"New Hansa City" rajonā, teritorijā starp Hanzas, Skanstes, Pulkveža Brieža un Sporta ielām, 24 hektāri zemes pieder "AB bankai". Līdz 2021.gadam plānots uzbūvēt ne tikai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, bet arī bankas un biroju ēkas, kā arī ekskluzīvas un mazāk ekskluzīvas dzīvojamās mājas. Mākslas muzeja koncepcija jau gatava, nākamnedēļ tā jāapstiprina, un jau gada sākumā par apjomīgo projektu cīņu uzsāks arhitekti.
"Piemēram, viens akcents ir uz tīri fizisku lielumu, jo šobrīd nav Baltijā izstāžu platības, kas būtu divu trīs tūkstošu kvadrātmetru lielumā. Ja šādu radītu, mēs būtu unikāli. Diezgan daudz domāts, vispār tāds nopietns process," norāda Kultūras ministrijas investīciju un projektu nodaļas eksperts Jānis Dripe.
Pagaidām teritorijas plānā tikai nojaušamas muzeja aprises, kas līdzinās kuģa formai. Muzejs būs izvietots četros stāvos. Līdztekus pastāvīgajai ekspozīcijai plānotas arī mainīgās. Būs izglītojošie pasākumi, tam paredzētas arī telpas. Pastāvīgo ekspozīciju varēšot apskatīts bez maksas. Administrācijas komanda pamazām tiek apzināta. Tuvāk īstenošanai izziņos vakances.
"Mēs domājam, ka vismaz 50 štata vietas būs tajā sarakatā, plus vēl voluntieri un mākslinieki. Kopumā varētu būt pat 70 cilvēki," stāsta Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja fonda vadītājs Romans Surnačovs.
Plānotās Latvijas laikmetīgā mākslas muzeja būvniecības izmaksas ir 30 miljoni eiro.
Par dažiem miljoniem mazāk varētu izmaksāt citu mākslas cienītāju - fonda "Mākslai vajag telpu" - iecere, Rīgas Tehniskās universitātes ēku Kaļķu ielā 1 nedaudz pārveidojot un atjaunojot, to padarīt par vēl vienu laikmetīgās mākslas muzeju. Izstrādāta arī projektu skice un uzsāktas sarunas ar ēkas īpašniekiem - Rīgas pašvaldību.
Tas, ka Rīgā būs pat divi laikmetīgās mākslas muzeji, lieku konkurenci neradīšot, tieši pretēji - abi muzeji viens otru papildināšot un radīšot pilnīgu priekšstatu par mūsdienu mākslu, sākot no pēckara gadiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.
"Muzeji sadzīvos brīnišķīgi, jo tie, pirmkārt, ir dažādi. Pēckara un mūsdienu mākslas muzejā būs skatāmi pēckara 70 gadi, kas šobrīd nav apskatāmi nekur, bet ir ļoti daudz cienījami latviešu mākslinieki - Džemma Skulme un citi, varu saukt un neapstāties. Savukārt Skanstes [ielas] muzejā - viņi sāk ar 1990.gadu, viņi lielāku uzsvaru liks uz ārvalstu mākslu. Tieši tādēļ ļoti labi sadzīvos," uzsver fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Leiškalne.
Rīgas domē gan apgalvo, ka Rīgas Tehniskās universitātes ēkas pārprofilēšanas iniciatoriem nekas konkrēts nav apsolīts. Lai ķertos pie muzeja ieceres, vispirms jāuzbūvē ēka, kur darbu varētu turpināt tagadējie Kaļķu ielas 1 iemītnieki. Tas prasīs pagaidām grūti nosakāmu laiku
