Kultūras ziņas

Pēc slimības turpinām dzīvot... skaisti!

Kultūras ziņas

Kaspara Zariņa mākslas «Tiešraide»

Top vispasaules enciklopēdija latviešu valodā

Top Nacionālā enciklopēdija latviešu valodā

Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē pie enciklopēdijas veidošanas intensīvi strādā Nacionālās enciklopēdijas redakcija, 48 nozaru konsultanti un apmēram tikpat daudz enciklopēdijas satura autoru.

"Pirmais lielais solis enciklopēdijas tapšanā ir shēmas radīšana, iekšējās hierarhijas izveidošana. Enciklopēdija ir zināms etalons, tas nozīmē, ka enciklopēdijai ir jābūt saturiski ļoti kvalitatīvai, bet, no otras puses, mūsu uzstādījums ir, ka tā ir universāla, kas nozīmē, ka tas ir par planētām, par kaķiem, par zaķiem, par sportistiem un rakstniekiem. Līdz ar to mums jābūt ļoti pārdomātai un jēgpilnai pieejai," skaidro Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītājs Valters Ščerbinskis. "Saturu veido speciālisti , (..) bet mēs te virzām procesu. Mēs pasakām, ka ir jādara kādā virzienā, bet rakstu autori ir cilvēki, kas to pētījuši - profesionāļi savā jomā."

Pēdējā drukātā enciklopēdija, kas vēl tagad guļ daudzos grāmatu plauktos, ir “Latvijas padomju enciklopēdija”. Tā izdota 80. gados. Lai arī ideoloģiskais saturs izdevumā vietumis ir jūtams, tas nemaina faktu, ka šīs enciklopēdijas veidotāju pieredze, apstrādājot informācijas masas, ir gandrīz neaizstājama.

Astrīdas Iltneres vārds atrodams zaļo sējumu zinātniskās redakcijas sarakstā. Viņa strādā arī pie Nacionālās enciklopēdijas projekta. Atšķirības starp padomju laika darba metodēm un publicējamās informācijas atlasi ir gana būtiskas, stāsta enciklopēdiste.

"Mūsu enciklopēdijas latiņa ir ārkārtīgi augsta, lai tam būtu jēga un lai cilvēkam tas būtu noderīgi; mums jādara tā, lai cilvēks, izlasot šos rakstu, var droši ticēt, ka tā nu ir tā patiesība," saka Astrīda Iltnere. "Visa lielā atbildība gulstas uz autoru, kas nebija Latvijas padomju enciklopēdijā. Zem katra raksta ir autora vārds un uzvārds. Sistēma ir tāda: autors atsūta, es rediģēju, sūtu viņam jautājumus, autori sūta atpakaļ papildinājumus."

Enciklopēdijas projektam gadā vidēji iezīmēti 200 000 eiro. Par šo naudu maksā atlīdzības rakstu autoriem – zinātniekiem, pētniekiem, augstskolu vadošajiem mācībspēkiem - un nodrošina redakcijas darbu. Nopirkta arī īpaša interneta platforma, kur sistematizētas nozares un apakštemati. Tur pievieno rakstus, video un audio failus.

Ne par onkuļa nopelniem, bet drīzāk par vārdnīcu pētījumiem maģistra un doktorantūras darbos redakcijā strādā arī bijušā Latvijas padomju enciklopēdijas vadītāja Pētera Jērāna brāļa mazmeita.

"Būtībā enciklopēdija ir viens no vārdnīcas veidiem un būtībā nekur tālu no Pētera Jērāna darba neesmu aizgājusi, bet tas bija pilnīgi nejauši, kad atnācu uz bibliotēku, tad tikai es sapratu, ka es varbūt darīšu to, ko savulaik darījis Pēteris Jērāns," stāsta Santa Jērāne.

Starptautiskā pieredze rāda, ka drukātas enciklopēdijas ir dārgs produkts, kam ir pārāk mazs pieprasījums, turklāt pasaule nemitīgi mainās un grāmatā informāciju sarežģīti aktualizēt. Tāpēc redakcijā pagaidām nerunā par drukātas Nacionālās vispasaules enciklopēdijas masveida pārdošanu. Vienīgi Latvijas simtgadē varētu izdot enciklopēdiju par Latviju. Tikmēr vismaz daļa elektroniskās enciklopēdijas satura, kā iepriekš jau vēstīts, bez maksas varētu būt pieejama 2018. gadā. Tiesa, ar simtgadi process nedrīkst apstāties, pārliecināts Ščerbinskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti