Kultūras ziņas

Raiņa un Aspazijas mīlas vēstules

Kultūras ziņas

Garīgās mūzikas festivālā – vārds jaunajiem!

Kultūras iestāžu peļņas jautājums atlikts

Kultūras iestāžu peļņas jautājums atlikts

Pirms pāris nedēļām valdība lēma, ka četrām no deviņām Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām - Latvijas Leļļu teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim (JRT), kā arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam (LNOB) un koncertu rīkotājiem "Latvijas koncerti” sava salīdzinoši niecīgā pērnā gada peļņa lielākoties maksimālajā - 90% - apmērā jāieskaita valsts budžetā. Šī vēsturiski bija pirmā reize, kad valdība neuzklausīja KM aicinājumu ļaut kultūras iestādēm gūto peļņu izlietot savām vajadzībām. Saņemot asu sabiedrības un kultūras iestāžu vadītāju kritiku, valdība solīja jautājumu pārskatīt. Taču tā iztirzāšana no šīs nedēļas pārcelta uz nākamo. Tikmēr kultūras iestādēs plānotie darbi kavējas, citi rit savu gaitu un turpinās diskusijas par to, kā peļņas jautājumu atrisināt ilgtermiņā.

Latvijas Leļļu teātrī jaunā sezona jau sākusies. Pavisam plānoti desmit jauniestudējumi, bet otrdien, 25.augustā, tika atklāts kompaktdisks ar zināmākajām leļļu teātra izrāžu dziesmām, sākot ar 60.gadu iestudējumiem. "Galvenais, lai katra dziesma skanētu pati par sevi kā dziesma, lai tā patīk kā dziesma, lai nav jāzina izrāde. Tas ir klausāms, nevis skatāms, jo skatīties ir jānāk uz teātri," teic Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola.

Tiem, kuri izlems nākt uz teātri, pagaidām jārēķinās ar neērtībām. Teātris turpina saņemt skatītāju sūdzības par nefunkcionējošiem mazāko skatītāju krēslu mehānismiem. Šos 30 gadus vecos skatītāju krēslus teātris cenšas uzturēt lietošanas kārtībā, taču daudzu mehānisms it tik nolietojies, ka tie vairs nav glābjami. Naudas jaunu iegādei pietrūkst, un arī pērn nopelnītais, kas segtu tikai mazu daļu no jaunu krēslu cenas, gandrīz pilnā apmērā būs jāieskaita valsts budžetā. Tā pirms divām nedēļām lēma valdība.

Teātra vadītājs cer, ka valdība savu lēmumu pārskatīs un ļaus Leļļu teātrim, JRT, LNOB, kā arī valsts SIA "Latvijas koncerti" paturēt pērnā gada peļņu, bet labākajā gadījumā - radīs ilgtermiņa risinājumu.

"Ilgi ir runāts, es domāju, ka tas būtu normāli, ja trīs gadus pēc kārtas būtu garantēta dotācija, uzņēmums pats gādātu par ieņēmumiem un šo trīs gadu laikā ar pieejamiem līdzekļiem savu uzņēmumu varētu attīstīt, bet ierēdņi, kas ir ļoti tālu stāvoši no teātra, viņi neizprot teātra vajadzības. Skumīgi ir tas, ka mums ar to jārēķinās," saka Latvijas Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris.

Leļļu teātra vadītājs zina teikt, ka kaimiņzemēs uz kultūras iestādēm neraugās kā uz valsts budžeta atbalstītājiem. "Lietuvā un Igaunija viņiem ir teātra likums, pie mums diemžēl šī likuma nav. Teātris īsti neatbilst komercsabiedrības statusam. Tur ir ļoti daudz dažādu atkāpju no darba likuma, no daudz kā," norāda Vilnis Beķeris.

Uz nepilnībām likumdošanā, sākot diskusiju, norādīja arī LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš: ''Mēs esam divu kungu kalpi. No vienas puses, mūsu speciālais likums ir likums par Nacionālo operu un baletu, otrs ir Komerclikums. Pirmajā nav ne vārda teikts, ka mums jāveic komercdarbība, bet jāveic kultūras attīstība, jāveic viesizrādes un tā tālāk, bet  ir otrs likums, kas nosaka, ka mums ir peļņa un kas jāatdod valstij - kuriozi mazais cipars."

Arī Latvijas Radošo savienību padomes vadītāja saprot, kāpēc ap jautājumu radusies tik plaša ažiotāža. "Pirmkārt jau gribētos teikt,  ka jābūt vienlīdzīgai attieksmei pret visām valsts kapitālsabiedrībām. Ir valsts kapitālsabiedrības, kurām ļauj paturēt miljonus no viņu peļņas. No piecām kultūras kapitālsabiedrībām kopā ietur 200 000 eiro, apelējot, ka ar to varēs izglābt valsts budžetu. Nav jābūt lielam matemātiķiem, lai saprastu, ka nav kaut kas kārtībā," uzsver Latvijas Radošo savienību padomes vadītāja Dace Bluķe.

"Ilgtermiņā domājot, tas varētu būt kāds jauns juridisks risinājums, vai arī jāpiemēro šīm kultūras kapitālsabiedrībām kāds īpašs statuss, jo ir pilnīgi skaidrs, ka mākslu un kultūru tik mazā valstī kā Latvijā būs grūti padarīt par biznesu. Kultūra vienmēr būs dotējama," pauž Dace Bluķe.

KM savus priekšlikumus situācijas risināšanai atklās nākamās nedēļas sākumā, bet valdības sēdē tematu skatīs 1.septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti