Pēdējie dati par lasīt un rakstītprasmēm apkopoti tautas skaitīšanas laikā 2011.gadā. Tie liecina, ka pirms četriem gadiem Latvijā bija 1849 analfabēti vecumā no 15 gadiem. Visvairāk no viņiem dzīvo Latgales un Zemgales reģionos. Lielai daļai lasītnepratēju iespēju apgūt šīs prasmes laupījušas veselības problēmas, citi agrīni pametuši skolu. Izglītības ministrijā teic, Starptautiskā lasīt un rakstītprasmes diena Latvijā aizrit tāpat kā citas parastas darba dienas, jo analfabētisms ne Latvijā, ne Baltijas valstīs kopumā nav uzskatāms par problēmu.
„Ir tā saucamās vakara un neklātienes vidusskolas, kurās tad arī ir iespēja pieteikties un lasītītprasmi apgūt, iespējams, ir arī kādi kursi, taču, kā jau teicu, tas nav tik liels īpatsvars, lai būtu vērts tādus organizēt,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere.
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja un Āgenskalna valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Anita Vanaga uzskata – bērna izglītība atkarīga no viņa vecāku attieksmes un uzskatiem par izglītības nepieciešamību. Lai arī mūsdienu skolēns daudz laika pavada virtuālajā vidē un tās saturs ne vienmēr veicina bērna intelektuālo attīstību, tomēr nevēlēšanos lasīt skolotājas prāt bērniem pārmest nevarot. Viņa lielākoties saskaras ar skolēniem, kuru literārajā pieredzē var runāt pat par literāro gaumi, kuru izkopt palīdz skolotājs.
„Tā ir gan klasika, gan šodien atzīti vārdi kā modernās nu jau pāri 40-gadnieces [Nora] Ikstena, [Gundega] Repše,” saka Vanaga, „ar lielu interesi jaunieši lasa Kārli Vērdiņu, kuram ir šī ironiskā literatūra, jo grāmata ir valodas skola, vērtību skola un gaumes kopšana.”
Tomēr ir kaut kas, ko tehnoloģijas noteikti ir laupījušas, un tā ir skolēnu motivācija rakstīt ar roku, rakstīt skaidri, saprotami, savu darbu rūpīgi noformējot. Anita Vanaga ir skolotāja jau 40 gadus, redzot, kā mainās bērni un viņu paradumi, norāda uz vajadzību veikt pētījumu. Viņasprāt, nepelnīti tiek ignorēts jautājums par tehnoloģiju un interneta vides ietekmi uz skolēniem un izglītības sistēmu.
„Mums Latvijā ir pilnīgi neizpētīts jaunais skolēns, kas ir audzis tehnoloģiju laikmetā. Mums ir pilnīgi neizstrādāta metodika. Mums pat nav adaptētas metodikas,” uzsver Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja.
