši gadiem ilgi," sacīja Šuplinska.
Ministre arī sacīja, ka vērtēt demisijas pamatotību nav viņas kompetencē. Tikmēr Neatkarīgās izglītības biedrībā atzīst, ka šis demisijas pieprasīšanai nav īstais laiks. Valstī ir ārkārtējā situācija. Ministrijai un arodbiedrībai ir jāmēģina sarunāties.
"Latvijā tradicionāli ir situācija, ka ir divi lielie lobiji, kas ir Pašvaldību savienība un LIZDA, kas stāv pretī Izglītības ministrijai. Un vienmēr ir šī ambīciju cīņa. Pilnīgi noteikti būtu jāmēģina sarunāties. Un tādā formātā, kurā piedalās ne tikai lielākie spēlētāji, bet arī citas profesionāļu organizācijas. Un šos jautājumus ir iespējams izdiskutēt," komentēja Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola.
Viņa atzina, ka arī viņas pārstāvētā biedrība ir saskārusies ar grūtībām komunikācijā ar ministriju. Tomēr ceļus jāturpina meklēt un tos varot atrast.
Arodbiedrība lēmumu par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu paziņos 25. novembrī.
KONTEKSTS:
Valdībā atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums par vispārējās vidējās izglītības reformu, tomēr LIZDA ar to nav apmierināta. Reforma paredz noteiktu rīcības plānu, līdz nākamajam gadam stiprinot mācību satura digitalizāciju, kā arī plānots darbs pie pedagogu atalgojuma un slodzes apjoma pārskatīšanas. Vēl iecerēts pārskatīt izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijus un pašvaldību atbildību izglītības finansēšanā.
Paredzēta arī skolu tīkla sakārtošana. Nākamajā mācību gadā tas skars trešdaļu vidusskolu. Plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.
LTV rubrikā “Skola kā iespēja” pirms vairākiem gadiem kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” izpētīts, ka mazajās lauku skolās skolēniem vidēji ir vājākas zināšanas nekā tiem skolēniem, kas mācās lielās skolās, pilsētās. Viens no iemesliem ir arī skolēnu skaits klasē, no kā atkarīgas arī pedagogu algas un skolas iespējas piesaistīt labākos mācībspēkus.
