Jau vēstīts, ka viesizrādes budžets Berlīnes Vācu operā bija 405 919 eiro. Lielāko daļu no izmaksām veidoja Berlīnes Vācu operas telpu noma – 254 100 eiro.
LNO viesizrādes skatītāju vidū bija Latvijas, Vācijas un Gruzijas ārlietu ministri, Latvijas un Izraēlas Valstu vēstnieki Vācijā, Eiropas nogalināto ebreju fonda pārstāvji, kā arī citi diplomāti un holokausta piemiņas organizāciju pārstāvji.
Operas nams var uzņemt 1865 skatītājus, stundu pirms izrādes sākuma brīvas vēl 600 vietas.
Zīmīgi, ka vismazākā summa no šī budžeta atvēlēta tieši reklāmai – 1694 eiro, tomēr amatpersonas uzskata, ka tukšās skatītāju vietas nenozīmē neizdošanos.
„Ņemot vērā, ka šis bija daļēji slēgts pasākums un, protams, daļēji biļetes bija pārdošanā, tad zāles piepildījums bija labs. Mums ir jārēķinās, ka šāda veida kultūras diplomātijas pasākumi nav lēti un, ja mēs gribam parādīt to, ko mēs protam un varam, tas arī attiecīgi maksā,” uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Savukārt Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne atgādina, ka "„Valentīna" ir latviešu oriģinālopera, pilnīgi jauns darbs un autors starptautiski maz zināms”.
„Manuprāt, ja mēs gribam, lai mūsu autorus atpazīst, lai uz viņiem nāk, mums ir jāveic ļoti sistemātisks darbs, popularizējot komponistus,” akcentē Laizāne.
Viesizrādes reklamēšanā piedalījušies Berlīnes Vācu operas nams, informāciju izvietoja bukletos, internetā un rakstot blogu. Latvijas vēstniecība Vācijā Berlīnes Ebreju muzejā rīkoja operas "Valentīna" viesizrādes ieskaņas pasākumu, kurā piedalījās arī operas komponists, soliste Inga Kalna un pati Valentīna Freimane, kuras dzīves fakti ir operas pamatā.
