Ik gadu Valsts policija par seksuālas vardarbības upuriem atzīst aptuveni 150 bērnu. Pērn 33 gadījumos šādas darbības ar upuriem veica nepilngadīgas personas. Un tā ir problēmas redzamā daļa. Šādas darbības nepilngadīgo vai mazgadīgo starpā sauc par kaitējošu seksuālo uzvedību. Jāņem vērā, ka katrā vecumā arī bērniem dažādas seksuālas darbības var būt normālas. Vairāk skaidro ''Centra Dardedze'' valdes locekle Laila Balode.
"Tikmēr, kamēr sešgadnieks bērnudārzā – un tas ir normāls vecums, tā ir normāla uzvedība –, kad bērniem rodas izpratne par to, ka ķermenis atšķiras puikām un meitenēm, skaidrs, ka viņi to izpēta. Varbūt viņi apskatās, viņi pieskaras, mēs uzliekam tam robežas – tas neturpinās un mēs par to neuztraucamies. Tad sarkanajā sadaļā ir tā, ka viens vairs negrib to darīt, nav gatavs šajās rotaļās iesaistīties. Bet otrs viņu šajās rotaļās iesaista ar varu, ar viltu, ar draudiem, ar uzpirkšanu, varbūt pat ar vardarbību. Un te ir svarīgi, ka ir liela vecuma atšķirība," saka Balode.
Seksuālās darbības mazgadīgo bērnu starpā var būt dažādas – no pieskārieniem līdz atkailinātām fotogrāfijām vai videomateriāliem līdz pat seksam. Šādas lietas pēdējā laikā ''Centra Dardedze'' redzeslokā nonāk bieži, stāsta Balode. Vidēji reizi nedēļā palīdzību lūdz šādās darbībās iesaistītu bērnu vecāki vai pedagogi. Arī Valsts policijā ar šādiem gadījumiem jāstrādā arvien biežāk. Bez pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēm riska vides ir arī speciālās izglītības iestādes, internāti, aprūpes iestādes un pat ģimenes. Ierosinātāji šādai uzvedībai var būt dažādi.
"Viens ir iepriekšēja seksuālas vardarbības pieredze, noziegums. Otrs ir tas, ka ir brīvi pieejama informācija nepilngadīgām personām – redz pornogrāfiska satura materiālus. Un mazāki bērni mēģina to atdarināt, izmēģināt pret saviem vienaudžiem un mazākiem bērniem. Nekad nav tāds viens iemesls. Tas iet kombinācijā ar personības faktoriem tieši konkrētajam cietušajam. Jo nav tā, ka visi bērni, kas cieš no seksuālas vardarbības, automātiski kļūst par noziedzniekiem," stāsta Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes psiholoģe Dace Landmane.
Atklāt un pierādīt kaitējošas seksuālas darbības nepilngadīgo starpā mēdz būt vienkāršāk nekā gadījumos, kad pāridarītājs ir pilngadīgs. Ļoti svarīgi ir – kas ar šiem bērniem notiek tālāk, stāsta Landmane. Ir jāpalīdz gan cietušajam, gan pāridarītājam. Un šo uzvedību tādā veidā var izmainīt. Daudz sarežģītāk ir, kad šādās darbībās iesaistīts nepilngadīgais ar īpašām vajadzībām. Un arī tādi gadījumi nereti ir, stāsta Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa.
"Tas, kam nav gatava mūsu sabiedrība, kam nav gatavi mūsu vecāki un pedagogi, ka ir bērni, kuriem ir jāmāca lietas, kuras mēs iemācāmies intuitīvi. Piemēram, cik tuvu ir piemēroti stāvēt otram cilvēkam, kur tu vari turēt rokas, kur tu nevari turēt rokas, par kādām tēmām ir piemēroti interesēties, par kurām nav. Tāpat, kas ir privātas darbības, kuras tu dari aiz aizvērtām durvīm, un kas ir publiskas darbības," pauž Bērziņa.
Diemžēl bieži vien ne vecāki, ne pedagogi, ne aprūpētāji par šīm lietām nerunā. Tāpat nereti arī nespēj atpazīt kaitējošu seksuālu uzvedību un adekvāti uz to reaģēt. Piemēram, nosodīšana un kaunināšana situāciju var tikai pasliktināt. Tāpēc svarīgi būtu izveidot konkrētas vadlīnijas personām, kas strādā ar bērniem, rīkot kursus un apmācības. Taču vēl lielāka nozīme ir prevencijai – seksuālajai izglītībai gan ģimenē, gan skolā, uzsver ''Centrā Dardedze''. Tāpat vecākiem jādomā par to, kā kvalitatīvi aizpildīt bērna brīvo laiku, – tādējādi samazinot internetā pavadīto laiku. Bez brīvi pieejamās pornogrāfijas seksuālas darbības var veicināt arī pieejamais saturs sociālajos tīklos, norāda Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
"Izvērtējot pēdējo gadu laikā tos ziņojumus, ko mēs saņemam ar bērnu kailfoto, kas ir nonākuši interneta vidē: mēs vēlamies, lai vecāki saprot, ka lielā daļā no bērnu pašu radītiem video vai foto var redzēt, ka viņš ir viens pats savā istabā, drošībā. Bet liela daļa no šiem video pēc tam nonāk tumšajos tīklos. Respektīvi, pedofilu tīklos," atzīst Katkovska.
Visbiežāk šādus attēlus vai videomateriālus veido meitenes vecumā no 8 līdz 12 gadiem, stāsta Katkovska. Arī Valsts policijā pēdējos gados saņem arvien vairāk iesniegumus par seksuālu vardarbību pret bērnu internetā. Tāpēc vecākiem jāseko līdzi bērna darbībām. Ierīcēs jāreģistrē bērna īstais vecums un jāierobežo vietnes, kurām viņš var piekļūt.
