Janvāris starptautiski ir dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, un arī Latvijā speciālisti aktualizē dzemdes kakla vēža problēmātiku. Dzemdes kakla vēzis ir nopietna slimība, bet mūsu rīcībā ir ieroči, kā pret to cīnīties, uzsvēra Rezeberga.
"Vakcinējoties un pēc tam pārbaudoties regulārās skrīninga programmās, šo slimību kopumā ir pilnībā iespējams novērst.
Līdz ar to ir diezgan liels grēks neizmantot iespējas, ko mums dod gan zinātne, gan mūsu valsts, jo mums ir nodrošināts Latvijā viss, kas attīstītajā pasaulē ir pieejams," norādīja Rezeberga.
Dzemdes kakla vēzis ir infekcijas slimība, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss. Tā ir viena no visbiežāk sastopamajām seksuāli transmisīvajām infekcijām, un katrs cilvēks – vīrietis vai sieviete – visticamāk, savas dzīves laikā ar šo vīrusu sastopas.
"[Papilomas] vīrusa daba ir diezgan izpētīta. Ir diezgan liela bagāža zinātnisku pētījumu un sapratnes, kā šī slimība attīstās. Tā attīstās lēni. Tas nav tā, kā saslimt ar iesnām – inficējies un tūlīt esi slims. Šī slimība neizpaužas, šis vīruss var ilgstoši atrasties organismā. Dažs organisms no tā atbrīvojas, īpaši jauni cilvēki, bet dažam šis vīruss tomēr paliek ilgstoši un var izraisīt sākumā pirmsvēža saslimšanas un pēc tam jau arī šo invazīvo vēzi," skaidroja Rezeberga.
Viņa uzsvēra, ka vakcinēties pret dzemdes kakla vēzi gan meitenēm, gan zēniem ir svarīgi pirms dzimumdzīves uzsākšanas, tas aizsargās no vīrusa ilgstošas uzturēšanās organismā.
"Tālāk ir jau skrīnings, kad mēs meklējam sievietēm dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanas. Arī tās ir iespējams veiksmīgi ārstēt, arī ķirurģiski ārstēt, saglabājot reproduktīvo funkciju. Šie skrīninga izmeklējumi ir jāveic ar noteiktu intervālu visas dzīves laikā.
Vakcinācija ir viens, un skrīnings ir otrs, un tie abi divi iet roku rokā. Arī vakcinētajiem cilvēkiem ir jāpiedalās šajās skrīninga programmās," uzsvēra Rezeberga.
Onkoginekoloģe un kolposkopijas eksperte Arta Spridzāne aicināja sievietes nebaidīties doties uz skrīninga pārbaudēm, jo runa ir par pirmsvēža saslimšanu atklāšanu, turklāt lielākajai daļai šīs analīzes būs negatīvas.
"Savukārt tām sievietēm, kurām tiks atklātas pirmsvēža saslimšanas, tās lielākoties arī ir pilnībā izārstējamas ar salīdzinoši vienkāršām metodēm un ātri. To arī mūsu valsts apmaksā un rūpējas par to, lai tālākais izmeklējums un ārstēšana būtu kvalitatīva," norādīja Spridzāne.
Rezeberga atzina, ka vārds "vēzis" cilvēkus bieži baida, un vārdi, kas rakstīti uzaicinājuma vēstulēs sievietēm, varbūt ne vienmēr uzrunā.
"Vārds "vēzis" reizēm baida cilvēkus uzzināt patiesību. Tā ir kā tāda strausa metode – iebāzt galvu smiltīs un labāk nezināt. Bet atšķirībā tiešām no citiem skrīningiem – kolorektālā un krūts vēža skrīninga, kur mēs meklējam jau esošu vēzi, šinī gadījumā vēža vēl nav un var novērst šī vēža attīstību. Tā ir milzīga atšķirība. Tā kā no tā vārda "dzemdes kakla vēzis" nevajadzētu baidīties. Tiešām," uzsvēra Rezeberga.
Tāpat Rezeberga piekrita, ka pa pastu sūtītas uzaicinājuma vēstules, iespējams, nav mūsdienīgākais veids, kā sasniegt sievietes. Bieži tās tiek nozaudētas vai pat netiek saņemtas, piemēram, ja deklarētā dzīvesvieta neatbilst faktiskajai, taču par to ir padomāts – ginekologiem ir iespējams apskatīties vienotā reģistrā, vai šo vēstuli bezmaksas skrīningam sieviete ir izmantojusi. Ja tā nav izmantota, sievietei pienākas bezmaksas analīzes. Vēstuli var izmantot tik ilgi, kamēr nav atnākusi jau nākamā.
Tāpat tām sievietēm, kurām izveidotas elektroniskās pastkastes, šīs uzaicinājuma vēstules tiek sūtītas elektroniski.
