Latvijas Arheologu biedrība (LAB) par 2024. gada arheoloģijas pieminekli ir izvēlējusies Aboras I neolīta apmetni. Kā skaidroja biedrībā, šis piemineklis ir unikāls, jo arheoloģiskajos izrakumos atklātas liecības par auklas keramikas kultūras pārstāvjiem, kas ienākuši no citiem reģioniem un apmetušies uz dzīvi šajā apmetnē. Citviet Austrumbaltijas ziemeļos tik plaši dati par aukliniekiem un to dzīves apstākļiem nav pieejami.
Autora ziņas
Par 2024. gada gliemeža sugu nosaukts zaļganais kailgliemezis Limacus maculatus, informēja Latvijas Malakologu biedrības pārstāvis Edgars Dreijers. Šis gliemezis Latvijā ir ienācējs, un pirmo reizi pie mums atrasts 2010. gadā. Latvijā līdz šim konstatēts Rīgā, Ogrē, Liepājā. Dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju. Ir arī ievazāts citās valstīs.
"Biju problēmbērns, runāju pretī skolotājiem, neklausīju skolotājus," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Samanta Kampāne. Samantas vecāki nedzīvoja kopā, līdz ar to viņas bērnība bija ļoti mainīga – viņa dzīvoja gan pie vecvecākiem, gan pie mammas, gan tēta. Viņa jutās nepiepildīta, jo izjuta vajadzību pēc abiem vecākiem, pēc noteiktības. Skolā tas izpaudās kā uzvedības problēmas, bet šobrīd viņa darbojas kā brīvprātīgā biedrībā "palīdzesim.lv" un iet talkā citiem pusaudžiem. Brīvprātīgais darbs palīdzējis piedzīvot izaugsmi arī pašai Samantai.
Sinestēzija ir neiroloģisks fenomens, kad vienas maņas aktivizācija izraisa reakciju arī citas maņas domēnā. Piemēram, kad sinestēts dzird skaņu, viņam parādās kāda krāsa, viņš sajūt kādu smaržu vai garšu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško un šīs laboratorijas pētniece Līga Zariņa.
Bieži vien ilgtspējas iniciatīvas faktiski pie ilgtspējas nenoved. Uzņēmumiem, politiķiem, valdībām tas tagad ir primārais sauklis – mēs visi runājam par ilgtspēju, bet praksē tas pie ilgtspējīgākas ekosistēmas nav novedis. Analizējot daudzas no ilgtspējas iniciatīvām, atklājas, ka īstenībā tajās nekā vairāk kā zaļas krāsas nav, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris", stāstot par saviem pētījumiem Arābu līča valstīs, pauda sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa.
Runājot par sabiedrisko mediju apvienošanas ideju, sabiedrībai ir daudz skaidrāk jāizstāsta, ka sabiedriskie mediji ir vajadzīgi valsts attīstībai – sākot ar kultūras mantojumu, tiesiskumu, nacionālo biznesu līdz pat sportam. Protams, medijus var apvienot gan labi, gan slikti, bet ar investīcijām, labiem menedžeriem un sabiedrības spiedienu, lai mēs ietu uz priekšu, sinerģija ir iespējama, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda žurnālists Jānis Domburs.
Evitai Ružānei un Ivaram Rozem Rīgā bija teju viss, taču nebija sirdsmiera par senču zemi. Sākumā viņi visu darīja paši – fiziski, līdz spēku izsīkumam, arī tad, kad viss gāja greizi, kad vienīgais traktors plīsa un raža stāvēja uz lauka. Nu viņi ir izauguši lieli, Limbažu pusē novāc graudus un atjaunotās padomju laika fermās tur liellopus. Tāpat viņi laukos atvēruši savu restorānu un viesnīcu, turklāt paši ar trīs bērniem tajā arī dzīvo, jo vēl nav uzcēluši māju – māja būs tad, kad viņi piepildīs savus sapņus, Evita un Ivars stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Jebkuru zāļu izstrādē, kuras lietojam mūsdienās, kādā posmā ir piedalījušies grauzēji. Lai arī notiek centieni samazināt dzīvnieku izmantošanu eksperimentos, tā joprojām ir neatņemama procesa sastāvdaļa un pētnieku ikdiena. Vienlaikus regulāri tiek paaugstinātas prasības par apstākļiem, kādos grauzēji mīt laboratorijā, tiem jājūtas absolūti ērti un droši, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja mikrobiologs, dabas zinātņu doktors Viesturs Eglītis.
Visi lielie izvirzītie mērķi un apņemšanās, ja tos balsta tikai gribasspēks, ilgtermiņā cietīs neveiksmi, jo gribasspēks ar laiku vienkārši mēdz izzust un tā noteikti nepietiks visam gadam. Tāpēc ir jāveido ieradumi, kurus gluži automātiski turpināt arī tad, kad gribasspēks ir izsīcis, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Agnese Orupe.
Par Alcheimera saslimšanu joprojām ir daudz nezināmā, pētnieki vēl meklē atbildes, kā to diagnosticēt agrīni un kā ārstēt, bet tas, kas ir zināms, ir dzīvesveida nozīme slimības aizkavēšanā vai pat novēršanā. Pirmkārt, svarīga ir mērena fiziskā slodze, tai seko veselīgs miegs, uzturs un kognitīvā slodze, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja neirologs Jānis Mednieks.
Vakcinējoties un regulāri pārbaudoties, ir pilnībā iespējams novērst saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi, jo pat skrīningā atrastās pirmsvēža saslimšanas lielākoties ir iespējams veiksmīgi ārstēt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga.
Modris Konovalovs dzīvo ciematā, kurā ir viena daudzdzīvokļu māja, ezers un garāžas. Viņš ir jauns un nav saistīts ar lauksaimniecību, toties, iespējams, ir populārākais "TikTok" saimnieks internetā, jo izremontēja sabrukušās ciemata garāžas un ierīkoja tur savu vistu fermu. Dažādu šķirņu, lieluma un krāsu vistas ir viņa acuraugs katru dienu. Viņš ir radījis savu miera oāzi un aizraušanos. Vietējie joprojām uz Modri skatās kā uz trako, taču viņa bizness tikmēr iet no rokas, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Uz salas starp divām upēm – Daugavu un Saku – jau septiņās paaudzēs saimniekojuši Agra Stiebriņa senči. Viņa tēvs Gundars tur izveidoja bioloģisko graudkopības saimniecību, bet pirms diviem gadiem to pārņēma Agris. Viņš 250 hektāros audzē ziemas kviešus, rudzus, griķus un auzas, bet spēku un iedvesmu darboties Agrim dod ģimene – sieva un divas meitas, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Krievijas ambīcijām robežu nav – tā paņems visu, ko spēs paņemt, un par to mums nevar būt ilūziju. Mums jābūt gataviem, ka Krievija nākotnē varētu atgūties un kļūt par nopietnu draudu arī Baltijas valstīm, – tas ir mūsu pašu mājasdarbs. Vienlaikus skaidrs, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins grib dzīvot, viņš negrib mirt, un jebkurš uzbrukums NATO valstīm šobrīd viņam būtu pārāk liels risks, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda publicists un žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps.
Vidēji katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām nemaina savu uzvārdu. Tam var būt dažādi iemesli – gan praktiski, piemēram, lai pēc laulību slēgšanas uzreiz varētu doties ceļojumā bez nepieciešamības mainīt dokumentus, gan saistīti ar sievietes identitāti un vēlmi piederēt savai dzimtai, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" analizēja Latvijas Universitātes pētniece, sociālās antropoloģijas pasniedzēja Ilze Mileiko, demogrāfs un uzvārdu pētnieks Ilmārs Mežs.
Ja cilvēkam nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, lai varētu strādāt, viņš valodu iemācās ļoti ātri, taču Daugavpilī un citur Latvijā ir cilvēki, kas spēj organizēt savu ikdienu un pat profesionālo darbību tā, lai latviešu valoda viņiem nebūtu vajadzīga. Tas skaidrojams ar vidi, kādā cilvēks dzīvo – Daugavpilī latviešu valodas nesēji ir mazākumā, tāpēc motivāciju apgūt valodu ir jārada gan ar likuma normām, gan atbalsta mehānismiem, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Daugavpils. Stereotipi" stāstīja filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima.
Hroniskā noguruma sindromam var būt dažādi cēloņi – gan vīrusu izraisītas saslimšanas, gan ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, gan vitamīnu un miega trūkums. Ārstēt to var, pirmkārt, pārskatot savu ikdienas rutīnu, veltot pietiekami daudz laika miegam un fiziskām aktivitātēm, bet palīdzēt var arī medikamenti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un rehabitologs Raimonds Puksts.
Telpaugiem ziemas laikā ļoti pietrūkst gaismas, tāpēc tos vajag nedaudz mazāk laistīt un mazāk mēslot, bet pavisam par augiem aizmirst nedrīkst – jāparūpējas gan par kaitēkļiem, ja tie parādījušies, gan par pietiekami mitru augsni, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa.
Pirmie gadi nebija viegli – tā par saimniekošanu 1992. gadā atgūtajās dzimtas mājās Madonas novada Praulienas pagasta "Kalna Rubeņos" atzina Solita un Ojārs Medeņi. Pirms deviņiem gadiem te saimniekot sāka viņu dēls Rūdolfs, kurš kopā ar sievu Agnesi nu jau izveidojis 130 Herefordas šķirnes gaļas liellopu ganāmpulku un gaļas pārstrādes cehu. Saimniecībā uzcelts angārs, top kūts un arī jauna dzīvojamā māja, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijā top pētījumi, lai nākotnē kognitīvos traucējumus būtu iespējams noteikt ātrāk un lai Alcheimera slimību un citas līdzīgas saslimšanas varētu pamanīt, iespējams, līdz ar pirmajām izmaiņām smadzenēs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas katedras asistents, invazīvais radiologs Nauris Zdanovskis.
Šobrīd esam iekrituši kara miglā, kad viss šķiet melns vai balts. Šādā situācijā ir grūti nodrošināt atšķirīgu viedokļu pastāvēšanu un izteikšanu, jau iepriekš tiek nolemts, kas ir pieņemams un ko drīkst teikt, bet ļoti agresīvi tiek izslēgts tas, kas nav pieņemams. Šīs bailes un pašcenzūra ir satraucoša – tas ir bīstami mūsu demokrātijai, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda sociālantropoloģe Ieva Raubiško.
Miega bads būtiski ietekmē smadzeņu darbību – zūd koncentrēšanās spējas, parādās grūtības domāt, domāšana kļūst lēnāka, cilvēks kļūst aizmāršīgs. Produktivitāte, radošums, idejas un plānošana – tas viss cieš, ja cilvēks sāk ekonomēt laiku uz miega rēķina, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja psihiatre Natālija Bērziņa, norādot – tas ir mīts, ka cilvēki var sevi iemācīt gulēt mazāk par nepieciešamajām septiņām stundām; patiesībā šādi cilvēki sevi pieradina pie miega trūkuma negatīvajām sekām.
Una Rozentāle no Talsiem ar aušanu sāka nodarboties 35 gadu vecumā, meklējot kādu vaļasprieku ārpus darba, taču drīz vien viņa darbu pameta, lai pilnībā nodotos aušanai. Tagad Unai ir jau četras stelles, un viņa auž tikai plecu lakatus, ko iegādājas cilvēki no visas pasaules. Tie ir košās krāsās, dzīvespriecīgi un saistīti ar dabu, Una stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Apzinātība ir spēja redzēt un koncentrēt savu uzmanību uz to, kas notiek šeit un tagad, nevis klejot domās nākotnē vai pagātnē. Tā ir arī spēja izvēlēties, kam šajā brīdī veltīt uzmanību, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja apzinātības prakses skolotāja, shēmu terapijas un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ilona Krone.
"Es vienmēr gribēju iekļauties starp krutajiem čaļiem, bet tas man maksāja ļoti daudz, jo, ja godīgi, es nebiju es, es nevarēju atzīties savā vājumā, un uz tā rēķina es aizvainoju ļoti daudzus citus, kas bija vājāki par mani," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Klāvs Kristaps Košins. Lai iekļautos barā, Klāvs agri pievērsās narkotikām. Marihuānas tirgošanas dēļ viņš gandrīz nonāca cietumā, bet no ieslodzījuma viņu paglāba iespēja nodot kādu citu.
2023. gada nogalē Latvijas Universitātes (LU) Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte" reģistrējusi astoņas jaunas rododendru šķirnes, kuras iekļautas Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā. Septiņas no tām ir profesora Riharda Kondratoviča radītie rododendru hibrīdi, bet viena tapusi kopējā projektā ar Helsinku Universitāti, informēja LU.