Četras egles par 2300 eiro un 140 stundas piespiedu darba – diezgan augsta cena par Ziemassvētku rotu! Tieši šādi pirms vairākiem gadiem kādam vīrietim beidzās patvaļīga koku ciršana Viļakas novada dabas parkā "Vecumu meži". Iespējams, viņš dabas parku uzskatīja par valstij piederošu mežu. Un tajos taču drīkst cirst eglītes svētkiem... Jā, drīkst, taču ne dabas parkos. Ejot pēc savas eglītes, jāatceras par noteikumiem.
Autora ziņas
Lai gan Nīderlandes un Argentīnas vēlēšanu rezultāti liek domāt par labējā populisma atgriešanos pasaulē, tie ir divi unikāli gadījumi, kas katrs jāskata atsevišķi. Šobrīd nav pamata runāt par populistu uzvaras gājienu. Vienlaikus skaidrs, ka politiskais svārsts, kad sabiedrībai jāizdara izvēle, sveras arvien tālāk radikālos virzienos, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un žurnālists Eduards Liniņš.
Bezaršanas tehnoloģija lauku apstrādē un tiešā sēja nozīmē, ka zeme uz lauka pirms sēšanas praktiski netiek apstrādāta. Tā ir videi draudzīgāka lauksaimniecības metode, kas ļauj ietaupīt arī finansiālos resursus, nezaudējot ražas apjomus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.
Darbs ar cilvēkiem ir viens no izdegšanas riskiem, jo tas liek vadīt emocijas – gan savas, gan nereti citu, un tas paņem lielus iekšējos resursus. Ja resursi netiek atjaunoti, ja nav iespēju no darba atgūties, tad nereti sākas ceļš uz izdegšanu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" atzina psiholoģijas doktore Marija Ābeltiņa.
Lai patērētāji varētu atšķirt, ka produktu sastāvs un ražošanas tehnoloģija atbilst veselīga uztura pamatprincipiem, Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācija (LDUSA) izveidojusi kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti". Kā Latvijas Radio sacīja asociācijas valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande, interese no ražotājiem par šīs zīmes iegūšanu ir liela.
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk uzņēmumu un cilvēku ikdienā, bet pagaidām vēl to nedrīkst izmantot akli. Tas var būt lielisks padomdevējs un ideju ierosmes avots, bet viss, ko tas mums pasniedz, ir jāpārbauda un jāizlaiž caur cilvēka intelektu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs un "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava.
"Kāpēc es palīdzu ukraiņu ārstiem? Es vienkārši jūtu, ka tas ir tas, kas man jādara, ka tas ir viens no svarīgākajiem manas dzīves uzdevumiem. Ja es palikšu malā, tad es nevarēšu sev to piedot. Tas ir vienkārši jādara," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Mārtiņš Malzubris. 2022. gada marta beigās viņš kopā ar mikroķirurgu Olafu Libermani devās uz Ukrainu, lai palīdzētu ārstēt civiliedzīvotājus un karavīrus, bet tagad apmāca ukraiņu ārstus tepat Latvijā.
Jā, ar trūkumiem, bet Latvijā ir normāla, pat laba medicīna un veselības aprūpes sistēma. Vaidēšana, ka viss ir slikti, neko nedos. Lai kaut ko uzlabotu, vajag kritizēt, bet vaidēšana nav kritizēšana. Latviešiem vispār ļoti vajadzīgs labs garastāvoklis un sirsnīgs smaids, – tā mums kādreiz ir par maz, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda ārsts gastroenterologs un profesors Anatolijs Danilāns. Viņš arī neslēpa prieku, ka aizvadītajās Saeimas vēlēšanās netika ievēlēts, jo atzina, ka ir ārsts, nevis politiķis.
Ja inženieris kļūst par bitenieku, dravā rodas nestandarta risinājumi. Jānis Kronbergs jau 11 gadus nodarbojas ar biškopību, bet pirms pieciem gadiem radīja mobilo lietotni biškopjiem. Jānim Siguldas novada Siguldas pagasta "Teiļos" ir 90 bišu saimes, viņš darbojas divos Vidzemes biškopju kooperatīvos, vada Latvijas Biškopības biedrības Siguldas nodaļu un popularizē medus lietošanu skolās, biškopis stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Kāpēc būt daļai no iemesla kādam justies tā, it kā cerību nebūtu?" – tā, runājot par apcelšanu jeb bulingu vienaudžu vidū Latvijas Televīzijas projektā "Dzīvei nav melnraksta", sacīja iedvesmotājs Niks Vujačičs, kurš piedzima bez kājām un rokām, bet par spīti tam nodibināja ģimeni un piedzīvoja pasaules slavu, ar savām runām dodot sparu cīnīties daudziem cilvēkiem visā pasaulē.
Lai parūpētos par finansiālo labklājību nākotnē, ir svarīgi jau no pirmās algas izvēlēties sev atbilstošu ieguldījumu plānu. Ilgtermiņa ieguldījumu veidi ir dažādi, vissliktākais scenārijs ir nedarīt neko, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše un Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska.
Ieslodzīto cilvēku resocializācija ir process, kura laikā jāpanāk, lai cilvēka uzvedība pēc soda izciešanas ir tiesiska un tas ir viens no soda mērķiem. Lai to īstenotu, darbs ar ieslodzīto sākas jau pirmajā dienā, un visa pamatā ir saruna, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projektu vadītājs Māris Luste un Jelgavas cietuma Resocializācijas daļas sociālā darbiniece darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs Ēvija Teilāne.
Arvien biežāk dzirdam, ka cilvēki no kara Ukrainā ir noguruši, vairs nevēlas par to dzirdēt. Nogurst tie, kas nav pieraduši iesaistīties sava laika norisēs, taču ne mūziķi, kas bieži vien atspoguļo savu laikmetu un mēģina palīdzēt. "Es nevaru nogurt cīnīties par taisnību, žēlsirdību, mīlestību un dzīvību," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda dziedātāja Ieva Akuratere, kuras balsī lūgšana par latviešu tautu ir neatkarības atgūšanas simboliskākā dziesma.
Bieži vien attiecību sākumā nepamanām atšķirības, kas vēlāk kopdzīvē izrādās būtiskas. Atšķirties var gan uzskati, gan vēlmes, gan temperaments. Adekvāts risinājums būtu iepazīt un pieņemt šīs atšķirības un raudzīties uz tām kā uz ieguvumu un papildinājumu, nevis šķērsli, lai būtu kopā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" vērtēja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Ir interesanti, ka tieši šobrīd, 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, sākam izvērtēt padomju memoriālo mantojumu. Pret padomju karavīru apbedījumu vietām, tāpat kā pret jebkurām cilvēku apbedījumu vietām, jāizturas ar cieņu. Vienlaikus jādara viss, lai tās nevarētu tikt izmantotas Krievijas propagandā. Iespējams, tām vienkārši jāļauj tapt aizmirstām, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks Gustavs Strenga.
Sniegs augiem ir labākā sega ziemai, tāpēc, tīrot mājas priekšu vai celiņus pagalmā, to droši var sviest uz rozēm vai citiem jutīgiem augiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Ar latviešu uzvārdu elektroniskās vārdnīcas atklāšanu noslēdzas vairāk nekā piecus gadus ilgs darbs, kura gaitā Latviešu valodas aģentūras paspārnē apkopoti, sistematizēti un pētīti latviešu uzvārdi, informēja Latviešu valodas aģentūrā.
Viens no veselīga uztura pamatnosacījumiem ir daudzveidība – gan starp produktu grupām, gan konkrētiem produktiem. Tāpat būtiski ēdienu nepārcept, nepārsālīt, nepārsātināt ar piedevām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja, dietoloģe Laila Meija un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.
Ieva un Jānis Sprižas no Mārupes novada 54 hektāros audzē upenes, avenes, sausseržus, jāņogas un ērkšķogas. Ieva uzrakstījusi daudzus projektus, lai Jāņa vecāku piensaimniecību pārvērstu bioloģiskā saimniecībā, – uzbūvēta ir gan noliktava, gan ogu pārstrādes ēkas, kur no izaudzētās ražas tiek radīti dažādi veselīgi našķi, saimnieki stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Kad man bija 35 gadi, mans urologs pateica, ka man nav šajā pasaulē atlicis daudz laika. Tagad mans mērķis ir nodzīvot līdz 50 gadiem," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina Mihails Gladkovs. Mihails pauda – tas ir brīnums, ka viņš ir nodzīvojis līdz 41 gada vecumam, jo viņa diagnozes ir pat grūti saskaitīt – viņš piedzima bez urīnpūšļa.
Kļockiņas, asuškas, bigalkas, kukolkas – šim īpašajam Dienvidlatgales godu ēdienam nosaukumu variāciju ir daudz. Tāpat katras saimnieces pieeja kļocku pagatavošanai atšķiras. Izmēģini pagatavot šo gardumu pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Īstās latvju saimnieces" dalībnieces Vijas Kudiņas pamācības.
Otrdien, 21. novembrī, īpašā ceremonijā paziņoti Latvijas restorāni, kas nonākuši prestižā un pasaulē populārā restorānu ceļveža "Michelin Guide" redzeslokā. Latvijā viens restorāns apbalvots ar vienu zvaigzni – "Max Cekot Kitchen", kurā darbojas šefpavārs Maksims Cekots, trīs restorāni iekļauti "Bib Gourmand" kategorijā, bet vēl 22 ēdināšanas iestādes iekļautas ieteicamo restorānu sarakstā. Tikmēr ilgtspējas zvaigzni saņēmis Ēriks Dreibants no "Pavāru mājas" Līgatnē – šāds apbalvojums ir tikai ap 400 restorāniem pasaulē.
Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais ganāmpulks 2023. gada sezonā atjaunojis 216 hektārus Latvijas dabisko pļavu biotopu 16 ganību teritorijās. Šogad tas darbojās Krustkalnu dabas rezervātā, Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaujas Nacionālā parka teritorijās, dabas parkā "Piejūra" un citviet Latvijā. Pēc ganību sezonas noslēguma mobilais ganāmpulks uzturas ziemas novietnē Līgatnē, lai pavasarī speciālā piekabē atkal dotos palīdzēt saglabāt un atjaunot Latvijas dabiskās pļavas, informēja LDF.
Pagaidām, runājot par karu, vēl tiek uzsvērts eksistenciālais aspekts jeb fakts, ka cilvēki tādēļ mirst, bet drīz vien mēs iemācīsimies ar to sadzīvot tāpat, kā iemācījāmies sadzīvot ar pandēmiju. Cilvēki turpinās mirt, bet tas vairs nevienu neinteresēs, jo viņu dzīvības tiks iemainītas pret ģeopolitisko stabilitāti, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Filozofijas institūta pētniece Elvīra Šimfa.
Informatīvais stress rodas no uztveramās informācijas pārslodzes. Šobrīd, kad ikdienā jau ilgstoši saskaramies ar negatīvas un biedējošas informācijas lavīnu, tas mūs ietekmē pastiprināti. Lai izvairītos no hroniska stresa simptomiem, jāierobežo informācijas plūsma, ko saņemam, īpaši – vizuālās informācijas, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja sertificēta klīniskā un konsultatīvā psiholoģe Marina Brice.