Pavisam nesen Daugavpils teātris parakstījis divus līgumus par sadarbību – ar Jevgeņija Vahtangova Maskavas Valsts akadēmisko teātri un ar Minskas Jankas Kupalas Valsts akadēmisko teātri. Šīs gada sākuma ziņas papildinājis ielūgums piedalīties festivālā “Gostinij dvor” (“Гостиный двор”) Orenburgā. Par to Rus.lsm.lv stāstīja teātra direktors Oļegs Šapošņikovs.
Autora ziņas
Solomona Mihoelsa jubileju viņa dzimtajā pilsētā atzīmēs 16. martā ar izrādi “Ebreja dvēseles vijole” krievu valodā, pie kuras pašlaik strādā režisors Viktors Jansons. Režisors sarunā ar rus.lsm.lv stāsta par gaidāmo iestudējumu, kultūru, teātri, “jauno, nepazīstamo cilti” un Daugavpils nākotni.
Meistari no Minskas Marinu Kapilovu, kuras personālizstāde apskatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, sarunai ar rus.lsm.lv gaidīju divu smalku bronzas angļu vēja suņu sabiedrībā. Netālu bija iekārtojies bēdu sagrauztais Rigoleto, pie ieejas bija izvietojušies debesu vērsis, lauva un ērglis, no sienām uz mani noraudzījās kaisles pārņemtais Zālamans ar Sābas ķēniņieni, Faidra jau ar virvi ap kaklu, rotaļīgais Pāns ar ganu, senslāvu zintnieki un daudzi citi. Bija velnišķīgi labi. Un tad parādījās Marina – it kā iznāca no savas mākslas pasaules parunāt uz neilgu laiku, lai drīz pēc tam tajā atgrieztos.
Daugavpils teātrī piektdien, 31. janvārī, gaidāma poļu režisores Lucinas Sosnovskas izrādes krievu valodā “Karamazovs” pirmizrāde. Ar grūtībām atrauts no izrādes tapšanas, aktieris Jurijs Djakonovs sarunā ar rus.lsm.lv stāsta par Dostojevski, kā arī par Y paaudzi, urbānisko šamanismu un mīlestību.
Nākamā gada janvāra pēdējā dienā Daugavpils teātrī būs pirmizrāde – Fjodora Dostojevska “Brāļi Karamazovi”. Tā ir jau ceturtā izrāde, ko Daugavpilī iestudējusi jaunā režisore no Polijas Lucina Sosnovska, ar kuru Rus.Lsm.lv sarunājās klusajā Adventes laikā.
1919. gadā Latvijā, vēl pirms Neatkarības kara beigām, tika izveidota jauna skolu sistēma. Tā katram bērnam garantēja bezmaksas izglītību, turklāt – dzimtajā valodā. “Ja runājam par demokrātiju, tad tika maksimāli pilnīgi ņemtas vērā visu iedzīvotāju intereses,” LSM.lv skaidro vēstures doktore Irēna Saleniece. Latvijas pieredze ir tam laikam tikpat kā unikāla no likumdošanas viedokļa. Likumi, kas bija šīs sistēmas pamatā, stājās spēkā tieši pirms simt gadiem.
“Mans vecvecvectētiņš un vecvecvecmāmiņa Vilhelms un Anna Jesses aizbrauca uz Vāciju no Krāslavas 1939. gada 21. novembrī,” rus.lsm.lv stāsta Daugavpils vācu biedrības “Erfolg” (“Panākumi”) vadītāja Olga Jesse. Ģimenes atzars, kurā bija viņa, palika Latvijā, drīz nonāca Sibīrijā un Latgalē atgriezās tikai 70. gados.
Iemesls sarunai ar aktrisi Milenu Savkinu ir ļoti priecīgs – izrāde “Kliedzēji” saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada mazās formas izrāde”. Intervijā ar RUS.LSM.lv Milena Savkina stāsta par mākslu, Latviju, ģimeni, emigrāciju un mājiņu Itālijā.
Daugavpilī izskanējis pirmais Starptautiskais klaunādes un ielu teātra festivāls, kas veltīts klaunam Koko – novadniekam Nikolajam Poļakovam, kurš līdz 1929. gadam braukāja ar cirku pa Krieviju un Latviju, bet pēc tam uz visiem laikiem aizbrauca uz Lielbritāniju. Tur viņš kļuva par vairāku paaudžu elku un Britu impērijas ordeņa kavalieri. Tagad viņš “atgriezies” dzimtajā pilsētā – vismaz “nodevis” savas lietas. Sanāca aizkustinoši.
Daugavpils cietoksnī līdzās mākslas galerijai “Baltais zirgs” atvērta pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta medicīnas vēsturei. Divās zālēs, kuru kopējā platība ir 250 kvadrātmetru, izvietots daudz priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu, kas vēsta par to, kā ārstēja cilvēkus pagājušajā gadsimtā un agrāk. Viena no zālēm pilnībā veltīta kontracepcijai.
Daugavpils domes deputāts, mūziķus, diriģents un pedagogs Aivars Broks (Latgales partija) iesniedzis pilsētas domē ierosinājumu uz kamerorķestra “Daugavpils Sinfonietta” bāzes izveidot profesionālu simfonisko orķestri. Ir acīmredzams, ka otrajai lielākajai pilsētai valstī jābūt savam simfoniskajam orķestrim, intervijā Rus.Lsm.lv norāda Broks.
Ņikita (Miroslavs Blakunovs) ir jauns un skaists. Viņam ir darbs, auto, dzīvoklis, stāvoklis sabiedrībā un mīļotā sieviete. Viņš, protams, sataisa nepatikšanas un tāpēc zaudē darbu un mīļoto, taču viss ir vēršams par labu, ja nenolaiž rokas un labo kļūdas. Taču tā vietā mūsu varonis ierodas vecāku mājās, kuras sen atstājis, un kur, kā viņam liekas, par viņu ne pārāk priecājas, un ieslīgst dziļā depresijā. Daugavpils teātris sezonu beidzis ar Justīnes Kļavas lugas “Tas, ko mēs dzirdējām” iestudējuma krievu valodā pirmizrādi Paulas Pļavnieces režijā.
Mans brauciens uz Rēzekni bija veltīts tam, lai iepazītos ar vietējo teātri “Joriks”, taču tam bija vēl viens mērķis – atcerēties Juriju Tiņanovu. Pilsētā, kuras nosaukums tolaik bija Režica, viņš dzimis un pavadījis bērnības gadus. Izrādās, ka teātris un visā pasaulē pazīstamais zinātnieks un brīnišķīgais rakstnieks ir cieši saistīti.
Ina Kirņičanska 15 gadus vadīja vienu no lielākajām Daugavpils skolām – 10. vidusskolu, pēc tam aizgāja pensijā, taču nosaukt viņas pašreizējo stāvokli par “pelnītu atpūtu” mēle neceļas. Viņa pēta vietējo vecticībnieku vēsturi, viņai iznākušas vairākas grāmatas, un nesen viņa kļuvusi par Daugavpils Universitātes studenti – apgūst vēstures bakalaura programmu.
17. augustā Daugavpils cietoksnī pirmo reizi notiks starptautiskais ielu teātra un klaunādes festivāls. Tas būs veltīts leģendārajam klaunam Koko – Dvinskā dzimušajam Nikolajam Poļakovam. Festivāls iepazīstinās pilsētniekus un pilsētas viesus ar Poļakovu – cietoksnī uz lielā ekrāna paredzēts rādīt 1962. gada BBC televīzijas raidījumu “Tā ir jūsu dzīve”, kura varonis bija izcilais klauns. Demonstrēšanas tiesības jau iegūtas.
Daugavpils Universitātes studentes Jūlija Kasecka un Dārija Čaplinska nolēmušas Latgalē apmeklēt vismaz 100 tradicionālo kristiešu konfesiju baznīcas – katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un luterāņu. Savu akciju viņas rīko, tuvojoties valsts simtgadei, taču nodomājušas to turpināt arī nākotnē, kad jubilejas pasākumi būs noklusuši.
Pirmie pasākumi, kas veltīti Lāčplēša dienai, notika Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, pie karavīru apbedījumiem un tāpat pie atjaunotā pieminekļa 10. Aizputes kājnieku pulka un 1.Latvijas strēlnieku bataljona karavīriem, kuri cīnījās par Latvijas brīvību no 1918. līdz 1920. gadam. Atjaunotais piemineklis tika atklāts pie Daugavpils cietokšņa 2017. gada 14. novembrī.
Daugavpils mākslinieks, kas pārvietojas ratiņkrēslā, rada svētbildes unikālā tehnikā. “Nelielu svētbildīti var uztaisīt mēneša laikā, lielai var aiziet pusgads un vairāk. Strādāju katru dienu, ļoti svarīgi ir pareizi attēlot baznīcas krāsas, improvizācija šajā gadījumā ir nevietā,” “Rus.lsm.lv” pastāstīja Leonards Plokšts.