Pirms pāris nedēļām valdība lēma, ka četrām no deviņām Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām - Latvijas Leļļu teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim (JRT), kā arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam (LNOB) un koncertu rīkotājiem "Latvijas koncerti” sava salīdzinoši niecīgā pērnā gada peļņa lielākoties maksimālajā - 90% - apmērā jāieskaita valsts budžetā. Šī vēsturiski bija pirmā reize, kad valdība neuzklausīja KM aicinājumu ļaut kultūras iestādēm gūto peļņu izlietot savām vajadzībām. Saņemot asu sabiedrības un kultūras iestāžu vadītāju kritiku, valdība solīja jautājumu pārskatīt. Taču tā iztirzāšana no šīs nedēļas pārcelta uz nākamo. Tikmēr kultūras iestādēs plānotie darbi kavējas, citi rit savu gaitu un turpinās diskusijas par to, kā peļņas jautājumu atrisināt ilgtermiņā.
Ņujorkas vienīgajā klasiskās radio stacijas interneta "Q2" nodaļā, kas uzsvaru liek uz laikmetīgo mūziku, 24. augustā no rīta sākās 24 stundu ilgs latviešu mūzikas maratons “Jaunā mūzika – Latvija”. Dienas laikā jau izskanējuši Riharda Dubras, Raimonda Tigula, Līgas Celmas, arī Pētera Vaska skaņdarbi, ko atskaņo orķestris "Kremerata Baltica”, koris "Kamēr", Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un citi. Komponists Pēteris Vasks uzskata - šis notikums ir Latvijas mūzikas lielākie svētki. Vasks bija pirmais latviešu komponists, ko radio stacija "Q2" atskaņojusi.
Nākamajos Dziesmu svētkos Latvijas simtgadē svētku dalībniekiem būs jādzied tādā pašā, daudz kritizētā un samērā nolaistā, Mežaparka estrādē. Par to pārliecināts estrādes apsaimniekotāja - pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" - vadītājs Aivars Tauriņš. Bet lielākas izredzes uz attīstību līdz 2018.gadam ir Deju svētku norises vietai - Daugavas stadionam.
Atzīmējot Dāņu kultūras institūta 25 gadu jubileju, Rīgā, mūzikas namā "Daile" 18.augusta vakarā uzstāsies dāņu indīroka grupa "Efterklang", savukārt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tiks atklātas jaunās institūta telpas, kur svinīgo runu starplaikus pavadīs dāņu ģitārista Kristiana Franka un latviešu saksofonista Denisa Paškeviča muzicēšana. Atzīmējot jubileju, institūts LNB prezentēs arī latviešu un dāņu mākslinieku skaņu instalācijas.
Raiņa un Aspazijas gadā abu literātu piemiņa ir godināta īpašās teātra izrādēs, lekcijās, koncertuzvedumos, kino vakaros un citās formās. Tikmēr viņu abu kapavieta Raiņa kapos neaprūpēta stāvēja līdz pat maijam. Pēc diskusijām sabiedrībā un medijos Raiņa pieminekli vispirms nospodrināja, bet tagad to apjož metāla sēta, aiz kuras darbojas restauratori. Plānots, ka restaurācijas darbi tiks pabeigti līdz dzejnieka dzimšanas dienai 11.septembrī.
Ceturtdienas, 13.augusta, vakarā Kalnciema ielas kvartālā Rīgā cilvēku bija tik daudz, ka adatai nebija kur nokrist. Viņi visi bija pulcējušies uz koncertu, kas sarīkot pēc skatītāju atkārtotiem lūgumiem un kurā uzstājās režisors Vladislavs Nastavševs, komponists Jēkabs Nīmanis un Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieri, kuri izpildīja dziesmas no izrādes "Latviešu mīlestība".
Skandāls, bezprecedenta gadījums, ko pavada sajūta, ka esam "uzsmesti" - tā par 11.augusta valdības lēmumu četrām kultūras kapitālsabiedrībām likt atmaksāt gūto peļņu, ieskaitot to valsts budžetā, izteicās Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vadītājs Zigmars Liepiņš. Pirmo reizi baltā nama vēsturē pērn bija izveidojusies peļņa vairāk nekā 120 000 eiro apmērā. No šīs summas valsts budžetā atpakaļ jāieskaita 90%. Tas aptur operā iecerētos tehnisko uzlabojumu projektus. Līdzīga situācija arī Latvijas Leļļu teātrī, kur par labu valstij teātrim jāšķiras no nopelnītajiem 10 000 un ieceres nomainīt gadu desmitiem lietotos mazo skatītāju krēslus. Tajā pašā laikā valsts uzņēmumiem, kas nopelnījuši pat vairākus miljonus, peļņu ļauj atstāt uzņēmumu vajadzībām
Pirms vairāk nekā pusgadsimta uzbūvētā VEF kultūras pils ievērojamu remontu nav piedzīvojusi kopš ēkas uzcelšanas. Rīgas dome dažādos sasaukumos pils atjaunošanu plāno jau kopš 2000.gada. Aktīvākā rosība pie šī projekta sākās 2010.gadā, kad dome cerēja rekonstrukciju paveikt līdz pagājušajam gadam, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Filma "Neiespējamā misija" ir trīspadsmitā visvairāk pelnošā filmu franšīze kino vēsturē. Tās kopējie kases ieņēmumi visā pasaulē pārsniedz divus miljardus dolāru. Ceturtdienas, 23.jūlija, vēlā vakarā Vīnē notika jaunās "Neiespējamās misijas" piektās filmas pasaules pirmizrāde. Šajā sērijā galveno lomu atveido valdzinošais Toms Krūzs.
Šis gads kūrorta pilsētai Jūrmalai teju vai vēsturisks. Šī ir pirmā vasara pēc 12 gadiem, kad Jūrmalā nenotiks jauno izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis". Līdz šim tas pilsētā pulcēja Krievzemes lielākās estrādes zvaigznes, viņu tuvus draugus un fanus. Pērn Ārlietu ministrija vairākiem festivāla viesiem liedza iebraukšanu Latvijā, jo viņi agresīvi attaisnojuši Krievijas rīcību Krimas aneksijas gadījumā. Vienkāršiem vārdiem runājot, konkursa rīkotāji apvainojās un paziņoja, ka turpmāk festivālu Jūrmalā vairs nerīkos. Tā vietā un laikā likts jauns formāts - Jūrmalas festivāls.
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertus apmeklējuši 66 600 skatītāju, savukārt kopumā svētku norišu apmeklētāju skaits varētu būt apmēram 200 000, preses konferencē pavēstīja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa. Viņa pateicās visiem dalībniekiem, svētku virsdiriģentiem un deju virsvadītājiem, visiem atbalstītājiem un iesaistītajiem. Svētku rīkotāji norādīja - Skolēnu dziesmu un deju svētki kopumā izdevušies veiksmīgi un augstvērtīgi. Viņi arī uzsvēra, ka izskanējusī informācija par masveida bērnu veselības problēmām svētkos ir pārspīlēta, tomēr šai saistībā tiks izvērtēta gan svētku organizācija, gan dalībnieku slodzes un ēdināšanas jautājumi.
Komponista un mūzikas akadēmijas dibinātāja Jāzepa Vītola dzimtā māja Valmierā izslēgta no Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Pamatojums – nams vairs nelīdzinās tam, kurā Vītols piedzima pirms vairāk nekā 150 gadiem. Toreiz viņa tēvs un māmiņa Jāzepa gaidībās bija devušies ciemos pie radiem Ģīmes dzirnavās, bet vakara gaitā viesību pulkam pavisam negaidīti pievienojās arī mazais Jāzeps.
Jau vairāku mēnešu garumā ilgst spraiga cīņa par un pret Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta īstenošanu. PAR balto piebūvi un sarkanā memoriālu iestājas Okupācijas muzeja biedrība, bet PRET to sīvi cīnās 20 Latvijas arhitekti, kas projektu jau iepriekš nosaukuši par vāju un piedāvā citus risinājumus.
Maija beigās Vidzemes koncertzāle “Cēsis” svinēja savu pirmo dzimšanas dienu. Gada laikā tur notikuši teju 400 dažādi pasākumi un dibinātas jaunas tradīcijas. Viena no tām - festivāls „Čello Cēsis”, kas tur šogad norisinājās pirmo reizi un pirmo reizi Latvijā tapa arī pilnīgi jauns čells.
Dabas koncertzāles muzikālais veltījums šovasar adresēts Latvijas pļavām un tur sastopamajam lakstaugam - pļavas dedestiņai. Šobrīd vēl topošā pļavas mūzika līdztekus darbnīcām skanēs divos koncertos Engures novada un Alūksnes novadu pļāvās. Muzikālo priekšnesumu, kā allaž, papildinās arī radošās laboratorijas, kuras vēstīs par to, cik patiesībā ir maz īstu dabisku pļavu
Kā dziesmu un deju svētkos ierasts, arī šogad XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā trīs dienu garumā deju lielkoncerti norisināsies "Daugavas" stadionā Rīgā. Dalībnieku skaits šogad rekordliels – teju 17 tūkstoši, taču šaurības dēļ stadionā nesatilpst vēl gandrīz 180 pirmās kategorijas kolektīvu. Arī gadu gadiem aprunātajās skatītāju tribīnēs vietu skaits nemainīgs – ap pieciem tūkstošiem, kas ir apmēram trīs reizes mazāk nekā dejotāju.
Līdz 11. jūnijam mākslinieku rezidencē Ruckas muižā notiek Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkotā vasaras skola, kurā Baltijas valstu mākslinieki cenšas “atkost” šā gada vasaras skolas moto “Šī ir rītdiena!”. Mākslinieki vasaras skolā klausās ārvalstu profesionāļu lekcijas un strādā pie reāliem mākslas darbiem par nākotnes vīziju tematiem.
2001.gada nogalē noslēdzās Latvijas Nacionālās operas (LNO) otrās kārtas izbūve. Tika stāstīts par jaunās zāles atvēršanu, tā brīža Rīgas mērs Gundars Bojārs svinīgi solīja drīz turpināt arī trešās kārtas izbūvi teātra aizmugures skvēra daļā. Trešās kārtas izbūve tā arī nav sākusies, bet otrajā kārtā uzbūvētā daļa laika gaitā parādījusi savu īsto seju un tā nav iepriecinoša. Lai iespējami drīzāk veiktu remontdarbus, kas novērstu iespējamo katastrofu, piemēram, operas biļešu tirdzniecības telpās, Rīgas dome paaugstinājusi operas nama īres maksu no līdzšinējiem aptuveni 6000 eiro gadā līdz teju 200 000 eiro.
Pēdējo reizi uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves Maija Kovaļevska dziedāja pirms deviņiem gadiem operā „Figaro”, taču nu jau pēc pāris dienām – 5.un 12.jūnijā Rīgas Operas festivālā viņa atkal izdziedās Mimī lomu Džakomo Pučīni “Bohēmas” iestudējumā. Operdziedātāja teic, ka atgriezties LNO ar Mimī ir īpašs prieks.
Latvijas Nacionālās operas (LNO) iestudējuma “Valentīna” viesizrāde Berlīnes Vācu operā bija nozīmīgākais Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē kultūras programmas projekts Vācijā. Viesizrādes rīkošanas uzdevums bija uzsvērt operas saturā iekļauto politisko nozīmi Latvijas un Vācijas attiecībās. Kā norāda amatpersonas, tukšās vietas zālē nenozīmējot neizdošanos.
Pēdējās divās dienās Latvijas Nacionālās operas (LNO) namā gandrīz neviena nav, jo vairāk nekā 200 cilvēku no operas - mākslinieki, tehniskais personāls un vadība - atrodas Vācijā, Berlīnē, kur 19.maija vakarā notika iestudējuma "Valentīna" viesizrāde. Šī skatuves darba fenomens slēpjas faktā, ka stāsta prototips Valentīna Freimane nav kāda persona pagājībā. Vēl vairāk, kundze izskatās vismaz par gadiem 20 gadiem jaunāka, nekā patiesībā ir. Par to jautāta, viņa smiedama atbild: medicīnā tam ir speciāls apzīmējums - "nevienmērīga novecošana".
Berlīnes Vācu operā 18.maijā notika Artura Maskata operas “Valentīna” ģenerālmēģinājums. Berlīnē ieradušies vairāk nekā 150 Latvijas Nacionālās operas (LNO) mākslinieku un tehniskais personāls. Piedāvājam video ieskatu mēģinājumā.
20.maijā pēc vairāku gadu restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem ar vērienīgiem koncertiem tiks atklāta 1936.gadā celtā slēgtā Dzintaru koncertzāle. Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta kultūras kanonā. Dzintaru koncertzāles restaurācijā, kas sākta 2012.gadā, Jūrmalas pilsēta ieguldījusi teju 13 miljonus eiro.
6.maijā paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015" pretendenti. No teju 40 pieteikumiem nacionālā žūrija izvirzījusi 13 labākos. Šiem pretendentiem vēl priekšā starptautiskās žūrijas vērtējums. Ārzemju eksperti - starptautiskā mērogā nozīmīgu objektu arhitekti, vēsturnieki un akadēmiķi - dosies apskatīt balvai virzītos Latvijas arhitektu veikumus. Nacionālā žūrija nosauca ne tikai aizvadītā gada spilgtākos notikumus, bet arī lielākās traģēdijas Latvijas arhitektūrā.