Jau tagad zināms, ka specbalvas noteikti saņems pēc 50 gadus ilga darba pilnībā restaurētā Rundāles pils un tās saimnieki, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka Gaismas pils. Tiesa, rodas iespaids, ka balvu Latvijas lielākā zinību krātuve saņems galvenokārt par tās misiju un faktu, ka tik liela mēroga projekts Latvijā vispār īstenots, nevis par ēkas arhitektonisko vērtību.
"Mēs, protams, uz to skatāmies kā uz kultūras notikumu, paši izvairāmies kritizēt, sagaidām, ka to izdarīs starptautiskā žūrija. Kaut gan tur ir ļoti daudz kritizējamu lietu. Bet tas ir notikums ar savu mērogu, ietekmē ne tikai tuvāko apkārtni un skatu no Vecrīgas uz Pārdaugavu, mēs redzam - tas efekts ir lielākā pilsētbūvnieciskā ziņā," saka arhitekts, arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs.
Ilgas diskusijas bijušas par Vidzemes koncertzāles "Cēsis" iekļaušanu 13 aizvadītā gada labāko arhitektūras paraugu sarakstā. "Sākumā žūrija pieņēma lēmumu, ka Cēsu koncertzāle nebūs šajā sarakstā kritēriju dēļ, jo mēs gribējām, lai ir tikai objekti, kas ir paraugs. Cēsu koncertzāle ir reģionāli nozīmīgs objekts, taču tas ir ļoti viduvēji atrisināts. Uzkrītošas lietas ir mākslinieku ģērbtuves pie stiklotas fasādes, bez aizkariem sākotnēji, ko tagad koncertzāle pati instalē, apmācību klases skolēniem ir bez dabīgā apgaismojuma. Tas ir tas formālisms, iedziļināšanās un padomāšanas trūkums," skaidro arhitekte, nacionālās žūrijas pārstāve Brigita Bula.
Interesanti, ka šogad arhitektūras balva nav sadalīta kategorijās. Pabeigtas būves konkurē vienuviet ar interjera dizaina paraugiem, sabiedriskas nozīmes ēkas - ar privātmājām.
Balvai virzītas arī ar arhitektūru saistītas iniciatīvas. Piemēram, jauno urbānistu spilgtais piedāvājums citādi sadalīt Miera ielu starp autovadītājiem, gājējiem un velosipēdistiem, kā arī arhitektu biroja "NRJA" arhitektūras biennālē Venēcijā uzdotais jautājums, ko iesākt ar modernisma arhitektūru Latvijā.
No 13 notikumiem Latvijas arhitektūrā vērtētāji īpaši uzteic "AB3D" projektēto Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpusu un arhitektes Sintijas Vaivades Brīvdienu māju "Brieži", kā arī jaunbūvi Vecrīgā, ko projektēšanas ilguma ziņā, kas ir deviņi gadi, apsteidz vien Gaismas pils. Profesionāļi vērtē, ka šis beidzot ir izdevies mēģinājums jutīgi un inteliģenti jaunu būvi savienot ar Vecrīgas viduslaiku apbūvi.
Žūrija neatturas nosaukt ne tikai aizvadītā gada notikumus, bet arī traģēdijas pašmāju arhitektūrā. Ekspertu vērtējumā nesaimnieciski un nepārdomāti radīta "Pasta sala" Jelgavā, Cēsu bibliotēka un Čakstes laukums Liepājā.
"Vistrakākais bija, ka centrā ir strūklaka, un diemžēl es neredzēju, kā tas darbojas. Balti oļi mijās ar sarkanu bruģi - tas laikam domāts Latvijas karogs. Es domāju, kur tik balti oļi, es tādus Latvijā neesmu redzējusi. Jā, tie mums ir no Ķīnas (saķer galvu). Tad es tā salieku kopā - kādi oļi no Ķīnas Liepājā?" pauž nacionālās žūrijas priekšsēdētāja Zaiga Gaile.
"Tas šķita galvenais, ka šie objekti nav secīgi, tie ne no kā nav izrietējuši un ne pie kā nav noveduši. Mēs zinām, ka var savu darbu mīlēt un var vienkārši darīt. No formālās puses nebūtu, kur piesieties, viss ir izpildīts. Bet var redzēt, ka nav tās dzirkstelītes, kas parādītu, ka arhitektam interesē, kas tur ir radīts. Šāda mēroga objektos to nevarētu attaisnot ar sliktu garastāvokli tanī dienā," norāda Brigita Bula.
Arhitekti uzskata - sliktie piemēri pašvaldībās grauj sabiedrības priekšstatu par to, kas ir arhitekts un kas ir šī amata iespēju robežas. Diemžēl nozarē nav instrumentu, kā novērst rupjākās kļūdas.
Aizvadītā gada labākie Latvijas arhitektūras darbi tiks paziņoti piektdien, 15.maijā, kad 13 objektus būs izvērtējusi arī starptautiskā žūrija. Gada balvas pasniegšanas ceremonija no plkst. 18.40 tiešraidē būs skatāma sabiedrisko mediju portālā "Lsm.lv".
Latvijas Arhitektūras gada balvas pretendentu saraksts un nacionālās žūrijas vērtējums publicēts Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā.
