Par to Rus.lsm. pastāstīja Marka Rotko mākslas centra ekspozīciju kuratore Farida Zaletilo: "Sen vācu savu, var teikt, Poļakova mapi, tajā ir arī materiāli no vispārpieejamiem avotiem. No 1929. gada Poļakovs dzīvoja Lielbritānijā, strādāja dažādos cirkos. Pagājušā gada 50.–60. gados viņš bija kulta figūra, visi bērni auga ar “Coco the Clown” reprīzēm. Londonā strādāju ar dažiem arhīva materiāliem, kas saistīti ar Poļakovu; uzzināju, piemēram, to, ka
viņš bieži dāvināja savu zīmolu – nevis pārdeva, bet dāvināja.
Nikolajs Poļakovs
PERSONA
Nikolajs Poļakovs dzimis 1900.gadā (pēc citiem avotiem - 1894.gadā) Dvinskā. Vecāki strādāja vietējā drāmas teātrī. Nākamais klauns agri kļuva par bāreni, braukāja ar klejojošajiem cirkiem pa Krievijas impēriju. Tika iesaukts gan sarkanajā, gan baltajā armijā, aizbēga no abām. Kādu laiku strādāja Rīgā, kur iepazinās ar nākamo sievu Valentīnu Novikovu.
1929.gadā jau kā nobriedis mākslinieks pārcēlās uz Angliju. Tur strādāja dažādos cirkos, viņa Rudā klauna tēls iemantoja milzu popularitāti. Līdztekus cirka mākslai Poļakovs aktīvi popularizēja satiksmes drošību bērnu vidū, dzīves pēdējās desmitgades veltīja tam sevi visu. Apbalvots ar Britu impērijas ordeni. Miris 1974.gadā, apbedīts Vudņūtonas ciematā, kur “Coco the Clown” piemiņai tiek rīkots klaunu festivāls.
Zaletilo arī pavēstīja, ka Lielbritānijā ir ieinteresēti cilvēki, kuri par Poļakovu vēlas uzņemt dokumentālo filmu, un viņi ir gatavi atbraukt ja ne uz pirmo Daugavpils ielu teātra un klaunādes festivālu, tad uz nākamajiem, jo pašvaldība sola, ka festivāls notiks regulāri – reizi divos gados. (Pašai Faridai ir sena iecere izveidot Marka Rotko mākslas centrā memoriālo ekspedīciju par godu Solomonam Mihoelsam, Oskaram Strokam un Nikolajam Poļakovam – slaveniem ebrejiem, kas dzimuši Daugavpilī. Tiesa, tuvākajā laikā šī ideja netiks īstenota.)
“Darbs jebkurā gadījumā ir jāturpina,
Poļakova vārds atgriezīsies pilsētā. Pirms gadiem desmit reti kurš zināja arī Marka Rotko vārdu,
tagad situācija pilnībā mainījusies. Vispār saistībā ar ebreju tēmu Daugavpilī var minēt daudzus vārdus. Piemēram, 2013. un 2016. gadā Marka Rotko mākslas centrā notika arī mūsu pilsētā dzimušā mākslinieka Solomona Geršova izstādes. Un Geršova atraitne tagad ir gatava uzdāvināt gleznas, lai Daugavpilī būtu pastāvīga ekspozīcija. Bet vēl ir Moriss Kišs, Žaks Šapiro… 2007. gadā Parīzē notika plaša Šapiro retrospekcija. Viņa radinieki, kā man stāstīja, ir ļoti sarežģīti cilvēki, taču, iespējams, ir vērts mēģināt izveidot kontaktus,” piebilda Zaletilo.
Festivāla ietvaros dažādos Daugavpils cietokšņa stūrīšos notiks koncerti, izrādes, dažādas mijiedarbības aktivitātes visai ģimenei. Būs interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem. Režisoram Viktoram Jansonam ir lieli plāni - viņš iecerējis uzaicināt kolektīvus no Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas, Francijas un Beļģijas.
