1926. gada augustā, pirms 95 gadiem, Daugavpils atvadījās no dižā rabīna, talmudista un daudzu grāmatu autora Meira Simhas. Gandrīz 40 gadu viņš kalpoja Latgalē, noraidot piedāvājumus ieņemt amatus Ņujorkā un Jeruzalemē.
Autora ziņas
Vakcinācija Daugavpils skolās un pirmsskolas iestādēs norit veiksmīgi un valdības iecerētajā tempā. "Domāju, ka līdz mācību gada sākumam 75–80% pedagoģisko darbinieku būs sapotēti pret Covid-19," Rus.lsm.lv apliecināja Daugavpils pilsētas domes Izglītības nodaļas vadītāja Marina Isupova.
Ebreju iedzīvotāju totāla iznīcināšana Daugavpilī sākās jau nacistiskās Vācijas okupācijas pirmajā dienā – 1941. gada 26. jūnijā. Pēc nepilnām trim nedēļām Daugavpilī tika izveidots geto.
Hitleriešu karaspēks ieņēma Daugavpili 1941. gada 26. jūnijā. Ebreju iedzīvotāju masveida iznīcināšana sākās burtiski tajā pašā dienā.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā apskatāma tradicionālā ikgadējā Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas izstāde. Tā atklāta nevis, kā bija ierasts, pavasarī, bet gan jūlijā. “Taču gars izstādei ir ļoti pavasarīgs un dzīvespriecīgs,” Rus.lsm.lv sacīja asociācijas vadītāja Līga Čible.
Kad Pļavenieku laulāto pāri – Gustavu un Vilmu – izveda no Daugavpils cietokšņa, kur viņi dzīvoja, tad “laipnie biedri” deva daudz laika sagatavoties ceļam un atļāva ņemt līdzi simt kilogramu mantu. Vilma paķēra gan smaržas, gan franču pomādes, – tās vēlāk apmainīja pret sviestu. Varbūt, pateicoties sviestam, arī izdzīvoja, uzveicot tuberkulozi.
“Lūk, šeit bija lievenis, uz kura 1941. gada 14. jūnijā sēdēja māte, kad ieradās kaut kādi vīrieši. Māja saglabājusies vēl tagad, māte arī tagad tajā dzīvo,” stāsta Anatolijs Gallers un rāda Rus.lsm.lv pelēku namiņu mazītiņajā (tikai 94 metri!) Raunas ielā, kuru zina ne tuvu katrs daugavpilietis.
Pirms simt gadiem, 1921. gada pavasarī, 10. Aizputes kājnieku pulks ieradās savā pastāvīgajā dislokācijas vietā – Daugavpils cietoksnī. Pilns pašuzupurēšanās, devīzēm netrūka zināma patosa, kā lasāms virsrakstā, bet tas parādīsies nedaudz vēlāk – 1922. gadā, kad Aizputes sabiedriskās organizācijas uzdāvinās pulkam karogu.
Aprīlī, beidzot sarunu ar Rus.lsm.lv par aktieru kursa uzņemšanu, Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs intriģējoši un noslēpumaini sacīja: “Piezvaniet man pēc maija svētkiem. Būs labas ziņas.” Diemžēl Oļegs Šapošņikovs sāka ar skumjajām ziņām: “Domājām, ka tiksimies ar skatītājiem jūnijā, gaidījām vasaru. Tomēr cerības izkusa kā sniegs, jo epidemioloģiskā statistika uz labo pusi nemainās. Nākamā perspektīva – septembris. Vasarā teātrī ar pilsētas domes atbalstu tiks rekonstruēta aizkulišu daļa – tā sauktā skatuves kabata, kur tiek glabātas dekorācijas. Tādēļ, pat ja notiks brīnums un teātriem atļaus strādāt, skatītājus uzņemt vasarā mēs nevarēsim.”
Daugavpils Universitāte šogad atzīmē simtgadi - tās vēsture tiek skaitīta no Valsts skolotāju institūta, kas savukārt izauga no Skolotāju semināra, kurš tika atklāts 1921. gada 4. novembrī. Pandēmijas situācija ietekmējusi jubilejas pasākumus, kas plānoti visam gadam, daļa no tiem notiek virtuāli. Tostarp arī izstāde “Daugavpils Pedagoģiskais institūts. 1952-1993”.
Liepājas pašvaldībā šaubās, ka no 3. maija varētu sākt vakcinēt pret Covid-19 visus interesentus, jo pilsētā nav tik liels vakcīnu daudzums, savukārt Daugavpilī vakcīnu pietiek. Valsts otrajā lielākajā pilsētā nepieciešamības gadījumā palielinās arī vakcinācijas centru kapacitāti un paildzinās darba laiku.
Pirms simt gadiem, 1921. gada 25. martā, Daugavpilī tika nodibināta baltkrievu kultūras un izglītības biedrība “Бацькаўшчына” (“Tēvzeme”). Pirmajā darbības gadā organizācijai bija pārsteidzoši panākumi dažādās jomās. “Apbrīnoju, cik viņi bija pārņemti ar savu darbu un cik efektīvi strādāja,” Rus.lsm.lv saka Žanna Romanovska, kas vada Daugavpils Baltkrievu kultūras centru un baltkrievu biedrību “Уздым” (“Pacēlums”), kura sevi uzskata par “Бацькаўшчынa” mantinieci.
Poliete Lidija no Demenes pagasta, latgaliete Anna no Kalupes pagasta un krievu vecticībniece Vera no Kalkūnu ciema. Viņas visas 1949. gada 25. martā iesēdināja lopu vagonos un aizveda uz Sibīriju. Tagad visas trīs ir Daugavpils politiski represēto kluba dalībnieces. Pirms izsūtīšanas gadadienas LSM.lv pierakstīja viņu stāstus.
"Haoss" un "juceklis", tā Rus.lsm.lv situāciju raksturo Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs. Mediķi dzīvo "vājprātīgā ciklā – cilvēki negrib vakcinēties, mēs pārliecinām, viņi grib, nav vakcīnu, pēc tam atkal negrib…", viņš teic. Tikmēr Krievijas ģenerālkonsulātā Daugavpilī pastāvīgi tiek saņemti zvani no cilvēkiem, kuri interesējas par iespēju vakcinēties ar "Sputņik V", Rus.lsm.lv saka diplomātiskās pārstāvniecības vadītājs Jevgeņijs Koļesņikovs.
Pirms 85 gadiem, 1936. gada 9. martā, tūkstošiem daugavpiliešu izgāja pilsētas ielās. Nē, viņi nevēlējās paust neapmierinātību ar varu, viņi gribēja pavadīt pēdējā gaitā rebi Rogačoveru – rabīnu Josifu Rozinu (1858–1936). Rozins nebija dzimis Daugavpilī, bet bija tur kalpojis par rabīnu gandrīz 40 gadu, šajā pilsētā arī apbedīts. Kapavieta saglabājusies līdz mūsu dienām.
“Pirms aptaujas pie manis nāca vecticībnieki un teica – Vaņa, mēs esam latvieši (bet viņi ne vārda latviski neprata), mēs balsosim “par”!” atceras toreizējais Latvijas Tautas frontes Daugavpils nodaļas vadītājs Jānis Žugovs par 1991. gada 3. martā Latvijā notikušo iedzīvotāju aptauju, būtībā – plebiscītu, kurā bija jāatbild uz jautājumu “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?” Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Latvijā nebija nevienas pašvaldības, kurā vairākums būtu izvēlējies atbildi “pret”. Daugavpils arī nobalsoja “par”. Tobrīd latviešu bija 13% no pilsētas iedzīvotājiem.
1921. gada februārī 12. Bauskas kājnieku pulks, kas bija Zemgales divīzijas sastāvā, ieradās pastāvīgās dislokācijas vietā – Daugavpils cietoksnī. Nedaudz agrāk, 1920. gada novembrī, cietoksnī tika izvietots 11. Dobeles kājnieku pulks; vēlāk 1921. gadā tam pievienosies 10. Aizputes kājnieku pulks un vieglās artilērijas pulks.
Pagājušās nedēļas beigās Izglītības un zinātnes ministrija pārdomāja un pagarināja attālinātās mācības pirmo un otro klašu audzēkņiem, tomēr atļāva individuālās klātienes konsultācijas visu klašu skolēniem. Pēc Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas Marinas Isupovas teiktā, tādas konsultācijas galvenokārt sniegs psihologi, sociālie pedagogi un skolotāju palīgi.
Bijušais Daugavpils mērs, pašreizējais šīs pilsētas deputāts Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") pirmdien, 11. janvārī, tika izrakstīts no Daugavpils slimnīcas, kur viņš nokļuva pēc saslimšanas ar Covid-19, kas izraisīja nopietnus plaušu bojājumus. Sarunā ar Rus.lsm.lv Elksniņš īpaši uzsvēra mediķu pašaizliedzību un nepieciešamību ievērot drošības pasākumus. "Covid-disidentu" pozīciju viņš uzskata par bezatbildīgu.
Nupat aizgājušais gads kļuva par pārbaudījumu visiem, un Latgales tūrisma nozare nebija izņēmums. Par izaicinājumiem, rezultātiem un nākotnes plāniem Rus.lsm.lv pastāstīja Latgales reģiona tūrisma asociācijas “Ezerzeme” pārstāve Laura Spundere.
Daugavpils teātrī decembra sākumā notika Baltkrievijas dramaturga Andreja Kureičika lugas “Aizvainotie. Baltkrievija” lasījums, taču tas ne tuvu nav vienīgais, ko teātris paveicis otrajā “Covid-19 pauzē”. “Mūsu sejas nav kļuvušas pelēkas, rokas nav nolaidušās,” Rus.lsm.lv pastāstīja Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs.
Latvijas Biškopju biedrības Daugavpils nodaļa savākusi 80 kilogramus medus, lai to uzdāvinātu ģimenēm, kurās aug audžubērni, un Daugavpils reģionālās slimnīcas mediķiem. Akcijā iesaistījās gandrīz 20 biškopji, ziņo Rus.LSM.lv.
Pašreizējos neskaidrajos laikos sākt jaunu biznesu ir drosmīgs solis. Tomēr Svetlana Smirnova Daugavpils novada Kalkūnos atvērusi miniceptuvi, kurā top skursteņkūkas, kas Čehijā un Slovākijā pazīstamas kā trdelnīki, bet Transilvānijā un Ungārijā – kā kirteškalāči, vēstīja RUS.lsm.lv.
3. decembrī Daugavpils teātrī notika Andreja Kureičika lugas “Aizvainotie. Baltkrievija” (“Обиженные. Беларусь(сия)”) lasījums. Lasījuma ierakstu joprojām var noskatīties internetā.