Daudzi vecāki piekritīs – tik labs ir mūsdienu pasaules "izgudrojums" bērnudārzs! Paradums mazus bērnus atstāt bērnudārza audzinātāju uzraudzībā, kamēr vecāki dodas darba gaitās, radies tikai 20. gadsimtā, taču ne tikai pieskatīšana vecāku prombūtnē bija priekšnoteikums pirmsskolas izglītības iestāžu radīšanai – arī vajadzība celt bērnu izglītības līmeni, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un arī pirmsskolas izglītības vēstures pētniece Vineta Jonīte.
Autora ziņas
Gita Dukāte Tukuma novada Kandavas pagasta viensētā "Nāgas" izveidojusi bioloģisko piemājas saimniecību. Tajā viņa kopā ar vīru 60 hektāros audzē graudus un dārzeņus, bet kūtī tur četras govis un četras sivēnmātes. Gita, tāpat kā vīrs, strādā arī algotu darbu – viņa ir pavāre, bet vīrs darbojas dzelzceļa jomā. Gitai pārsvarā jāstrādā brīvdienās, tāpēc viņa pati to sauc par atpūtu no lauksaimniecības darbiem, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Sestdien, 17. februārī, no pulksten 11 līdz 14 pie Kaņiera ezera notiks sakopšanas talka, kuras mērķis ir sekmēt mērķtiecīgu ezera zāļu purvu un niedrāju apsaimniekošanu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), aicinot talkā piedalīties Ķemeru Nacionālā parka iedzīvotājus un ikviens interesents.
Lai gan Latvijā etniskā spriedze nav tik izteikta kā citur pasaulē, tomēr teikt, ka pie mums tās nav, būtu pāragri. Etnisko spriedzi var just dažāda veida politiskajā retorikā un arī mītos, kas dzīvo Latvijas sabiedrībā, un tas veicina ekstrēmāku politiku un populismu, kas savukārt noved pie lēmumiem, kas Latvijai nav optimāli, – sabiedrība, kas ir polarizēta un kurā mājo ekstrēmi viedokļi, ir vāja sabiedrība, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda mākslīgā intelekta un tehnoloģiju jomas uzņēmējs un kritiskās domāšanas kustības "quotudoma.lv" izveidotājs Mārtiņš Vaivars.
Visvairāk acu veselību ziemā ietekmē spēcīga saule un vējš, kā arī ekrānu lietošana ikdienā, taču mūsu acīm par labu nenāk arī sausais gaiss telpās, kura dēļ acis kļūst sausas un ātrāk nogurst. Diskomfortu var novērst mitrinoši acu pilieni, bet vispirms būtu jāparūpējas par pietiekamu gaisa mitrumu telpās, kurās uzturamies, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja oftalmoloģes Dace Lietuviete un Anda Balgalve.
Ikdienas maksājumi aizvien biežāk ir digitāli – ar "nopīkstinātu" telefonu pie kases, zibmaksājumu, apstiprinot naudas pieprasījumu vai tamlīdzīgi. Lai arī skaidras naudas izmantošana ikdienā samazinās, tomēr tā no mūsu ikdienas nepazudīs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.
Ne velti latviešiem ir teiciens – ratus taisi ziemā, bet ragavas kal vasarā. Jau tagad ir laiks domāt par to, kā pavasarī apkarot dārza kaitēkļus. Šogad parādījies plašāks feromonu slazdu piedāvājums, kas ir bioloģisks un efektīvs veids, kā ierobežot kaitēkļus, un tagad ir īstais laiks tos iegādāties, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopes – kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un RSU Absolventu asociācija 8. februārī rīko domnīcu "Maģistrs – solis augstāk", lai Farmācijas fakultātes jaunās ēkas vestibilā nesteidzīgā un neformālā gaisotnē apmainītos ar domām par to, ko mūsu katra dzīvē nozīmē maģistra grāds – kā līdz tam nokļūt, kur tas vedīs tālāk, vai vajag vēl vienu maģistra grādu, vai varbūt mainīt profesiju un nozari.
Šogad janvāra beigās septīto gadu pēc kārtas aizvadīta Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) akcija "Ziņo par putniem dārzā". Šoziem pie barotavām 278 vietās Latvijā novēroti 10 294 putni, pārstāvot 56 putnu sugas. Visdaudzskaitlīgāk ziņots par lielo zīlīti, lauku zvirbuli un zaļžubīti, informēja LOB.
Elektroauto kā pamata spēkrats ģimenē lielākoties piemērots tiem, kuriem ir iespēja vismaz reizi dienā to uzlādēt mājās vai darbā. Ja tas iespējams, elektroauto var būt ērta un izdevīga mašīna, taču katram par to jāveic savi aprēķini, ņemot vērā savas vajadzības un pārvietošanos ikdienā. Runājot par elektroauto patēriņu, jāņem vērā, ka jāatrēķina 15% no tā, ko sola ražotājs, – tas būs reālais nobraukums vasarā. Norēķinot 30% no šī apjoma, tas būs nobraukums ziemā, "TikTok" tiešraidē ar LSM.lv stāstīja uzņēmuma "Text2reach" vadītājs un sociālo tīklu "Dzīve ar elektroauto" satura veidotājs Mārtiņš Labāns.
Biedrība "ParSirdi.lv" kopā ar kardiologiem, endokrinologiem, nefrologiem, farmaceitiem, uztura un fizisko aktivitāšu speciālistiem atklāj sievietes sirds veselības mēnesi ar akciju "Sievietes sirds un VISS(ums)", kas norisināsies no 8. februāra līdz 8. martam. Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra kardioloģe Inese Mintāle, ļoti daudz veselības problēmu rodas liekā svara dēļ. Ārste arī vērtēja, ka mūsdienās ir gana pieejamas informācijas, lai varētu labāk gādāt par savu veselību, tomēr, šķiet, šajā gadsimtā cilvēki zaudējuši pašaizsardzības refleksu.
"Nežēlojiet mani, es to darīju apzināti, jo man patika tā eiforija," tā par savu profesionālā sporta karjeru un tās garoziņu – traumām – saka Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš. Savulaik gūtie ievainojumi šobrīd traucē pēc priekšrakstiem izpildīt visas jogas pozas, tomēr viņš nebēdā, jo dara to sev. Ozoliņš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izvēlējās doties atpakaļ uz Latviju, bet par tur palikušajiem kādreizējiem kolēģiem Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" atzina – viņi paši izdarīja izvēli un paši izjutīs sekas. Viņš gan neslēpa, ka daža laba sportista pārliecības viņu pārsteigušas.
Radīta kā iespēja videospēļu spēlētājiem, bet nejauši izrādījās noderīga arī citiem nolūkiem, tostarp kā palīgs cilvēkiem ar kustību traucējumiem – tā par Latvijas uzņēmuma "Azeron" radīto ergonomisko videospēļu kontrolieri Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja uzņēmuma Informācijas tehnoloģiju (IT) departamenta vadītājs Olafs Grundāns un dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, norādot, ka ieguldījums iekļaujošākas vides radīšanā ir tas, kādā virzienā būtu jāstrādā visiem Latvijas jaunuzņēmumiem.
Solvita Lomaža 20 gadus nostrādāja šūšanas fabrikā Dobeles novada Aucē, bet tad nolēma, ka vajag pārmaiņas. Kursos viņa apguva mazā biznesa organizēšanu un uzrakstīja pirmo projektu, kurā ieguva finansējumu, lai pērn savas privātmājas bēniņos izveidotu pati savu nelielu šūšanas darbnīcu. Beidzot viņa var teikt – darbs ir arī hobijs, Solvita stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Februārī norisinās "Reto slimību dienas 2024" informatīvā kampaņa "Krāso savu spēku!", lai informētu sabiedrību par retajām slimībām Latvijā un pasaulē. Latvijā patlaban reģistrēti 15 tūkstoši reto slimību pacientu un seši tūkstoši pacientu ir bērni. Savukārt, lēšot pēc statistikas, kādā dzīves posmā ar retu slimību Latvijā varētu saskarties 65–111 tūkstoši cilvēku, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja Latvijas Reto slimību alianses eksperte Marta Augucēviča.
No otrdienas, 6. februāra, līdz piektdienai, 9. februārim, visā pilsētā plānota Rīgas ūdensvada tīklu profilaktiskā dezinficēšana jeb hlorēšana. Lai gan veselībai draudus tas nerada, ūdensvadu dezinficēšanas laikā un arī 24 stundas pēc tās uzturā ieteicams lietot vārītu ūdeni, informēja SIA "Rīgas ūdens".
Lai godinātu vēsturiskus notikumus, novadpētniece Sarmīte Ozoliņa rosinājusi pārdēvēt Krustpils pagastā Urķērnieku māju tuvumā augošo parasto ozolu (Quercus robur). Līdz ar vēsturnieka skaidrojumu ozolam ar 4,24 metriem lielu apkārtmēru ir dots vārds Trešā bruņotā vilciena ozols, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Analizējot Krievijas vēsturi, redzamas divas tendences. No vienas puses, vara cenšas unificēt un centralizēt Krieviju, no otras puses – tiklīdz centrālā vara pavājinās, burtiski uzplaukst lokālās. Līdz ar to Krievijas iedzīvotāji var sagādāt pārsteigumus, taču tikai tad, kad mazināsies Vladimira Putina vara. Tad sāksies juku laiki, jo Krievija ies vēl tālāk autoritārisma virzienā, un būs vēl sliktāk, nekā ir tagad, bet tad pakāpeniski kļūs labāk, Latvijas Radio raidījumā "Kas būs ar Krieviju?" vērtēja vēsturnieks Valdis Klišāns.
Attiecību veidošana nav vienkāršs process. Ja bieži nākas piedzīvot neveiksmes, iespējams, cilvēks neapzināti atkārto savu vecāku kļūdas. Attiecību veidošana ir jāmācās. Jāmācās atpazīt, saprast, izvērtēt otru cilvēku, jāmācās saprast pašam sevi. Līdz ar to jo ilgāks iepazīšanās laiks, jo labāk, bet taureņi vēderā vien nav labs kritērijs, pēc kā izvēlēties partneri, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis.
Krievijas nolūki revanšēties par Padomju Savienības sabrukumu bija skaidri redzami, taču mūsu pašu biznesa un īstermiņa peļņas intereses pārsniedza morālās un stratēģiskās, un mēs paši karu savā ziņā finansējām – caur naftas un gāzes iegādi, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" pauda Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs, vēsturnieks Dainis Poziņš.
Krievija savās mājās vēl nav redzējusi gana daudz asiņu, lai tās sabiedrībā veidotos spiediens, kas Vladimiram Putinam liktu domāt par savas politikas maiņu. Krievija savus kritušos neredz. Tāpat uz fronti tiek sūtīti noziedznieki, minoritātes, sociālekonomiskie pabērni un ciemata alkoholiķi – ar to Krievijas sabiedrība var samierināties. Krievija ir ciniska un briesmīga savā retorikā un pieejā pati pret saviem iedzīvotājiem, bet grūti teikt, kad asiņu būs pietiekami, lai Putina varai pienāktu beigas, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Pēc ilgstošiem pētījumiem Latvijā pagarināts balstvakcinācijas periods pret ērču encefalītu. Pēc ceturtās vakcīnas devas atkārtoti vakcinēties nu vajadzēs vien pēc 10 gadiem. Vakcinēšanās ir efektīvs veids, kā izvairīties no ērču encefalīta, kas bieži var noritēt smagi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.
Starptautiskajā sieviešu ekonomiskās spēcināšanas konferencē, kas notiks 7. martā, 30 pasākuma runātājiem piepulcēsies arī "Michelin" zvaigznes restorāna īpašniece Nadja Samī un olimpisko spēļu čempione Rūta Meilutīte. Izziņota arī meistarklašu programma līderības un finansiālās izaugsmes veicināšanai – trīs no tām notiks vēl pirms samita norises, informēja rīkotāji.
Saistībā ar pieaugošo sabiedrības interesi par psihisko veselību un dažādiem psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) ievieš psihiatriskās konsultācijas dežūrtālruni 25428561, informēja RPNC, norādot, ka tālrunis paredzēts gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpē un valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka tas nav paredzēts, lai pierakstītos pie ārsta vai saņemtu receptes medikamentiem.