ĪSUMĀ:
- Ministrija grib dalīt augstskolas pa virzieniem, lai tie nedublētos.
- Ja augstskola neievēros nosacījumus, zaudēs finansējumu.
- Stratēģiskās specializācijas jomas pašlaik – dabaszinātnes, inženierzinātnes, medicīnas un veselības zinātnes.
- Ministrijā atzīst, ka sīkāka iedalījuma pašlaik nav.
- Rektoru padomē neuzskata, ka vairākās augstskolās īstenot vienu, piemēram, IT virzienu ir slikti.
- Arī Latvijas Universitātē nav skaidra noteikumu būtība.
Saeimā turpina skatīt Augstskolu likumu. Ne pirmo reizi kāds no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem izraisījis neizpratni augstākās izglītības iestādēs. Runa ir par normu, kas nosaka, ka augstskolu stratēģiskajai specializācijai būs jāsadalās pa nozarēm. Lai saņemtu valsts finansējumu, tās nevarēs dublēties. Pretējā gadījumā augstskola šādas studiju programmas uzturēs pati. Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Dace Jansone pastāstīja, ka augstskolas jau sen mudinātas virzīties uz šādu modeli.
"Šobrīd tāda konkrēta saraksta, kādas ir konkrētas institūcijas stratēģiskās specializācijas, mums nav. Mums ir jāsaprot, kāds būs tālākais process.
Vai tas ies caur Ministru kabinetu, vai citā veidā, kur tiks nodefinētas katras institūcijas stratēģiskās specializācijas. Svarīgi ir tas, ka ir skaidra demarkācija, kas ir konkrētās institūcijas atbildība," stāstīja Jansone.
Viņa uzsvēra, ka iepriekš minētie grozījumi nevarētu novest pie kādas augstskolas likvidācijas. Šobrīd ir noteiktas tādas stratēģiskās specializācijas jomas kā dabaszinātnes, inženierzinātnes un medicīnas un veselības zinātnes. Tomēr nav skaidrs, kā tās iedalītos sīkāk. Ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs iepriekš publiski kā piemēru minējis, ka bērnu medicīna varētu būt vienas augstskolas kompetence, bet onkoloģija – citas. Rektoru padomē uzskata, ka ierēdņiem trūkst izpratnes par nozari.
"Tur nav nekas slikts, ja augstskolas reģionos sagatavo tādus pašus speciālistus, pat ja tādus pašus speciālistus gatavo augstskolas Rīgā.
Līdzīgi par nozaru vajadzībām. Piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) industrija jau sen pieprasa daudz vairāk darbaroku nekā Latvijas augstskolas spēj sagatavot. Līdz ar to, ja IT speciālistus gatavo, piemēram, Ventspilī, Valmierā un Rīgā, viņi visi atrod darbu un dod pienesumu tautsaimniecībai; es neredzu tur nekā slikta, ja šīs programmas tiek piedāvātas vairākās augstskolās. Konkurence taču ir vislabākā motivācija," uzsvēra Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.
Izglītības un zinātnes ministrijā atzina, ka vēl ir jālemj, kā tieši iedalīt šīs specializācijas. Līdz ar to nav īsti skaidrs, kādas izmaiņas augstskolās būtu jāveic. Uz šīm neskaidrībām Augstskolu likuma grozījumos norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs, secinot, ka nav skaidras arī sekas, ar kādām būtu jārēķinās, neizpildot šos kritērijus. Arī Latvijas Universitātē norādīja uz šīm neskaidrībām.
"Šajos likuma grozījumos neparādās precīzi jautājums par to, kas un kādā veidā, kas tas ir par dokumentu, kurā šī specializācija ir noteikta. Uz cik ilgu laiku tā ir noteikta un vai tā var evolucionēt. Ir daudz jautājumu, kas principā parāda, ka šis ir būtisks temats augstskolu dzīvē," uzsvēra rektors Indriķis Muižnieks.
Viņš stāstīja, lai augstskolas atbalstītu šos grozījumus, stratēģiskā specializācija ir jāsaista ar augstskolas misijas izpildi un jāskaidro pagaidām neskaidrie jautājumi.
