Madara Ābeltiņa


Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kultūras iestāžu peļņas jautājums atlikts
Kultūras iestāžu peļņas jautājums atlikts

Pirms pāris nedēļām valdība lēma, ka četrām no deviņām Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām - Latvijas Leļļu teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim (JRT), kā arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam (LNOB) un koncertu rīkotājiem "Latvijas koncerti” sava salīdzinoši niecīgā pērnā gada peļņa lielākoties maksimālajā - 90% - apmērā jāieskaita valsts budžetā. Šī vēsturiski bija pirmā reize, kad valdība neuzklausīja KM aicinājumu ļaut kultūras iestādēm gūto peļņu izlietot savām vajadzībām. Saņemot asu sabiedrības un kultūras iestāžu vadītāju kritiku, valdība solīja jautājumu pārskatīt. Taču tā iztirzāšana no šīs nedēļas pārcelta uz nākamo. Tikmēr kultūras iestādēs plānotie darbi kavējas, citi rit savu gaitu un turpinās diskusijas par to, kā peļņas jautājumu atrisināt ilgtermiņā.

Vasks: Latviešu mūzikas maratons Ņujorkas interneta radio kanālā ir unikāls notikums
Vasks: Latviešu mūzikas maratons Ņujorkas interneta radio kanālā ir unikāls notikums

Ņujorkas vienīgajā klasiskās radio stacijas interneta "Q2" nodaļā, kas uzsvaru liek uz laikmetīgo mūziku, 24. augustā no rīta sākās 24 stundu ilgs latviešu mūzikas maratons “Jaunā mūzika – Latvija”. Dienas laikā jau izskanējuši Riharda Dubras, Raimonda Tigula, Līgas Celmas, arī Pētera Vaska skaņdarbi, ko atskaņo orķestris "Kremerata Baltica”, koris "Kamēr", Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un citi. Komponists Pēteris Vasks uzskata - šis notikums ir Latvijas mūzikas lielākie svētki. Vasks bija pirmais latviešu komponists, ko radio stacija "Q2" atskaņojusi.

Visticamāk, līdz Latvijas simtgadei Mežaparka estrāde nemainīsies
Visticamāk, līdz Latvijas simtgadei Mežaparka estrāde nemainīsies

Nākamajos Dziesmu svētkos Latvijas simtgadē svētku dalībniekiem būs jādzied tādā pašā, daudz kritizētā un samērā nolaistā, Mežaparka estrādē. Par to pārliecināts estrādes apsaimniekotāja - pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" - vadītājs Aivars Tauriņš. Bet lielākas izredzes uz attīstību līdz 2018.gadam ir Deju svētku norises vietai - Daugavas stadionam.

Ar «Efterklang» koncertu Rīgā Dānijas kultūras institūts atzīmē 25 gadu jubileju(papildināts)
Ar «Efterklang» koncertu Rīgā Dānijas kultūras institūts atzīmē 25 gadu jubileju(papildināts)

Atzīmējot Dāņu kultūras institūta 25 gadu jubileju, Rīgā, mūzikas namā "Daile" 18.augusta vakarā  uzstāsies dāņu indīroka grupa "Efterklang", savukārt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tiks atklātas jaunās institūta telpas, kur svinīgo runu starplaikus pavadīs dāņu ģitārista Kristiana Franka un latviešu saksofonista Denisa Paškeviča muzicēšana. Atzīmējot jubileju, institūts LNB prezentēs arī latviešu un dāņu mākslinieku skaņu instalācijas.

Raiņa kapu plāno restaurēt līdz dzejnieka dzimšanas dienai septembrī
Raiņa kapu plāno restaurēt līdz dzejnieka dzimšanas dienai septembrī

Raiņa un Aspazijas gadā abu literātu piemiņa ir godināta īpašās teātra izrādēs, lekcijās, koncertuzvedumos, kino vakaros un citās formās. Tikmēr viņu abu kapavieta Raiņa kapos neaprūpēta stāvēja līdz pat maijam. Pēc diskusijām sabiedrībā un medijos Raiņa pieminekli vispirms nospodrināja, bet tagad to apjož metāla sēta, aiz kuras darbojas restauratori. Plānots, ka restaurācijas darbi tiks pabeigti līdz dzejnieka dzimšanas dienai 11.septembrī.

Simtiem klausītāju Nastavševa un JRT aktieru koncertā
Simtiem klausītāju Nastavševa un JRT aktieru koncertā

Ceturtdienas, 13.augusta, vakarā Kalnciema ielas kvartālā Rīgā cilvēku bija tik daudz, ka adatai nebija kur nokrist. Viņi visi bija pulcējušies uz koncertu, kas sarīkot pēc skatītāju atkārtotiem lūgumiem un kurā uzstājās režisors Vladislavs Nastavševs, komponists Jēkabs Nīmanis un Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieri, kuri izpildīja dziesmas no izrādes "Latviešu mīlestība".

Kultūras iestāžu dividenžu skandāls - iemaksas būtisku papildinājumu budžetā nenesīs
Kultūras iestāžu dividenžu skandāls - iemaksas būtisku papildinājumu budžetā nenesīs

Skandāls, bezprecedenta gadījums, ko pavada sajūta, ka esam "uzsmesti" - tā par 11.augusta valdības lēmumu četrām kultūras kapitālsabiedrībām likt atmaksāt gūto peļņu, ieskaitot to valsts budžetā, izteicās Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vadītājs Zigmars Liepiņš. Pirmo reizi baltā nama vēsturē pērn bija izveidojusies peļņa vairāk nekā 120 000 eiro apmērā. No šīs summas valsts budžetā atpakaļ jāieskaita 90%. Tas aptur operā iecerētos tehnisko uzlabojumu projektus. Līdzīga situācija arī Latvijas Leļļu teātrī, kur par labu valstij teātrim jāšķiras no nopelnītajiem 10 000 un ieceres nomainīt gadu desmitiem lietotos mazo skatītāju krēslus. Tajā pašā laikā valsts uzņēmumiem, kas nopelnījuši pat vairākus miljonus, peļņu ļauj atstāt uzņēmumu vajadzībām

VEF kultūras pils «uz koferiem»; rekonstrukcija kavējas
VEF kultūras pils «uz koferiem»; rekonstrukcija kavējas

Pirms vairāk nekā pusgadsimta uzbūvētā VEF kultūras pils ievērojamu remontu nav piedzīvojusi kopš ēkas uzcelšanas. Rīgas dome dažādos sasaukumos pils atjaunošanu plāno jau kopš 2000.gada. Aktīvākā rosība pie šī projekta sākās 2010.gadā, kad dome cerēja rekonstrukciju paveikt līdz pagājušajam gadam, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Vīnē pasaules pirmizrādi piedzīvo piektā «Neiespējamā misija»
Vīnē pasaules pirmizrādi piedzīvo piektā «Neiespējamā misija»

Filma "Neiespējamā misija" ir trīspadsmitā visvairāk pelnošā filmu franšīze kino vēsturē. Tās kopējie kases ieņēmumi visā pasaulē pārsniedz divus miljardus dolāru. Ceturtdienas, 23.jūlija, vēlā vakarā Vīnē notika jaunās "Neiespējamās misijas" piektās filmas pasaules pirmizrāde. Šajā sērijā galveno lomu atveido valdzinošais Toms Krūzs.

Kultūras dzīve Jūrmalā kūsā arī bez «Jaunā viļņa»
Kultūras dzīve Jūrmalā kūsā arī bez «Jaunā viļņa»

Šis gads kūrorta pilsētai Jūrmalai teju vai vēsturisks. Šī ir pirmā vasara pēc 12 gadiem, kad Jūrmalā nenotiks jauno izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis". Līdz šim tas pilsētā pulcēja Krievzemes lielākās estrādes zvaigznes, viņu tuvus draugus un fanus. Pērn Ārlietu ministrija vairākiem festivāla viesiem liedza iebraukšanu Latvijā, jo viņi agresīvi attaisnojuši Krievijas rīcību Krimas aneksijas gadījumā. Vienkāršiem vārdiem runājot, konkursa rīkotāji apvainojās un paziņoja, ka turpmāk festivālu Jūrmalā vairs nerīkos. Tā vietā un laikā likts jauns formāts - Jūrmalas festivāls.

Dziesmu svētku norises apmeklējuši 200 000; svētkus vērtēs īpaša komisija(papildināts)
Dziesmu svētku norises apmeklējuši 200 000; svētkus vērtēs īpaša komisija(papildināts)

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertus apmeklējuši 66 600 skatītāju, savukārt kopumā svētku norišu apmeklētāju skaits varētu būt apmēram 200 000, preses konferencē pavēstīja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa. Viņa pateicās visiem dalībniekiem, svētku virsdiriģentiem un deju virsvadītājiem, visiem atbalstītājiem un iesaistītajiem. Svētku rīkotāji norādīja - Skolēnu dziesmu un deju svētki kopumā izdevušies veiksmīgi un augstvērtīgi. Viņi arī uzsvēra, ka izskanējusī informācija par masveida bērnu veselības problēmām svētkos ir pārspīlēta, tomēr šai saistībā tiks izvērtēta gan svētku organizācija, gan dalībnieku slodzes un ēdināšanas jautājumi.

Latvijas prezidentūras kultūras programma vēl nav galā
Latvijas prezidentūras kultūras programma vēl nav galā

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē nupat noslēgusies, taču prezidentūras kultūras programma vēl nav galā, jo turpinās vairākas izstādes, norāda Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne.

LKA rektore: Jaunos aktierus gaida arī reģionālie kultūras centri
LKA rektore: Jaunos aktierus gaida arī reģionālie kultūras centri

Jaunos aktierus gaida arī reģionālās pārvaldes struktūras, kas ir ieinteresētas, lai Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sagatavotu aktierus jaunajiem kultūras centriem, kas savukārt vēlas veidot profesionālu aktieru trupas. To, uzsākot studentu uzņemšanu, atklāja LKA rektore Rūta Muktupāvela.

Jāzepa Vītola dzimtās mājas izņemtas no kultūras pieminekļu saraksta
Jāzepa Vītola dzimtās mājas izņemtas no kultūras pieminekļu saraksta

Komponista un mūzikas akadēmijas dibinātāja Jāzepa Vītola dzimtā māja Valmierā izslēgta no Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Pamatojums – nams vairs nelīdzinās tam, kurā Vītols piedzima pirms vairāk nekā 150 gadiem. Toreiz viņa tēvs un māmiņa Jāzepa gaidībās bija devušies ciemos pie radiem Ģīmes dzirnavās, bet vakara gaitā viesību pulkam pavisam negaidīti pievienojās arī mazais Jāzeps.

Riņķa dancī ap Okupācijas muzeju tagad to vērtēs VKPI
Riņķa dancī ap Okupācijas muzeju tagad to vērtēs VKPI

Jau vairāku mēnešu garumā ilgst spraiga cīņa par un pret Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta īstenošanu. PAR balto piebūvi un sarkanā memoriālu iestājas Okupācijas muzeja biedrība, bet PRET to sīvi cīnās 20 Latvijas arhitekti, kas projektu jau iepriekš nosaukuši par vāju un piedāvā citus risinājumus.

Dabas koncertzālei aprit desmit gadi
Dabas koncertzālei aprit desmit gadi

Dabas koncertzāles muzikālais veltījums šovasar adresēts Latvijas pļavām un tur sastopamajam lakstaugam - pļavas dedestiņai. Šobrīd vēl topošā pļavas mūzika līdztekus darbnīcām skanēs divos koncertos Engures novada un Alūksnes novadu pļāvās. Muzikālo priekšnesumu, kā allaž, papildinās arī radošās laboratorijas, kuras vēstīs par to, cik patiesībā ir maz īstu dabisku pļavu

«Daugavas» stadions gatavojas dejotāju uzņemšanai; «aiz borta» - 180 deju kolektīvi
«Daugavas» stadions gatavojas dejotāju uzņemšanai; «aiz borta» - 180 deju kolektīvi

Kā dziesmu un deju svētkos ierasts, arī šogad  XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā trīs dienu garumā deju lielkoncerti norisināsies "Daugavas" stadionā Rīgā. Dalībnieku skaits šogad rekordliels – teju 17 tūkstoši, taču šaurības dēļ stadionā nesatilpst vēl gandrīz 180 pirmās kategorijas kolektīvu. Arī gadu gadiem aprunātajās skatītāju tribīnēs vietu skaits nemainīgs – ap pieciem tūkstošiem, kas ir apmēram trīs reizes mazāk nekā dejotāju.

Mākslinieki vasaras skolā Ruckas muižā rada nākotnes vīzijas
Mākslinieki vasaras skolā Ruckas muižā rada nākotnes vīzijas

Līdz 11. jūnijam mākslinieku rezidencē Ruckas muižā notiek Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkotā vasaras skola, kurā Baltijas valstu mākslinieki cenšas “atkost” šā gada vasaras skolas moto “Šī ir rītdiena!”. Mākslinieki vasaras skolā klausās ārvalstu profesionāļu lekcijas un strādā pie reāliem mākslas darbiem par nākotnes vīziju tematiem.

Baltā nama spožums un posts - applūstošas telpas, šaurība, augsta īres maksa
Baltā nama spožums un posts - applūstošas telpas, šaurība, augsta īres maksa

2001.gada nogalē noslēdzās Latvijas Nacionālās operas (LNO) otrās kārtas izbūve. Tika stāstīts par jaunās zāles atvēršanu, tā brīža Rīgas mērs Gundars Bojārs svinīgi solīja drīz turpināt arī trešās kārtas izbūvi teātra aizmugures skvēra daļā. Trešās kārtas izbūve tā arī nav sākusies, bet otrajā kārtā uzbūvētā daļa laika gaitā parādījusi savu īsto seju un tā nav iepriecinoša. Lai iespējami drīzāk veiktu remontdarbus, kas novērstu iespējamo katastrofu, piemēram, operas biļešu tirdzniecības telpās, Rīgas dome paaugstinājusi operas nama īres maksu no līdzšinējiem aptuveni 6000 eiro gadā līdz teju 200 000 eiro.

Festivāls «Artissimo» aizritēs Čaikovska zīmē
Festivāls «Artissimo» aizritēs Čaikovska zīmē

Kuplajam vasaras festivālu un koncertu pulkam pievienojas arī trešais starptautiskais mūzikas festivāls "Artissimo". Tas šogad aizritēs Pētera Čaikovska zīmē - komponistam šogad apritētu 175 gadi.

Amatpersonas: Tukšās skatītāju vietas «Valentīnas» viesizrādē Berlīnē nenozīmē neizdošanos
Amatpersonas: Tukšās skatītāju vietas «Valentīnas» viesizrādē Berlīnē nenozīmē neizdošanos

Latvijas Nacionālās operas (LNO) iestudējuma “Valentīna” viesizrāde Berlīnes Vācu operā bija nozīmīgākais Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē kultūras programmas projekts Vācijā. Viesizrādes rīkošanas uzdevums bija uzsvērt operas saturā iekļauto politisko nozīmi Latvijas un Vācijas attiecībās. Kā norāda amatpersonas, tukšās vietas zālē nenozīmējot neizdošanos.

Valentīna Freimane par operu «Valentīna»: Ir man, protams, arī iebildumi
Valentīna Freimane par operu «Valentīna»: Ir man, protams, arī iebildumi

Pēdējās divās dienās Latvijas Nacionālās operas (LNO) namā gandrīz neviena nav, jo vairāk nekā 200 cilvēku no operas - mākslinieki, tehniskais personāls un vadība - atrodas Vācijā, Berlīnē, kur 19.maija vakarā notika iestudējuma "Valentīna" viesizrāde. Šī skatuves darba fenomens slēpjas faktā, ka stāsta prototips Valentīna Freimane nav kāda persona pagājībā. Vēl vairāk, kundze izskatās vismaz par gadiem 20 gadiem jaunāka, nekā patiesībā ir. Par to jautāta, viņa smiedama atbild: medicīnā tam ir speciāls apzīmējums - "nevienmērīga novecošana".

Ar vērienīgu koncertprogrammu atklās restaurēto Dzintaru slēgto koncertzāli(papildināts)
Ar vērienīgu koncertprogrammu atklās restaurēto Dzintaru slēgto koncertzāli(papildināts)

20.maijā pēc vairāku gadu restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem ar vērienīgiem koncertiem tiks atklāta 1936.gadā celtā slēgtā Dzintaru koncertzāle. Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta kultūras kanonā. Dzintaru koncertzāles restaurācijā, kas sākta 2012.gadā, Jūrmalas pilsēta ieguldījusi teju 13 miljonus eiro.

Aizvadītā gada notikumi un traģēdijas Latvijas arhitektūrā
Aizvadītā gada notikumi un traģēdijas Latvijas arhitektūrā

6.maijā paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015" pretendenti. No teju 40 pieteikumiem nacionālā žūrija izvirzījusi 13 labākos. Šiem pretendentiem vēl priekšā starptautiskās žūrijas vērtējums. Ārzemju eksperti - starptautiskā mērogā nozīmīgu objektu arhitekti, vēsturnieki un akadēmiķi - dosies apskatīt balvai virzītos Latvijas arhitektu veikumus. Nacionālā žūrija nosauca ne tikai aizvadītā gada spilgtākos notikumus, bet arī lielākās traģēdijas Latvijas arhitektūrā.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd