Valdības balsojums, liedzot Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām paturēt peļņu, ir partejisks un politisks lēmums, uzskata Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Viņš arī norāda, ka Opera un balets ar valsti tiesāties negrasās - jautājums esot KM kompetence.
"Mēs kopā r saviem kolēģiem no šīs mājas atbalstām valsti, valsts budžetu ar 113 tūkstošiem 840 eiro. Šādu lēmumu pieņēma vakar bijušais Rīgas centra rajona izpilddirektora palīgs, izbijušās ķīmiskās rūpnīcas priekšsēdētājs, godalgota lauksaimniecības teorētiķe, šovemenis kara laukā, kas tagad ir aizsardzības ministrs, desu tirgonis no Spīķeriem, kas tagad ir veselības ministrs, un trīcoši Dziesmu svētku gājiena aizliedzēji," tā preses konferencē žurnālistiem klāstīja Zigmars Liepiņš.
Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Liepiņš atklāja, ka LNOB peļņa pērn bijusi 126 000 eiro. Viņš gan norāda, ka "šī nauda ir virtuāla un faktiski neeksistē", jo ir "grāmatvedības uzskaites triks". Liepiņš skaidroja, ka pērn, nopērkot kādu instrumentu, nākamajā gadā tas grāmatvedības dokumentos parādās kā peļņa. Tādējādi, atņemot šo naudu operai, sanāk par pirkumu maksāt divreiz. Viņš pauda, ka lēmums atdot valstij peļņu nozīmētu ilgtermiņā palikt "pie sasista siles".
Dividendes ir vienreizējs gada maksājums, kuru valsts uzņēmumi pārskaita valsts budžetā atkarībā no pagājušā gada peļņas un kas nepārsniedz 90 procentus no iepriekšējā gada tīrās peļņas. Taču valdība var nolemt, ka šāda iemaksa nav jāveic vispār vai jāveic mazāka. Līdz šim dividendes no kultūras iestādēm, to skaitā operas nama, nav ieturētas, ļaujot gūto peļņu izlietot iestāžu vajadzībām.
113 tūkstošus eiro, kas operai jāieskaita valsts budžetā, Baltais nams izmantotu, izbūvējot pagalmu un atrisinot sākto, bet nepabeigto smago dekorāciju pacēlāja izbūvi. Šo darbu kopējās izmaksas ir ap 70 tūkstošiem. Paradokss, bet, īstenojot šos projektus, opera valstij nodokļos samaksātu vairāk nekā 148 tūkstošus - divtik lielāku summu nekā pieprasītās dividendes.
Liepiņš uzskata - valdība pieņēmusi tuvredzīgu lēmumu: "Šeit ir jautājums par attieksmes veidošanu un likumdošanas veidošanu garākā perspektīvā. Es domāju, ka šis ir bezprecedenta skandāls."
Kultūras ministrija šajā jautājumā bija kapitālsabiedrību pusē un valdībā rosināja visu deviņu kultūras iestāžu peļņu atstāt iestāžu rīcībā, taču valdība lēma, ka četras maksās dividendes, bet piecas - nē. Arī ministrijā uzskata - kultūra iestāžu peļņa vairāk noderētu pašām iestādēm nekā valsts kopējam budžetam.
"Es domāju, ka kopumā šīs peļņas ir tik mazas, ka būtisku ieguvumu valsts budžetā tas nenesīs. Protams, vienmēr var teikt, ka katrs eiro, ko ienes budžetā, ir papildinājums, bet, manuprāt, šīs kapitālsabiedrības ar saviem sešiem miljoniem eiro nodokļos savu pienesumu ir devušas pietiekoši," norāda Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Arī kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) telefonsarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Pēcpusdiena" pauda sašutumu par šādu valdības lēmumu, sakot, ka ir amorāli kultūras iestādes salīdzināt ar citām kapitālsabiedrībām, kuru pamatuzdevums nav radīt peļņu. Šādu valdības lēmumu viņa saistīja ar dziļākas izpratnes trūkumu par kultūras iestādēm, vēloties tās pielīdzināt savu nozaru kapitālsabiedrībām.
Turklāt kultūras iestāžu peļņa nav bijusi solīta šogad, bet izdevusies, jo tās aktīvi strādāja ar saviem ziedotājiem. Nu valdības lēmums iedragājot kultūras iestāžu apņemšanos strādāt šajā virzienā. Ministre arī pārliecināta, ka mazā valstī ir absurdi gaidīt, ka kultūras institūcija varēs nest peļņu, lai gan šādi piemēri Latvijā ir.
Starp pieciem dividenžu nemaksātājiem ir arī Rīgas cirks. Cirka vadītāja valdībai pateicīga, taču atzīst - gūtā peļņa jau sen iztērēta cirka vajadzībām. Viņasprāt, arī no citām kultūras iestādēm dividendes nebūtu jāprasa, jo īpaši ņemot vērā, ka ir daudz lielākas valsts kapitālsabiedrības, kas pelna miljonus, bet tām no gūtās peļņas nav jāšķiras.
"Man liekas, ka tā ir diezgan absurda situācija šobrīd, tā nedrīkst darīt. Tā nedrīkst darīt! Jebkurā teātrī, jebkurā kultūras organizācijā katra tā naudiņa ir viņu. Tā tiek ieguldīta reāli mākslā, tā netiek kaut kur kaut kam aizfīrēta projām. Es domāju, ka tā ir kaut kāda milzīga kļūda, es nezinu, kāpēc tas tā ir noticis," pauž Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska.
Nacionālā opera tiesāties ar valsti negrasās, arī ministrijā teic, atpakaļ ceļa vairs nav - valdības lēmums būs jāpilda.
Kā vēstīts, ņemot vērā valdības sēdē notikušās ministru diskusijas par to, ko vajadzētu darīt ar Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību peļņu, to atļāva paturēt piecām no deviņām kapitālsabiedrībām, kas bija izteikušas šādu vēlmi. Naudu valsts budžetā vajadzēs iemaksāt valsts SIA "Latvijas Koncerti", Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Latvijas Leļļu teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim. Savukārt Rīgas cirks, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valmieras drāmas teātris un Daugavpils teātris ir atbrīvots no maksājuma.
