Britu mākslinieks un aktīvists Džons Džordans spēj vienot tūkstošiem ļaužu, lai miermīlīgās protesta akcijās cīnītos pret ogļskābās gāzes izmešu palielināšanos. Jau 90. gados viņa drosme lekt tieši virsū buldozeram vainagojusies ar to, ka nav izbūvēti, viņaprāt, vairāki simti lieku ceļu Lielbritānijā. Mākslinieks šobrīd viesojas Rīgā, lai demonstrētu autobiogrāfisku izrādi par aktīvistu paveikto un sniegtu meistardarbnīcas mākslas aktīvismā ieinteresētajiem.
30.aprīlī Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvos Latvijas Nacionālā baleta jauniestudējums "Neiepazītās teritorijas" ar trīs jaunu horoegrāfu darbiem: Jevgeņijas Trautmanes "Dziļumā", Elzas Leimanes-Martinovas "Tikko" un Milanas Komarovas "Tuvāk ekvatoram".
2015.gada 29.aprīlī simts gadu jubileja aprit latviešu leļļu filmu pamatlicējam, režisoram, scenāristam un māksliniekam Arnoldam Burovam. Meistara vārds Latvijas kultūras vēsturē ierakstāms zelta burtiem, viņu varētu dēvēt arī par latviešu leļļu karali.
Turpmāk Latvijas skolēni latviešu oriģinālliteratūru, tai skaitā arī obligāto literatūru, varēs izlasīt savā datorā vai jebkurā citā digitālajā ierīcē. Digitalizētajā grāmatu krātuvē „letonika.lv” pieejami 152 oriģināldarbi kas iekļauti 5.- 12. klašu skolēnu mācību programmās. Tiesa, ne bez maksas.
XI Latvijas skolu dziesmu un deju svētku dejotājiem un orķestriem atlases skates jau beigušās, bet no 23. aprīļa līdz 15. maijam noritēs koru skates. Šogad koru skatēm gatavojas ap 17000 dziedātāju un gandrīz par 60 kolektīviem vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Pagaidām pulvera pietiks, teic svētku noslēguma koncerta goda virsdiriģents Jānis Erenštreits.
Apgāds “Neputns” kopā ar bērnu grāmatu autori Luīzi Pastori un mākslinieci Elīnu Brasliņu uzsāk jaunu bērniem domātu grāmatu sēriju "Mākslas detektīvi". Pirmo divu grāmatu atvēršanas svētki notiks 25. aprīlī Kalnciema kvartālā plkst. 12.
"Leļļu animācija turpināsies un dzīvos, jo aug brīnišķīga režisoru paaudze,” teic Dace Rīdūze, animācijas režisore un Arnolda Burova simtgadei par godu rīkotā bērnu leļļu animācijas filmiņu un leļļu veidošanas konkursa organizatore.
Dailes teātris izrāžu skates laikā spēris drosmīgu soli, uz tikšanos un diskusiju aicinot vienu no Latvijas vadošajām teātra kritiķēm Silviju Radzobi. Diskusijā viņa dalījās savās pārdomās par 2015.gada procesiem, personībām un problēmām Dailes teātrī.
Salaspilī mīlestībā pret Raini un Aspaziju 7. aprīlī sacentās jaunie viņu daiļliteratūras lasītāji. Kultūras namā pašu veidotus karogus abiem literātiem prezentēja vairāk nekā 40 bērnu. Turklāt šis ir tikai pirmais no pieciem šādiem reģionālajiem konkursiem. Katram atvēlētajās divas minūtēs bija jāizskaidro savs veikums. Kā jau uztraukuma brīžos, mēles mežģi un pārteikšanās gadījās ne vienam vien. Tās par laimi konkursa gaisotni tikai atbrīvoja.
27.martā tiek atzīmēta Starptautiskā teātra diena, ko pirms teju pusgadsimta izveidoja Starptautiskais Teātra institūts. Kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem Latvijā tradicionāli šajā dienā pasniedz pašmāju teātra leģendu vārdos nosauktas balvas par izcilu darbu skatuves mākslā aizvadītajā sezonā.
Viena par otru labākas Latvijā jau ir divas akustiskās koncertzāles Rēzeknē, Cēsīs, top arī Liepājā. Bet Rīgas akustiskās koncertzāles jautājums iestrēdzis kopš 2008.gada, kad Latviju piemeklēja ekonomiskā krīze. Dižķibele pieveikta, un mūziķi aizvien izmanto katru izdevību valsts vadītājiem norādīt, ka galvaspilsēta bez akustiskās koncertzāles nevar dzīvot. Turklāt viens no mūsu simfoniskās mūzikas stūrakmeņiem - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) - jau gadu desmitiem dienas vada teju necilvēcīgos apstākļos. Kultūras ministrija norāda - iecere par akustisko koncertzāli galvaspilsētā nekur nav zudusi.
Plānots, ka šī gada otrajā pusē noslēgsies pirms diviem gadiem uzsāktā Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecība. Austriešu arhitekta Fokera Gīnka projektētās koncertzāles atvēršana notiks trīs posmos: 31.jūnijā ēka jānodod ekspluatācijā, 1.septembrī telpās ievāksies Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) un mūzikas vidusskola bet vēlā rudenī atklāšana tiks svinēta mēneša garumā, katru nedēļas nogali piedāvājot pa koncertam vai vairākiem.
Pirms divām dienām apritēja 390 gadi kopš Liepājas pilsētas dibināšanas. Jau vēstīts, ka, svinot pilsētas lielo jubileju, Liepājas Olimpiskajā centrā 20. un 21. martā pulcējas vēja pilsētā dzimušie, augušie un vēl šobrīd tur dzīvojošie mūziķi un viņu talantu cienītāji. Piemēram, Uldis Marhilēvičs, Ainars Virga, brāļi Fomini, Ieva Akuratere un citi slaveni liepājnieki. Viņu ir tik daudz, ka koncerta programma ilgst četras stundas.
"Mākslinieka uzdevums ir atgādināt cilvēkiem to, ko viņi ir aizmirsuši," uzskata leģendārais vijolnieks Didjē Lokvuds, kurš, aizstājot Gidonu Krēmeru, uzstāsies ar diviem koncertiem Latvijā kopā ar kamerorķestri “Kremerata Baltica”.
Turpinot tradīciju, arī šogad aprīļa sākumā, no 9. līdz 11. aprīlim, notiks džeza mākslinieku konkurss vokālistiem un instrumentālistiem, šoreiz – trompetistiem. “Riga Jazz Stage” šogad pulcēs vairāk nekā 20 dalībnieku no dažādām pasaules valstīm. Tālākais viesis Rīgā ieradīsies no Kanādas.
15. martā plkst. 18 kinoteātrī “Splendid Palace” notiks režisores Dzintras Gekas jaunās dokumentālās filmas “Dieva putniņi” pirmizrāde.
Nākamnedēļ Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) pirmizrādi piedzīvos režisores Māras Ķimeles izrāde "Aspazija. Personīgi". Šo lugu speciāli JRT sarakstījusi Inga Ābele. Interesanti, ka iedziļināties Aspazijas personībā, dzīvē un daiļradē palīdzēs 21.gadsimta tehnoloģijas, proti, 3D skeneri.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ar igauņu diriģentu Risto Jostu un vijoles virtuozu Sandi Šteinbergu piektdienas, 6. marta, vakarā vedīs klausītājus ceļojumā uz Ameriku, piedāvājot ieklausīties 20. gadsimta lieliskāko amerikāņu komponistu melodijās. Koncerts tiešraidē klausāms Latvijas Radio 3 – „Klasika”.
3.marta vakarā Latvijas Nacionālajā operā 22.reizi tika pasniegta Lielā mūzikas balva. Līdzās tradicionālajam balvu birumam un izciliem nominantu priekšnesumiem par neoficiālo ceremonijas vadmotīvu kļuva aicinājums Rīgai beidzot uzcelt savu akustisko koncertzāli, kurā varētu pienācīgā kvalitātē un dabiskā akustikā izbaudīt akadēmisko mūziku, līdzīgi kā tas ir koncertzālēs Rēzeknē, Cēsīs un drīz arī Liepājā. Tas izskanēja vairāku laureātu runās un izpelnījās plašas publikas ovācijas. Taču, lai gan koncertzāles iecere ierakstīta pat valdības deklarācijā, realitātē tā joprojām iestrēgusi birokrātijas džungļos.
27.februārī Ikšķiles kultūras namā pulcējās dzejnieces un publicistes Liānas Langas draugi - rakstnieki un viņas daiļrades cienītāji, lai sveiktu dzejnieci jubilejā. Pasākumā notika arī pirmizrāde Ināras Kolmanes veidotajai filmai par dzejnieci.
Komponists Ēriks Ešenvalds trīs gadus aizvadījis ziemeļblāzmas medībās dažādās ziemeļu valstīs. Garie ceļojumi, negulētās naktis, lauztā kāja un citi piedzīvojumi vainagosies 40 minūšu ilgā multimediālā simfonijā "Ziemeļu gaisma". Skaņdarbs šobrīd skici pa skicei top komponista galvā uz nošu papīriem, daudz darba norit arī pie datora.
Sākot jau ar 1. septembri, rindas kārtībā lielākā daļa mūzikas un mākslas vidusskolu mainīs statusu, pārtopot par Profesionālās izglītības kompetences centriem (PIKC). Divām skolām apvienojoties vai turpinot darbu individuāli jaunajā statusā, būs lielākas priekšrocības iegūt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu un attīstīt mācību programmas.
Jau vēstīts, ka 23. februārī “Dirty Deal Teatro” pirmizrādi piedzīvoja Andra Kalnozola lugas “Benzīnvīrs” iestudējums, kuru Kalnozols veidojis kopā ar jauno režisori Martu Elīnu Martinsoni. Uzvedums skatītājiem dažbrīd no smiekliem lika raustīties krampjos, bet dažbrīd šausmās sastingt.
Sabiedrību nepatīkami izbrīnījis fakts, ka viena vienīga operas “Valentīna” viesizrāde Berlīnē izmaksās gandrīz pusmiljonu eiro. Turklāt visus šos izdevumus jāapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātā (LPESPD) skaidro, ka apjomīgais iestudējums ir Latvijas Prezidentūras Eiropā kultūras programmas pasākumu “nagla”.
Baroka mūzikas lielmeistara Georga Frīdriha Hendeļa un igauņu diriģenta Risto Josta talanta cienītāju ceļi 20.februārī vedīs uz Torņakalna baznīcu. Hendeļa oratorijas "Izraēļi Ēģiptē" atskaņojumā pulcējušies izcili Latvijas, Igaunijas un Lielbritānijas mūziķi: kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", Igaunijas kamerkoris "Voces musicales" un solisti, baroka mūzikas lietpratēji no Lielbritānijas.
Māris Bērziņš, rakstot romānu “Svina garša”, pētniecībai pievērsies vissīkākajās detaļās, sākot no sadzīviskiem sīkumiem, beidzot ar politiskiem un vēsturiskiem faktiem. Darbā palīdzējuši periodikas.lv materiāli. Tā bijusi rakstnieka dienišķā maize.
10. februārī dažādu paaudžu cilvēki drūzmējās rindās, lai saviem mūzikas varoņiem - "Prāta vētrai" paspiestu roku, saņemtu singla ierakstu un vietu koncerta laukumā.
Mākslas muzejā „Rīgas birža” atvērta izstāde „Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti”. Uz Rīgu atvesti Boloņas mākslas muzeja lielākie dārgumi – vairāk nekā 30 oriģināldarbi, no kuriem daži teju pat 500 gadus veci.
Līdz svētdienas, 8. februāra, pusnaktij varat pagūt nobalsot par saviem pērnā gada favorītiem Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas "Kilograms kultūras 2014" balsojumā. LTV kultūras ziņām savas emocijas par “Kilograms kultūras 2014” kategoriju “Gada notikums” atklāj Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.
Kamēr Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatēto iespēju gūt finansiālu atbalstu projektiem gan no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), gan no Kultūras ministrijas (KM) sauc par funkciju dublēšanos dotāciju piešķiršanā, tikmēr KM pārliecināta, ka tā ir normāla prakse Eiropas valstu vidū, bet VKKF nepiekrīt VK ziņojumā teiktajam, ka kultūras iestāžu atbalsta biedrības tiek dibinātas, lai apietu iepirkuma likumu.
Latvijas Televīzijā 2. februārī notika klasiskās mūzikas šova “Radīti mūzikai” otrās sezonas dalībnieku atlase. Savas prasmes profesionāļu žūrijai demonstrēja jaunie pianisti, dziedātāji, akordeonisti, čellisti, saksofonisti un citi jaunie talanti. LTV skatītāji ar žūrijas izvēlētiem astoņiem šova dalībniekiem tiksies jau pirmajā martā.
Atvēršanas svētkus piedzīvojusi grāmata, kurā skatāmas 18 fotogrāfijas no Raiņa pēdējās vasaras. Unikālo fotogrāfiju autors ir dzejnieka paziņa un kolēģis no Latvijas Nacionālā teātra Olīvs Mētra. Viņš bijis skolots komponists un savulaik sarakstījis mūziku operai "Jāzeps un viņa brāļi" pēc Raiņa lugas. Līdz mūsdienām saglabājušās vien četru viņa dziesmu notis. Raiņa pēdējā fotogrāfa Olīva Mētras skaņdarbi ieskandināja fotogrāmatas atvēršanas svētkus.
