Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2023", kuru jau 18. gadu rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, aicināti pieteikties jauno tūrisma produktu attīstītāji, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).
Raķešu palaišana kosmosā, gluži kā viss, ko darām, rada ietekmi uz vidi, taču šobrīd tā ir kā piliens jūrā, ja salīdzinām ar to, kas notiek uz Zemes, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja astronomijas entuziasti Ints Ķešāns un Raitis Misa.
Tāpat kā cilvēkiem, arī mūsu mīluļiem suņiem un kaķiem reizi gadā jāpārbauda veselība. Jauniem dzīvniekiem to var apvienot ar ikgadējo vakcināciju, bet suņu un kaķu senioriem reizi gadā vēlams uztaisīt arī asins analīzes, lai noķertu iespējamās problēmas laikus, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" ieteica veterinārārste Zane Briģe.
Mūsdienās vecuma formulējums sabiedrībā mainās – cilvēki ne tikai dodas vēlāk pensijā, bet arī vairāk rūpējas par savu vizuālo tēlu, cenšoties izskatīties jauneklīgāk. No vienas puses, mūsdienās ir vairāk iespēju mainīt savu dzīvi un baudīt to jebkurā vecumā, no otras – eidžisma dēļ cilvēki tāpat baidās kļūt veci, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa un topošā deju un kustību terapeite Diāna Semerova.
Rudens ir respiratoro vīrusu laiks – gan gripas, gan citu vīrusu sezona, un tajā skaitā arī Covid-19, tāpēc Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina ievērot vispārējos profilakses pasākumus, piemēram, vēdināt un tīrīt telpas, mazgāt rokas un slimības gadījumā izvairīties no došanās sabiedrībā, lai mazinātu riskus saslimt ar šīm infekcijām.
Dzirdot par mikročipiem, cilvēki nereti iztēlojas kādas zem ādas implantējamas tehnoloģijas, taču patiesībā mikročipi ir visās mūsu ierīcēs, un mēs ar tiem saskaramies ik dienas, nereti pašiem to nemanot. Mikročipi ir ierīču "smadzenes", kas ļauj tām informāciju uztvert, saglabāt, apstrādāt un nodot tālāk, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inovāciju ekosistēmu attīstības nodaļas speciālists Gundars Kokins.
Ar nelegālo migrantu plūsmu Eiropas Savienība neveiksmīgi cīnās jau astoto gadu. Šobrīd pat tādu valstu, kas līdz šim bijušas pretimnākošas migrantu uzņemšanai, noskaņojums sasniedzis kritisko punktu. Situācija Lampedūzas salā Itālijā liek nopietni domāt par to, kā cīnīties ar problēmas cēloņiem, nevis sekām. Tas nozīmē ciešāku sadarbību ar Āfrikas valstīm un globālu cīņu ar cilvēku kontrabandu, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja eksperti.
Dzīvniekiem strādāt kopā liek vienkārši un labi identificēti ekoloģiski un evolucionāri faktori, piemēram, plēsonība – grupā vienkārši ir drošāk. Šādu modeli, kad indivīdi dzīvo lielās grupās, sauc par sociālu uzvedību, un tā raksturīga daudziem dzīvniekiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja biologs, Tartu Universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krams, norādot, ka, piemēram, vārnas pēdējo 10, 20 gadu laikā piedzīvojušas lielas pārmaiņas un sākušas biežāk dzīvot grupās, it īpaši to novēro pilsētā.
Rīgas pašvaldība sākusi atjaunot vēsturisko Ēbelmuižas parku, kas atrodas Ziepniekkalnā, un patlaban tiek veikti celiņu gultnes sagatavošanas darbi parka daļā starp Ēbelmuižas ielu un Zaļenieku ielu. Lai nodrošinātu savlaicīgu visu plānoto darbu izpildi, no pirmdienas, 25. septembra, uz laiku apmeklētājiem tiks slēgts viss parks, izņemot bērnu rotaļu laukumu un vingrošanas laukumu pie Ēbelmuižas ielas, tāpēc Rīgas pašvaldībā aicināja iedzīvotājus būt saprotošiem.
Aizvadītās nedēļas nogalē oficiālā peldsezona beigusies, taču, gaisa temperatūrai saglabājoties siltai, ļaudis mēdz joprojām atpūsties pie ūdens. Valsts vides dienests (VVD) iedzīvotājus aicina nepeldēties ūdenstilpēs, kurās novērotas zilaļģes.
Pastaigu takā Gaujas Nacionālajā parkā kāpnēm, kas savieno Gaujas senleju ar Šveices ielu Siguldā (pie Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis") vairāki pakāpieni pilnībā vai daļēji izlauzti, arī margas vietām nolauztas. Tāpēc taka uz laiku ir slēgta, paziņojumā medijiem informēja Dabas aizsardzības pārvalde.
Ģirts Miķelsons vīnogas audzē jau 20 gadus, no kuriem pusi saimnieko viensētā "Visnoļi" Bauskas novada Īslīces pagastā, jo Zemgales klimats ir piemērotākais vīnogu audzēšanai. Kopumā saimnieks izmēģinājis ap 800 vīnogu šķirnes, bet tagad divos hektāros audzē aptuveni 300 šķirnes, kas galvenokārt paredzētas vīna darīšanai. Pirms trim gadiem viņš izveidoja vīna darītavu "Kaucis Creek Winery" un savā saimniecībā rīko vīna degustācijas tūristiem, Ģirts stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
16. septembrī Daugavgrīvas pludmalē "Zero Waste Latvija" rīkotajā piekrastes atkritumu zīmolu auditā, kad tika analizēti stundas laikā savāktie atkritumi, lai saprastu, kuru ražotāju preces visvairāk piesārņo pludmali, secināts – absolūts atkritumu "līderis" ir uzņēmuma "Imperial Brands" ražoto cigarešu "Winston" izsmēķi, informēja audita rīkotāja Elīna Kolāte.
Arvien vairāk tiek pētītas sēņu pielietojuma iespējas zinātnē, celtniecībā, medicīnā un citur. Kamēr inovācijas vēl top, katrs var pārliecināties par sēņu plašo pielietojumu, izmantojot tās kā krāsu. Ar dzīslkāta bekām, piemēram, baltu dziju var nokrāsot dzeltenu, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Latvijas Nacionālā dabas muzejā direktora vietniece attīstības jautājumos, mikoloģe Diāna Meijere.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina 30. septembrī un 1. oktobrī ikvienu doties vērot gājputnu rudens migrāciju, vienlaikus piedaloties Eiropas putnu vērošanas dienās jeb "EuroBirdwatch 2023". Par novērotajiem gājputniem ieteicams ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv, tādējādi sekmējot sabiedriskās zinātnes kustību Latvijā.
Pret Krieviju vērstajām sankcijām ir efekts, bet ne tāds, kā cerēts – ar ekonomiskām sankcijām Krieviju piespiest pārtraukt karu neizdodas. Jo ilgāks laiks paies, jo jūtamākas sankcijas kļūs, taču ir veidi, kā tās apiet, un Krievija mācās – ne tikai kā sankcijām apmest līkumu, bet arī kā atrast citus sadarbības partnerus ārpus rietumvalstīm, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jēgermanis un Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska.
Ilgstošu un stabilu attiecību atslēga ir emocionālā intimitāte, taču arī seksuālā intimitāte ir komponente, kas attiecībās ir svarīga. Nepateiktas lietas, līdz galam neizrunātas vai noklusētas sāpes agri vien var izpausties seksuālajā jomā, pārim zaudējot intīmo tuvību, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja ārsts–psihoterapeits Andris Veselovskis un psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste, supervizore Inese Putniece.
Mūsdienās arvien biežāk sastopamies ar piesārņojumu, ko rada dažādi trokšņi. Lai parūpētos par sevi un savu dzirdi, svarīgi vismaz atpūsties klusumā, izbaudīt un novērtēt to, izslēdzot fona trokšņus, tostarp arī naktī neatstāt darbojamies radio vai televizoru. Drošs trokšņu līmenis dienā ir zem 53 decibeliem, naktī – zem 45, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga.
Pēc valdības sastādīšanas notiek gaidīšana un raudzīšanās, kas no "iestādītājiem" ministriem izaugs – vai grauds bijis labs, vai varbūt iepuvis. Vajadzētu paturēt prātā, ka ar sastādīto un atmatā palaisto valdību tomēr vajadzētu turpināt ņemties – ravēt, kopt un sarunāties. Valsts tomēr nav tikai tas, kas noticis līdz šim, valsts ir darbības vārds nākotnes formā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofs, publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins.
Lai gan savulaik nācies piedzīvot sajūtu, ka zinātne ir sarežģīta vide sievietei, tomēr vēlākos gados, nonākot Latvijas zinātnes aprindās, ar diskrimināciju nav nācies saskarties. Vienlaikus sievietei zinātniecei jāsaskaras ar izaicinājumiem savienot zinātnieces karjeru ar mātes lomu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja pētnieces, kuras šogad saņēmušas balvu "Sievietēm zinātnē".
Uzsākt sportot ir vieglāk tad, ja to dari kopā ar kādu, kas mudina atskaitīties un motivē iesākto turpināt. Tā var būt gan draudzene, gan treneris vai uztura speciāliste. Jebkura motivācija ir laba, lai turpinātu sportot, kamēr kustēšanās kļūst par ieradumu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja privātais treneris Kārlis Matisāns, pediatre Dana Isarova un veselības un uztura speciāliste Laila Siliņa.
Piektdien, 15. septembrī, ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, informēja Labklājības ministrijā.
Lēnām, bet, iespējams, neatgriezeniski ūdeņradis sāk ieņemt savu vietu pasaules un arī Latvijas enerģētikā. Ūdeņraža pielietojums, piemēram, tiek testēts sabiedriskā transporta nodrošināšanā. Vienlaikus Latvijā vēl nav tam vajadzīgās infrastruktūras, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis un "Hydrogen Europe" izpilddirektora padomnieks Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Aivars Starikovs.
Par sēnēm nereti izskan dažādas leģendas un apgalvojumi: trešā diena mums zināmo ēdamo sēņu ievākšanai ir labākā, jo pēc nedēļas tās jau būs vecas; ar sēņu baudīšanu svaigā veidā aizrauties nevajadzētu; indīgas sēnes nevar atpazīt pēc rūgtenas garšas, – šos un citus mītus un patiesības par Latvijā tik iecienītajām meža veltēm Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" komentēja mikoloģe Inita Dāniele.
Pirms astoņiem gadiem pētnieki pirmo reizi fiksēja gravitācijas viļņus – tas apliecināja 70. gados radīto teoriju par viļņiem, kurus rada masīvi objekti paātrinātā kustībā. Šogad pētnieki atklājuši jaunus faktus par šiem viļņiem, tos saistot ar neitronu zvaigznēm, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Fizikas nodaļas profesors Vjačeslavs Kaščejevs.
Viss posms kopš bērna piedzimšanas līdz pat pirmajām skolas gaitām bērna attīstībā ir orientēts uz to, lai bērns kļūtu pēc iespējas patstāvīgāks – pats prastu ēst, tad mazgāties, apģērbties, vēlāk arī mācīties. Vienlaikus ir vecāki, kas šo procesu kavē, savas atvases pārlieku sargājot, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" sprieda psihoterapijas speciāliste Jolanta Lamstere, klīniskā psiholoģe Sofija Semenova, psiholoģe un "Uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa.
Par labu smadzeņu darbību atbild gan fizisko aktivitāšu daudzums, gan uzturs, gan pats galvenais – regulāra to kustināšana. Pats galvenais nosacījums, lai mūsu smadzenes būtu mūžam dzīvas, lai mēs būtu ar asu prātu, ir apgūt jaunas iemaņas līdz pat pēdējam elpas vilcienam, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektors un pētnieks Edmunds Vanags.
Inta Romanova Jelgavas novada Vircavas pagastā kopā ar meitas ģimeni izveidojusi piemājas saimniecību "Mūsu avenes". Zemes platība nav liela, avenes aug tikai divos hektāros, bet, kā Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" uzsvēra Inta, – viņu mērķis nav kļūt par lielu saimniecību, jo ikdienā katram ir algots darbs, taču svarīgi, lai varētu darboties ar prieku un iesaistīt darbos mazmeitas.
Pēc dzemdībām vairāk domā par jaundzimušā, ne sievietes veselību. Grūtniecība sievietes ķermenī rada lielas izmaiņas, tostarp bieži atstājot sekas uz iegurņa pamatnes muskulatūru. Tādēļ par tās nostiprināšanu vingrojot būtu jāsāk domāt profilaktiski jau vismaz grūtniecības laikā, tā samazinot iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkcijas iespējamību, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" skaidroja ginekoloģe Laura Rācene, fizioterapeite Signe Beķere un fizioterapeite Egija Kovaļenko.
Sestdien, 16. septembrī, Pasaules talkas dienā, kad visā pasaulē notiks atkritumu savākšanas talkas, iedzīvotāji aicināti nāk talkā tiem, kam palīdzība vajadzīga, piemēram, augusta vētras postu piedzīvojušajiem, jo seku likvidācijas darbi joprojām notiek, informēja Lielās talkas pārstāvji.
Latvijas dabiskās pļavas šobrīd ir uz izzušanas robežas – tās saglabājušās vien 0,9% valsts teritorijas. Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju tas uztrauc, un viņi būtu gatavi kaut ko darīt, lai tās saglabātu un atjaunotu, secināts Latvijas Dabas fonda (LDF) šovasar veiktajā pētījumā, kura dati liecina – tikai trešdaļa iedzīvotāju zina, ka dabiskās pļavas Latvijā izzūd.
No šodienas podkāstu jeb raidierakstu straumēšanas vietnēs un Latvijas Radio mobilajā lietotnē pieejams Latvijas Radio oriģinālpodkāsts "Normāla ģimene". Eksperimentālā formātā veidotais deviņu epizožu raidieraksts vēstīs par dažādu ģimeņu attiecībām. Deviņi pāri bez intervētāja iejaukšanās un klātbūtnes savā virtuvē sarunāsies par savām attiecībām un dzīvi ar bērniem, ļaujot klausītājiem pastarpināti piedalīties privātā sarunā. No šodienas klausītājiem pieejamas podkāsta pirmās trīs epizodes.
