Šobrīd Valsts asinsdonoru centrs (VADC) aicina atsaukties visu asinsgrupu donorus, īpaši 0-, informēja VADC, norādot, ka martā dosies 56 izbraukumos, taču donori gaidīti arī pastāvīgajās ziedošanas vietās.
Autora ziņas
Mūsdienās dažādus gudros risinājumus var ieviest ne tikai savā privātmājā, bet arī dzīvoklī. Pat nelielā divistabu dzīvoklī iespējams ierīkot dažādas automatizācijas, sensorus un slēdžus, kas padara ikdienu ērtāku un interesantāku, "TikTok" tiešraidē ar LSM.lv stāstīja tehnoloģiju un dzīvesstila influenceris Edgars Freščenko jeb Edgars Fresh.
Cilvēki arvien turpina ticēt ātrām diētām un solījumiem par brīnumlīdzekļiem, kas ļaus notievēt, tā vietā, lai pieņemtu, ka mazkustīgums un pārāk liels patērēto kaloriju daudzums ir paša vaina. Liekais svars rodas, ja ir par maz kustību, par maz miega un par daudz uzņemto kaloriju, bet daudz vieglāk ir meklēt vainīgo ārpusē – vainot ogļhidrātus, taukus, insulīnu vai pat nepareizu ēšanas laiku, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" sacīja uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Draudzība un draudzēšanās ir svarīga ne tikai bērnībā, kad mācāmies socializēties, komunicēt un izprast viens otru, bet arī pieaugušā vecumā. Ja cilvēkam nav neviena drauga, viņš neizbēgami jūtas vientuļš, un tas var atstāt ietekmi uz psihisko veselību un labklājību kopumā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe Ieva Melne.
Gaujas Nacionālā parka Līču–Laņģu klinšu takā konstatēti smilšakmens nogruvumi, kas sabojājuši takas infrastruktūru un ir bīstami takas apmeklētājiem, tādēļ drošības apsvērumu dēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) taku uz laiku slēdz, informēja DAP.
Kādi ir izplatītākie mīti par tievēšanu un kāpēc cilvēki uz tiem uzķeras? Kāpēc nevajag baidīties ēst vakarā, un kāpēc intervālā badošanās nav ilgtermiņa risinājums? Kāpēc labāk dažreiz paēst "makdonaldā", nekā nepaēst pavisam, un kā tievējot neiebraukt no viena grāvja otrā? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu uztura treneri Mārtiņu Bidiņu.
No 1. marta līdz 30. aprīlim saistībā ar zivju nārstu ir aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūru un Rīgas līci, kā arī noteiktos kanālos un caurtecēs Daugavas upju, Gaujas upju, Lielupes upju un Ventas upju baseinu apgabalos, informēja Valsts vides dienestā (VVD).
"Putins faktiski ir tas pats Hitlers, – ir ievedis krievu tautu tādās pašās nelaimēs, kā to izdarīja Hitlers. Viņš ir uzsācis karu, kurš nekad nebeigsies. Lai kādi būtu šīs dienas rezultāti, ukrainis nesamierināsies ar savas valsts zaudēšanu nekad," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks, politologs un Krievijas politikas eksperts Kārlis Daukšts. Viņš vērtēja, ka Ukraina būtu spējīga atbrīvot savas teritorijas ar stabilu un saliedētu Rietumu atbalstu, taču pilnīgu Rietumu konsolidāciju panākt nav iespējams.
Svētdien, 3. martā, Anniņmuižas mežā pretim Bitera ielai SIA "Rīgas meži" atklās šīs sezonas Pavasara putnu būrīšu talku maratonu, kura laikā notiks gan esošo mājiņu tīrīšana un labošana, gan jaunu putnu būrīšu izgatavošana.
Šefpavārs Ēriks Dreibants šokolādi sauc par vienu no garšīgākajiem kulinārijas produktiem. Viņš Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" padalījās ar mājās viegli pagatavojama šokolādes fondanta recepti.
Pat ātrāk nekā 100 milisekundēs mēs spējam atpazīt un izšķirt otra cilvēka seju, un mūsu uztverē uzreiz rodas nākamais jautājums – vai šī seja mūs apdraud? Svešinieks ir draudzīgs vai ne – par to pirmo spriedumu mēs izdarām 50 milisekundēs jeb divdesmitajā daļā no sekundes. Protams, vēlāk var izrādīties, ka ātrais spriedums var būt nepareizs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesors Ģirts Dimdiņš.
Diāna Kačane dzimusi jauktā ģimenē Latvijā. Viņa gāja latviešu bērnudārzā, bet mācījās krievu skolā, ciemojās gan pie latviešu vecmāmiņas laukos, gan pie ukraiņu omītes Liepājā un ir izaugusi ar stāstiem par abu valstu vēsturi. Diāna strādāja algotu darbu, bet līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā nolēma mainīt savu nodarbošanos, tostarp palīdzēt cilvēkiem no Ukrainas, vēstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Tomāti jāsēj aptuveni 60 dienas pirms to stādīšanas siltumnīcā, bet paprikām vajadzīgs ilgāks laiks – 90 dienas, līdz ar to, zinot aptuveno stādīšanas laiku, var ērti aprēķināt arī sēšanas laiku, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne un šīs dārzniecības dārzkopības speciāliste Saiva Pekuse.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs izsludina fotokonkursu "Mans putns 2024" un aicina tajā piedalīties bērnus, jauniešus, pieaugušos un seniorus, kuru aizraušanās ir Latvijas putnu savvaļas dzīves mirkļu iemūžināšana fotogrāfijās. Konkursa labākie darbi no 12. aprīļa būs skatāmi fotoizstādē, informēja muzejā.
Mūsdienās radīt viltus ziņas, kā arī foto un video materiālus var tik labi, ka bez zināšanām par tehnoloģijām vai īpašas pieredzes šajā jomā viltojumu nemaz nav iespējams atpazīt. Tāpēc katram cilvēkam mūsdienās jākļūst par vārtiem, kuri nepatiesas informācijas tālākai izplatīšanai ir slēgti, kamēr cilvēks nav pārliecinājies par tās objektivitāti, nav apstājies, ievilcis elpu un padomājis, vai konkrētais avots varētu būt kaut ko tādu teicis. Ar brīvību medijos komplektā vienmēr nāk arī atbildība, bet to mēs neapzināmies, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda literatūrzinātniece un mediju teorētiķe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte.
Ir daudz faktoru, kas tiek izmantoti reklāmās, lai pārliecinātu cilvēkus kaut ko iegādāties. Vieni no biežākajiem ir atpazīstamība, pievilcība, seksapīls un statuss. Vēsturiski sekot līderim un piederēt konkrētai grupai ir bijis daudz svarīgāk, nekā kritiski izvērtēt visu, kas tiek piedāvāts, un šis evolucionārais faktors mēdz darboties joprojām, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja medicīnas zinātņu doktors, docents, ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns.
"Daudzas namamātes aizvien vēl tais ieskatos, ka bez gaļas nav iespējams pagatavot labu, garšīgu zupu. Šīs domas pilnīgi nepamatotas, – ar zināmu prasmi var pagatavot ļoti garšīgas un veselīgas zupas, vārot produktus tikai ūdenī un aizdaram pieliekot nedaudz sviesta un krējuma," 1934. gada 15. janvāra izdevumā vēstīts laikrakstā "Zeltene".
Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss ir akūti nepieciešams gan pacientiem, gan mediķiem, bet svarīgi ir sakārtot arī sistēmu – ne tikai fiziski jāuzbūvē jaunas ēkas, bet jārada koncepcija, kurai sekot, jārada jauni "Stradiņi". Lai slimnīcā atkal atgrieztos tas, ko dēvē par Stradiņu garu. Šobrīd liela daļa darba joprojām notiek pēc padomju laikā iedibinātiem modeļiem, bet mūsdienu medicīna prasa citu darba organizāciju, un tas ir jārespektē. Pats galvenais – to vajag pacientiem, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda Stradiņa slimnīcas padomes loceklis, profesors Pēteris Stradiņš.
Dažādus mākslīgā intelekta rīkus jau šobrīd var izmantot latviešu valodā, taču, lai rezultāts būtu kvalitatīvāks, jautājumi vai uzdevumi šiem rīkiem joprojām jāformulē angliski, bet pēc tam jālūdz iegūto rezultātu iztulkot latviski, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" ieteica Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Jurčenko un projekta "Balsu talka" dalībnieks Raivis Dejus.
Līdz marta sākumam Latvijā norisinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, un problēmas ar sirdi ir pamats arī citu slimību tālākai attīstībai. Tāpēc svarīgi laikus parūpēties par savu veselību, apmeklējot ģimenes ārstu un pārdomājot dzīvesveidu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Silvija un Arvis Mozuļčiki Cēsu novada Kaives pagasta zemnieku saimniecībā "Bitītes" saimnieko nelielā zemes platībā – piecos hektāros, tāpēc abi pabeidza biškopības kursus un, piedaloties mazo lauku saimniecību projektā, iegādājās darbam ar bitēm nepieciešamo inventāru. Tagad saimniekiem ir 51 bišu saime. No medus Silvija gatavo dažādus produktus un saimniecībā uzņem arī tūristus, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Mēs, vīrieši, esam tādi, ka mums viss ir "heijā, viss ir labi!", un tikai tad, kad zvani nozvana, mēs meklējam palīdzību. Es pats esmu spilgts piemērs – man jau pirms ļaundabīgā vēža atklāšanas divus, trīs gadus iepriekš tika atklāts labdabīgs audzējs," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Agris Freibergs. Šobrīd Agris ir "Dzīvības koks" mentors tieši jautājumos par vīriešu onkoloģiju, bet pirms kāda laika viņam pašam izoperēja prostatas vēzi. Pats izgājis ārstēšanās ceļu, Agris tagad var un vēlas palīdzēt arī citiem vīriešiem, kuri saskaras ar līdzīgām problēmām, bet par tām klusē.
Latvijai viena no raksturīgajām iezīmēm ir ne tikai zema politiskā uzticēšanās, bet arī uzticēšanās viens otram. Skolu sistēmā neesam gana novērtējuši sociālās prasmes un tādu vērtību audzināšanu kā uzticēšanās, solidaritāte, tolerance vienam pret otru, kas veido sabiedrības sociālo kapitālu un mazina šķelšanos. Savstarpējā uzticība lielā mērā ietekmē ekonomisko izaugsmi un valsts attīstību – uzticība vairo bagātību, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda socioloģe Inta Mieriņa.
Vecāki Māri Šņickovski nemudināja strādāt viņu saimniecībā, bet bērnībā tas bija teju viss, ko viņš sajuta un redzēja – smags darbs un lauki. Šodien viņš ir pārņēmis 80 hektāru lielo saimniecību Elejas pusē, strādā kopā ar vecākiem, bet vairs nelaužot muguras, jo var noalgot palīgus ar čaklām rokām. Māra lielākais lepnums ir bioloģiskais ābeļdārzs – tur viņu var sastapt visbiežāk, viņš atklāja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Legionellas atrodas visur – sniegā, upēs, ezeros un ūdens apgādes sistēmās, bet, lai cilvēks saslimtu ar tā dēvēto leģionāru slimību, tām ir jānonāk plaušās. Tas nozīmē, ka varam izdzert litru ūdens ar legionellām, bet nesaslimsim, toties varam saslimt, pēc ilgas prombūtnes uzreiz ejot dušā, jo tad gaisā nonāk sīki ūdens pilieni, ar kuriem kopā varam ieelpot legionellas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja mikrobioloģe, zinātniskā institūta "BIOR" vadītāja Olga Valciņa.
Kognitīvie procesi ir izziņas procesi – veids, kā izzinām, uztveram un saprotam pasauli. Atkarībā no spējām koncentrēt uzmanību, izmantot maņas, kā arī analizēt līdzšinējo pieredzi un atmiņas katrs domājam un uztveram apkārtnotiekošo citādāk. Kognitīvās spējas iespējams uztrenēt, piemēram, nodarbojoties ar fizisku, intensīvu slodzi, taču ne viss ir tik vienkārši. Par kognitīvajiem procesiem un to pilnveidošanu Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, sertificēta klīniskā psiholoģe Baibai Blomniece-Jurāne.
Tuvojoties pensionēšanas vecumam, svarīgi pārbaudīt, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pieejama visa informācija par darba stāžu, jo par darba attiecībām līdz 1996. gadam aģentūrai informācijas var nebūt, bet, ja līdz 1996. gadam nostrādāts vismaz gads, tas var ietekmēt pensijas aprēķinu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.
27. aprīlī ar moto "tīri-zaļi-ilgi" ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts piedalīties Lielajā talkā, kas notiks jau septiņpadsmito reizi, informēja rīkotāji.
Laikapstākļu un drošības apsvērumu dēļ atcelts 17. februārī plānotais Niedru skulptūru festivāls Salacgrīvā – dabas liegumā Randu pļavās, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), norādot, ka tad, ja turpmāko nedēļu laikapstākļi mainīsies un pārmitrajās pļavās būs noturīga ledus kārta, tiks izziņots jauns pasākuma datums.
Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Ecology Letters", starptautisks autoru kolektīvs Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta vadošā pētnieka Mārtiņa Brieža vadībā atklājis – pavasaris ik gadu iestājas agrāk, un tas ietekmē putnu populāciju sarukumu, informēja LU.
Aptauju par gada vārdu, nevārdu un jaunvārdu drīzāk jādēvē par konkursu, jo tajā tiek savākti un vērtēti dažādi interesanti tautas izdomājumi, taču tas nav valodnieku pienesums. Neviens no šiem vārdiem netiek saukts par piemēru, kuram vajadzētu sekot. Tāpat ir ar "sāļviru" – šis jaunvārds "soļankas" vietā noteikti neiedzīvosies, un tas nemaz nav vajadzīgs, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.
Kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga tests ziņo par polipiem resnajā zarnā, kurus var laikus noņemt un tādējādi pavisam izvairīties no šīs saslimšanas. Tas ir efektīvs un vienkāršs veids, kā pārbaudīt un rūpēties par savu veselību, taču šo bezmaksas testu Latvijā no mērķauditorijas izmanto vien retais, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centra" galvenais ārsts Andrejs Pčolkins un Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.