Tehnoloģiju attīstība ļoti ietekmējusi cilvēku miega paradumus. Sociālie mediji un dažādas izklaides iespējas bieži vien mudina mūs attālināt savu miegu, lai mēs varētu iekļauties sociālās aktivitātēs savā telefonā, datorā, vai skatoties televizoru, atzina Bērziņa. Tāpat ir cilvēki, kuri uz miega rēķina izvēlas palielināt savas darba stundas.
Viens no izplatītākajiem mītiem ir, ka cilvēki var iemācīt sevi gulēt īsāku laiku par nepieciešamajām septiņām stundām. Patiesībā cilvēki tādā veidā vienkārši pieradina sevi pie miega trūkuma negatīvajām sekām, piemēram, noguruma.
"Mēs pierodam un pieradinām savu organismu pie izmaiņām. Mēs jau esam tādi, kuri vienmēr visam var pielāgoties. Arī mūsu organismam ir jāpielāgojas, bet tā nav norma, kuru tas pieņem, un pēkšņi visa fizioloģija funkcionē citādāk. Tas nav iespējams. Protams, ir cilvēki, kuri var gulēt mazāk, bet viņi tā vienmēr ir gulējuši, nevis kaut kādā brīdī sevi pārmācījuši," skaidroja Bērziņa.
Ja cilvēks izdomā, ka vēlas būt efektīvāks darbā, tāpēc samazina savu miegu uz piecām vai sešām stundām, viņš pēc būtības spiež savu organismu turpmāk funkcionēt miega badā, kam organisms, protams, pielāgosies, bet ilgtermiņā tādēļ var rasties negatīvas sekas.
"Ja mēs tā mākslīgi sev samazināsim miegu, tad kaut kādā brīdī noteikti iestāsies izsīkums mehānismiem, kuri regulē miegu, un visam organismam. Pēc būtības cilvēks pats sevi tā ieved nelabvēlīgā stāvoklī," norādīja Bērziņa.
Uz miega rēķina iegūstot pāris stundas vairāk, ko veltīt darbam, nepalielinās cilvēka efektivitāte, jo no miega bada cieš smadzenes, līdz ar to arī mūsu spēja pildīt uzdevumus, koncentrēties, domāt.
"Miega laikā notiek ļoti daudz dažādu procesu, notiek atmiņu pārstrukturēšana, zināšanu nolikšana tur, kur mēs tās varam atsaukt ātrāk, kad vajadzīgas. Tie ir tā saucamie augstākie kognitīvie procesi. Piemēram, ja cilvēks vienu nakti guļ ļoti maz, ir ļoti slikta nakts, tas būs līdzīgs [stāvoklis] vienas promiles reibumam. Ja cilvēks ilgstoši guļ maz, protams, viņam šķiet, ka viņš pielāgojas, bet viņam zūd koncentrēšanās spējas, viņš var uz sekundēm iemigt," skaidroja Bērziņa.
Ilgstoša miega bada rezultātā var parādīties tā saucamais mikromiegs – īslaicīgas iemigšanas epizodes, kas ilgst četras līdz piecas sekundes, kad cilvēks nav spējīgs reaģēt uz ārējiem signāliem. Īpaši bīstami tas ir autovadītājiem.
"Var būt brīžiem arī grūtības padomāt, domāšana kļūst lēnāka, var parādīties aizmāršīgums. Tas ietekmē problēmu risināšanu, analītiku – prāts vairs nav ass. Produktivitāte, radošums, idejas un plānošana – tas viss cieš. Mūsu prāts ļoti cieš no miega bada," uzsvēra Bērziņa.
Protams, miega bads var rasties ne tikai garu darba stundu, bet arī dažādu citu iemeslu dēļ. Piemēram, ir saslimšanas, kuras ietekmē miegu un cilvēka spēju izgulēties.
"Var būt arī tā, ka cilvēks emocionālu apsvērumu dēļ vai emocionālu grūtību, pārdzīvojumu dēļ guļ mazāk. Viņš nevar aizmigt, naktīs bieži mostas. Pēc būtības miega bads jeb miega trūkums ir jēdziens, kas nozīmē to, ka mēs neguļam tās septiņas stundas vai guļam tās nekvalitatīvi, bet iemesli var būt ļoti dažādi," skaidroja Bērziņa.
