ĪSUMĀ:
- LPS pētījums: Trešdaļai skolotāju un piektdaļai skolēnu trūkst tehnikas.
- Pašvaldības: Skolēnu izglītības kvalitāte kļūst atkarīga no ģimenes rocības.
- Īpaši sarežģīta situācija ir daudzbērnu ģimenēs.
- IZM nākamgad piegādās 6200 datorus skolām.
- LPS: Trūkst 87 000 datortehnikas vienību.
- Trūkst 12 588 stacionāro datoru, 20 561 planšetes un 53 747 portatīvo datoru.
- LPS aicina atvērt valsts finansētu programmu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai.
- Turklāt jāuzlabo interneta pieejamība.
- Šuplinska aptauju kritizē kā nepilnīgu.
- Bažām par mācību kvalitāti ministre piekrīt.
Pētījumā, kas sākts novembra sākumā un tagad noslēdzies, secināts, ka kvalitatīvas izglītības ieguvē šogad lielu lomu spēlēs ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis.
“Katra ģimene, katrs skolēns saziņā ar izglītības iestādi meklē veidus, kā viņš varētu sekot līdzi. Tā ietekme ir ļoti būtiska. Un to mēs varēsim novērtēt jau pēc viena vai diviem gadiem. Pārejot uz nākamo klasi, mēs redzēsim, ka iepriekšējā gada mācību saturs nav apgūts atbilstošā līmenī. Mums veidosies skolēnu grupa, kurai veidosies vājāks vērtējums, pieaugs atbirums,” norādīja savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Tikmēr skolotāji spiesti strādāt uz novecojušas vai nepilnīgas tehnikas, piemēram, bez videokameras.
Piemēram, Iecavas novadā trūkst aptuveni 160 datortehnikas vienību. Pašvaldības Izglītības departamenta vadītāja Vija Ieleja stāstīja, ka īpaši sarežģīti ir daudzbērnu ģimenēs.
Pašvaldības jau kopš pavasara arī iepirkušas jaunus datorus, tomēr visus apgādāt nav iespējams. Izglītības un zinātnes ministrija līdz gada beigām plāno apgādāt skolēnus ar 6200 datoriem, ar kuriem plāno nodrošināt skolas, un decembra sākumā jau saņemti aptuveni 20% no šiem datoriem. Tomēr lielo tehnikas iztrūkumu ar to nosegt nevarēs.
Tāpēc skolēnu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību var atšķirties atkarībā no ģimenes maka biezuma.
“Daudzbērnu ģimenēs bieži vien bērni strādā pie viena datora, bet stundas ir ļoti bieži, it sevišķi ilgstošā procesā, kad vienlaicīgi ir vairākiem. Šī problēma ir ļoti samilzusi. Tad, kad pavasarī bija attālinātais mācību process, tad skolas arī savus datorus atļāvās dot uz ģimenēm. Tomēr tagad arī skolā ir bērni, un klātienes mācībām ir vajadzīgi datori,” stāstīja Ieleja.
Šonedēļ noslēgsies attālināto mācību pirmais semestris un pirmie mēneši, kuros skolēni pakāpeniski apgūst kompetencēs balstīto saturu.
“Skolotāji ir satraukumā, arī izdeg no tā, ka jūt, ka nevarēs visu saturu izņemt, kāds tas būtu vajadzīgs klātienē. Mēs bieži vien valsts augstākajā līmenī izliekamies, ka mums viss notiek, viss ir kārtībā, bet mācību kvalitāte manā skatījumā varētu būt zemāka,” atzina Ieleja.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai attālināti kopumā nepieciešamas 86 896 datortehnikas vienības, tai skaitā 12 588 stacionārie datori, 20 561 planšete un 53 747 portatīvie datori, paziņojumā medijiem informēja LPS.
Savukārt skolēniem no 1. līdz 6. klasei kopumā nepieciešamas 28 415 datortehnikas vienības, tai skaitā 20 275 jeb 18% portatīvo datoru un 8140 jeb 7,2% planšetu no kopējā izglītojamo skaita.
Savukārt 7. līdz 12.klases skolēniem kopumā nepieciešamas 19718 datortehnikas vienības, tai skaitā 16072 jeb 18,2% portatīvo datoru un 3646 jeb 4,1% planšetu no kopējā izglītojamo skaita.
Vienlaikus aptaujas dati parāda, ka pedagogiem kopumā nepieciešamas 10 741 datortehnikas vienības, tai skaitā 9214 jeb 36,5% portatīvo datoru un 1527 jeb 6,1% planšetu no kopējā pedagogu skaita.
Izglītības iestādēs kopumā trūkst 3120 stacionāro datoru. 9468 stacionārie datori ir nolietojušies un nav pilnvērtīgi lietojami mācību procesā. Trūkst arī 8186 portatīvo datoru un 7248 planšetu, kopumā veidojot 28 022 tehnikas vienību, kas nepieciešams kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai attālināti izglītības iestādēs.
Aptauja esot veikta ar mērķi ieraudzīt reālo situāciju un par to informēt gan atbildīgo ministriju, gan Saeimu. Savienībā aicināja atvērt valsts finansētu programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai.
Turklāt jāuzlabo interneta pieejamība, jo aptuveni trešdaļa skolu atzina, ka interneta pieslēgums nav pietiekami kvalitatīvs.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (“Jaunā konservatīvā partija) gan kritizē savienības veikto aptauju, norādot, ka vēlētos sagaidīt skaidrāku ainu, cik skolotājiem un skolēniem datoru nav vispār, cik daudziem tehnika ir novecojusi un cik tieši tā ir veca. Tikai tas varētu problēmas sākt risināt.
Tikmēr par bažām, kas saistītas ar mācību kvalitāti, ministre piekrīt, ka tās lielākoties attiecināmas uz vecāko klašu audzēkņiem.
“Mēs redzam, ka šobrīd attālinātais mācību process būs ietekmējis 9. un 12. klasi, jau tiek plānotas tēmas, kas nebūs uzrādītas gala pārbaudījumos, ja tādi tiks organizēti un ja to organizācija būs iespējama. Es ceru, ka skolotājiem tad taps skaidrāka turpmākā darba organizācija,” piebilda ministre.
Iepazīstināt skolotājus ar darba plānu nākamajam mācību semestrim ministre sola pēc nedēļas.
Avots: Latvijas pašvaldību savienība
KONTEKSTS:
Pašreizējais valdības lēmums paredz, ka klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1.–4. klasēm, bet arī 5.–6. klases no 7. decembra mācīsies attālināti. Tāpat līdz ārkārtējās situācijas beigām attālināti mācās arī 7.–12.klases. Bet no 4. janvāra skolās mācību procesa laikā un ārpus tā sejas maskas jānēsā visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem, arī pašu jaunāko klašu skolēniem.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
