"Šim jautājumam ir divi aspekti, divas daļas, proti, viena daļa ir par to, par ko šobrīd tiek daudz diskutēts, vai šīm dažām kultūras kapitālsabiedrībām ir jāatstāj peļņa viņu rīcībā, un otrs jautājums ir par ilgtermiņa skatījumu uz šo situāciju," norādīja Aiva Rozenberga.
Premjeres preses sekretāre atzina, ka radusies diskusija parādījusi, ka ir nepieciešams ilgtermiņa risinājums, lai ik reizi nebūtu jāatgriežas pie ne visai auglīgas situācijas. Tostarp viņa arī atgādināja, ka tieši krīzes laikā tika pieņemts lēmums par to, ka visām valsts kapitālsabiedrībām, tostarp arī kultūras iestādēm, 90 procenti no gada peļņas jāieskaita valsts budžetā.
"Ministru prezidente uzskata, ka šobrīd valstij apmēram 180 tūkstoši, kas būtu atstājami šo dažu kultūras kapitālsabiedrību rīcībā, nekādu lielu kaitējumu nenodarītu. Līdz ar to ir jāsaprot, ka kultūras kapitālsabiedrības ir nedaudz citā situācijā nekā tās, kas klasiskā izpratnē ir saimnieciski ražojošās kapitālsabiedrības. Ir vajadzīga arī saruna valdībā par ilgtermiņa risinājumu, tāpēc šobrīd Ministru prezidente var paust tikai savu personisko viedokli, atbalstot kultūras ministri šajā jautājumā. Šī situācija ir jāpārskata," Laimdotas Straujumas pozīciju raksturoja premjeres preses sekretāre.
Aiva Rozenberga vērtē, ka izpratne par kultūras kapitālsabiedrībām ministru vidū vairojas, bet arī uzsver, ka jāsagaida gala lēmums: "Protams, iesākumā ministri vēlējās raudzīties formāli. Ja likums nosaka, ka visiem ir jāatgriež peļņa valsts budžetā, kāpēc lai kāda nozare rīkotos citādāk? Bet vēsturiski zināms, ka ne visi lēmumi bijuši viennozīmīgi. Bet domāju, ka izpratne sāk vairoties."
Jau esam vēstījuši par valdības lēmumu, ka četrām kultūras kapitālsabiedrībām - Latvijas Nacionālajai operai un baletam, VSIA "Latvijas Koncerti", Jaunajam Rīgas teātrim un Latvijas leļļu teātrim - 90% tīrās peļņas jāizmaksā dividendēs un jāieskaita valsts budžetā. Savukārt Kultūras ministrija virzīs grozījumus Kultūras institūciju likumā, kas atrunā kultūras iestāžu īpašo statusu.
