Lai arī tagad, kad aiz loga ziema gatavojas nomainīt rudeni, sastāvdaļas šai zupai diez vai izdosies sameklēt, tomēr ir vērts paturēt prātā laikiem, kad atkal daba modīsies un viss zaļos. Recepti piedāvā Latvijas Televīzijas raidījuma "Īstās latvju saimnieces" dalībniece Vija Kudiņa no Aglonas.
Autora ziņas
Necaurredzama kameras lēca, ola bez tēviņa klātbūtnes, cīņa par mātīti, draudi niedrēs, hokejam par godu nosaukti mazuļi, vāveru ģimenes rotaļas – tā ir daļa no visa, kas šogad notika Latvijas Dabas fonda (LDF) putnu tiešraidēs, kurās jau 12. gadu interesenti var sekot līdzi dabas norisēm ciešā tuvplānā. Šogad varēja vērot desmit putnu ligzdas, kā arī zemūdens tiešraidi no Līgatnes upes pie zivju ceļa, informēja LDF.
ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins šonedēļ tiekas Sanfrancisko. Savstarpēji pārrunājamo jautājumu lielvalstīm varētu būt diezgan daudz, tostarp ekonomisko. Ķīnai ir svarīgi, lai netiktu ierobežota tās tehnoloģiju attīstība no ASV puses, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.
Medikamentu pieejamība diabēta pacientiem ir svarīgs jautājums, bet ir gadījumi, kad ļoti daudz var panākt nevis ar tabletēm, bet gan fiziskajām aktivitātēm un veselīgu uzturu. Ir prediabēta un diabēta pacienti, kas, mainot savu dzīvesveidu, panāk fantastiskus rezultātus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Ilze Konrāde.
Tuviniekiem ap cilvēku ar alkohola atkarību ir jānovelk robežas, jo labākā palīdzība alkoholiķim ir viņam nepalīdzēt, lai cilvēks pēc iespējas ātrāk piedzīvo savas rīcības sekas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja narkoloģe, psihoterapeite Ilze Maksima, teologs, noētiskās veselības kopienas "Elizeja" dibinātājs Kaspars Simanovičs, un Latvijas anonīmo alkoholiķu sadraudzības biedrs Orests.
Gandrīz katrs otrais jaunietis Baltijas valstīs lieto vai ir pamēģinājis lietot "ChatGPT" vai kādu līdzīgu mākslīgā intelekta rīku. Šīs tehnoloģijas arvien straujāk ienāk mūsu ikdienā, palielinot produktivitāti, bet jāsaprot, ka esam vēl tikai ceļa sākumā – mākslīgais intelekts kļūs tikai labāks un labāks, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" vērtēja aģentūras "New Black" vadītājs Artūrs Mednis un "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava.
Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta Nidas purvā audzēt dzērvenes sāka Irēnas Riežnieces vecāki 1994. gadā. Pēc tēva aiziešanas SIA "Purva dzērvenīte" 12 gadus vadīja Irēnas mamma Aija Vītola, bet tagad uzņēmumu vada Irēna. Lielogu dzērvenes Nidas purvā aug 14,3 hektāru platībā, un lielākā daļa ražas aizceļo uz Poliju, bet dažas tonnas Irēna pārdod tirdziņos un nodod pārstrādei Latvijas ražotājiem, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Ģimenē ienākot bērniņam, paši tuvākie cilvēki ir tie, kas var pamanīt izmaiņas jaunās māmiņas uzvedībā, kas var liecināt par pēcdzemdību depresiju. Apvaicāšanās, kā otram patiešām iet, un patiesa atbildes noklausīšanās, kā arī atgādinājums, ka esam līdzās, ir tas, kā līdzcilvēki var atbalstīt jaunos vecākus. Tāpat jāņem vērā, ka pēcdzemdību depresija var skart ne tikai māmiņas, bet arī tēvus, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja biedrības "Debesmanna" dibinātāja Iveta Parravani.
Garīgās veselības aprūpei gan Latvijā, gan citās valstīs ir daudz mazāks finansējums nekā citām veselības jomām. Tāpat ļoti izteikts ir darbinieku un viņu kompetenču trūkums šajā jomā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja veselības tiesību eksperte Solvita Olsena, norādot, ka patiesībā cilvēku grupa, kas cieš no garīga rakstura traucējumiem, ir ļoti liela.
Daudziem cilvēkiem iekšējās sajūtas saka priekšā, ka ir nepieciešamas kāda veida pārmaiņas, taču, lai tās īstenotu, trūkst motivācijas. Lai kaut ko mainītu, svarīgi saprast, kāpēc es to gribu mainīt. Atbildē uz šo jautājumu iespējams rast īsto motivāciju, pie kuras pieturēties, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja klīniskā psiholoģe Ieva Melne.
"Vai es varēšu nodrošināt savu ģimeni? Ko es vispār māku? Es vienkārši neko nesapratu. Un domas – labāk ir dzīvot bez manis. Paldies Dievam, es nenonācu līdz darbībām," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Armands Simsons, norādot, ka ar psihoterapeita palīdzību nonāca pie posttraumatiskā stresa un izdegšanas sindroma diagnozēm. Kad notiekošais tika nosaukts vārdos, cīnīties kļuvis vieglāk.
Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē ilguši piecus gadus. To laikā atklātas pārsteidzošas ainas un fakti, tostarp īsts "kaulu kambaris" jeb ievērojami apbedījumi. Atklājumi liecina, ka katedrāles iekšpusē guldīti turīgākie iedzīvotāji, ārpusē – visi pārējie, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja vēstures doktors, arheologs Artūrs Tomsons.
Baltijas valstu sajūtās joprojām jūtams netaisnīgums par okupāciju, deportācijām un visu citu. Turklāt Krievija jau gadiem mērķtiecīgi īsteno tādu ārpolitiku, kas savus noziegumus cenšas mazināt un pārvērst par baltiešu paranoju. Bet neviena sabiedrība nevar atveseļoties un atkopties, ja taisnīgums nav iestājies, – tik vienkārši zem paklājiņa nolikt to nevar, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Ir daļa autovadītāju, kas uzskata, ka ar jaunu automašīnu un jaunām ziemas riepām uz ceļa jebkuros apstākļos var justies pilnīgi droši. Tā gluži nav. Autovadītājs tomēr ir atbildīgs par to, kas notiek ar automobili, viņam ir jābūt spējīgam to kontrolēt, izvēlēties pareizo ātrumu un trajektorijas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks.
Klimatam kļūstot siltākam, atkūst tās planētas teritorijas, kur ir mūžīgais sasalums. Izskan bažas, ka līdz ar ledu atbrīvosies arī patogēni, kas cilvēkam var būt bīstami. Bažām, protams, ir pamats, jo baktērijas un vīrusi mūžīgajā sasalumā tiešām var izdzīvot, bet paniku celt arī nav iemesla, jo mūsdienu medicīna tam ir gatava, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Ņikita Zrelovs.
Mirušu zivju skulptore – arī tā var dēvēt taksidermisti un mākslinieci Sarmīti Inbergu. Viņai jau kopš bērnības visvairāk par visu interesē daba un māksla, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka dzīve aizveda līdz zivju taksidermijai, kas apvieno abas šīs nozares, Sarmīte stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Džemma Sudraba pasaka lietas, kuras Linda pati nekad neteiktu un tādā veidā, kādā viņai nekad nebūtu drosmes. Džemma Sudraba ir nekaunīga, viņai nav neērti. Viņa ir veids, kā runāt par sieviešu tiesībām un izaicinājumiem, ar kuriem mūsdienās saskaras katra sieviete, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Džemmas Sudrabas tēla iemiesotāja Linda Curika.
Latvijas sabiedrībā liekais svars un aptaukošanās kļūst par arvien nopietnāku problēmu, un tā nav saistīta ar cilvēku izskatu, bet gan veselību, konkrēti – sirds un asinsvadu slimībām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kardioloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, biedrības "Par sirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un endokrinoloģe Kristīne Ducena.
Finanšu instrumenti ir labs veids, kā cīnīties ar inflāciju, uzkrāto naudu ieguldot, taču, lai saprastu, kā ieguldīšana strādā, jāsāk ar tādu summu, kuru nav žēl zaudēt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un pūļa finansēšanas platformas "CrowdedHero" līdzīpašnieks Jānis Blaževičs.
Jaunais budžets paredz mērķēta atbalsta palielināšanu ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti un celiakiju, bet ne vispārēja atbalsta pārskatīšanu ģimenēm ar bērniem. Demogrāfija nav starp budžeta galvenajām prioritātēm, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" vērtēja Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija un demogrāfe, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa.
Pat ja sievieti pēcdzemdību periodā piemeklē depresija, viņa ne vienmēr vēršas pēc palīdzības, sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, profesors Elmārs Rancāns, norādot, ka par psihiskiem traucējumiem grūtniecības un pēcdzemdību periodā māmiņas, tēvi un ģimene jāizglīto jau no pirmajām dienām, kad ir zināms, ka ģimene gaida bērniņu.
Šī bija sarežģītākā un grūtākā sezona darbības laikā – tā aizvadīto laikapstākļu ziņā turbulento vasaru vērtēja Evija Kopštāle no Dienvidkurzemes novada. Viņa pirms 13 gadiem izveidoja zīmolu "Durbes veltes" un konservē gurķus, vāra ievārījumus un gatavo ogu un augļu vīnu un liķierus. Savulaik biznesu uzņēmēja uzsāka, liekot lietā automašīnas iegādei iekrāto naudu, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Paaugstināti zema blīvuma holesterīna rādītāji automātiski nenozīmē medikamentus un sarežģītu ārstēšanu. Cilvēkiem bez blakus saslimšanām vispirms jāsāk ar izmaiņām dzīvesveidā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš.
Kopš 2021. gada klimata pārmaiņu svarīgums sabiedrības ikdienā krietni samazinājies, un tas ir saprotams, taču par klimata pārmaiņām un zaļo kursu joprojām izplatās arī mīti un dezinformācija, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Dabas fonda valdes locekle, Latvijas Universitātes pasniedzēja Liene Brizga-Kalniņa un organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis, sociālantropologs Kārlis Lakševics.