Starp izrāžu veidotājiem un teātru kritiķiem vienmēr pastāvējis paralēlais teātris ar drāmas elementiem. Šoreiz sociālajos tīklos viedokļu sadursmi raisīja gadījums, kad Jaunā Rīgas teātra (JRT) vadība teātra kritiķei Zanei Radzobei nebija atvēlējusi ielūgumu uz pirmizrādi.
"Jaunā Rīgas teātra biļešu politika ir tāda, ka uz jauniestudējumiem mēs aicinām personības, kritiķus un žurnālistus, kuru viedoklis vērtējums teātrim ir nozīmīgs, un ir ļoti liels kritiķu un žurnālistu skaits, kuri vēlas saņemt šo bezmaksas ielūgumu, līdz ar to teātra vadība izvērtē un nosaka, kuri kritiķi tiks ielaisti ar ielūgumiem, un arī jebkurš cits žurnālists un kritiķis ir aicināts uz teātri, iegādājoties biļeti," skaidro JRT pārstāve Daiga Bināne.
Latvijā ielūgumu sistēma uz pirmizrādēm darbojas gadiem, tāpēc katrs izņēmuma gadījums pārsteidz. Jo īpaši tāpēc, ka aktīvi rakstošu un par viedokļu līderiem teātra mākslā Latvijā ir maz - tikai ap 10. Teātra zinātnieku un mūsdienu teātra vides pazinēju Jāni Siliņu nepārsteidz šādi un līdzīgi gadījumi. Teātrim pietuvināto cilvēku loks ir šaurs, tāpēc emocionālo neitralitāti var gadīties arī zaudēt. Citādi esot lielākās valstīs, kur vairāk teātru un kritiķu. Brīvbiļetes uz pirmizrādēm nav pašsaprotamas arī kaimiņu zemēs.
Gadījums, kad teātrī neielaiž kādu kritiķi, Dailes teātrī bijis padomju laikos. Kritiķu recenzijas tagad karinot pie ziņojuma dēļa, ap kuru recenziju publicēšanas dienā spietojot satraukti aktieri.
"Es domāju, ka kritiķa profesionalitāte arī slēpjas tajā, kā neaizvainot, neievainot, nesist, arī lieki neglaudīt un neglaimot," saka Dailes teātra pārstāve Liene Jakovļeva. "Kā mēs zinām, ar vārdu arī var nogalināt, it īpaši šos jūtīgos māksliniekus, aktierus, režisorus, kuri rada izrādes. Kritika tiek uztverta emocionāli, reizēm sāpīgi, lai arī ko kāds mākslinieks teiktu, jo katrs vērtējums - vai tas ir garāmgājēja, radinieka vai kritiķa viedoklis - ir svarīgs.
Savukārt Kultūras akadēmijas profesore, teātra zinātniece Valda Čakare uzskata, ka "kritika vienmēr būs subjektīva".
Līdzīgi kā JRT arī Daile rīko tikšanās un diskusijas ar kritiķiem, uzklausot viņu domas par teātrī paveikto. Piemēram, novembrī teātris skatītājiem paredzētu tikšanos ar pieredzējušo kritiķi Silvijas Radzobi, kura uzskata, ka teātris un kritiķi savstarpējā satiksmē ir auguši. Tikšanās reizē viņa skaidros, kā izprast arī skarbas vērtētāju recenzijas.
