Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās darbosies Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, kā arī palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem vai traumpunktos. Savukārt, dodoties uz slimnīcu ar savu auto, ieteicams pirms tam sazināties ar slimnīcu telefoniski, tikmēr dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz ārkārtas tālruni 113, vēstīja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Autora ziņas
Uz dzimumu stereotipiem balstītas frāzes, piemēram, "puikas neraud" vai "meitenes netrako" nākas dzirdēt visai bieži, taču nereti šie stereotipi aizliedz bērniem just to, ko viņi jūt, jo emocijas gan zēniem, gan meitenēm ir vienādas. Šo emociju apspiešana var novest pie plašām sekām, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" klāstīja ārste psihoterapeite Laura Valaine.
"Autoavārijā cieta 60% no mūsu draugu kompānijas. Es nezinu, kā tajā brīdī nostrādāja kaut kāds klikšķis – nekāpt tajā mašīnā, 14–15 gados apzinoties, ka šoferis pie stūres būs dzēris, blakus sēdētāji būs dzēruši," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Sintija Leimane. Sintija uzauga mīlošā ģimenē, bet kaut kas pusaudžu gados jaunietei pietrūka. Tas bija adrenalīns, ko viņa meklēja nepareizajā kompānijā līdz brīdim, kad saskārās ar sekām.
Latvijas pašvaldības un to iedzīvotājus mudina iesaistīties izaicinājumā, kurā digitālā lietotnē fiksēs katras pašvaldības iedzīvotāju noietos soļus, lai noskaidrotu kustīgāko pašvaldību Latvijā. Izaicinājums noritēs no 2023. gada 23. decembra līdz 2024. gada 29. februārim, informēja Sabiedrības integrācijas fondā (SIF).
"Man bija miljoniem bišu galvā, man asaras tecēja, es nevarēju acis atvērt, viss sāpēja. Tā bija elle uz zemes, un man šķita, ka tas ir tas, kā tu mirsti," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" par reizi, kad apzināti vēlējās izbeigt savu dzīvi, stāstīja sociālo tīklu satura veidotājs Armands Jaunzems. Līdz pašnāvības mēģinājumam viņu noveda uzvedība, kas sākās kā protests pret vecākiem un viņu reliģiju, bet noveda pie apzinātas sevis iznīcināšanas.
Bērniem, kas piedzīvojuši dzimumnoziegumus, bieži vien pietrūkst zināšanu par savu ķermeni un par robežām, kuras citi nedrīkst pārkāpt. Vecāku uzdevums ir runāt ar saviem bērniem un izglītot viņus seksuālās uzvedības jomā, jo zinošs bērns ir arī pasargāts bērns, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda psiholoģijas doktore, lektore, supervizore Diāna Zande un centra drošai bērnībai "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.
"Es regulāri piedzēros līdz bezsamaņai. Es regulāri vienkārši biju komā," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atzina dziesminieks Imants Daksis. Imants jau no bērnības interesējās par mūziku, bet viņam nepatika tas, ko lika spēlēt, viņš gribēja radīt savus darbus. Tāpat viņam neinteresēja tas, ko dara vienaudži. Imantam bija grūti iekļauties sociālajā vidē, tāpēc daudz laika viņš pavadīja vienatnē. Lai aizbēgtu no realitātes, agri iepazina smēķēšanu un alkoholu, kas rezultējās ar smagu atkarību.
Kamēr pilsētā cilvēkiem bažas rada brūno konteineru novietošana un smaka, laukos bioloģisko atkritumu šķirošana ir vienkāršāka, jo tos var kompostēt, tomēr cilvēkiem nav jāsatraucas – neviens viņu pagalmā nenāks un nemērīs komposta kvalitāti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Saeimas deputāte un biedrības "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse ("Progresīvie").
Jūras šelfs jau ilgstoši tiek izmantots kā naftas un dažādu derīgo izrakteņu ieguves vieta, bet arvien aktīvāk tiek pētīti arī dziļāki ūdeņi – okeāna gultnē slēpjas milzu resursi, kas komerciālos nolūkos pagaidām vēl netiek iegūti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.
"Šie ātri un vienkārši pagatavojamie laša plācenīši ir viens no maniem mīļākajiem ēdieniem, un arī ciemiņi tos vienmēr novērtē atzinīgi," saka pavārgrāmatas "Garšīgs nav sarežģīts" autore Elizabete Valujeva. Plācenīši ir gana sātīgi, turklāt tos var pagatavot pāris minūtēs. Ieteicams tos baudīt kopā ar diļļu mērci, bet piedevas izraudzītas pēc savas izvēles.
No 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrilatoriem. Lai tos lietotu, nav vajadzība īpaša apmācība, – sniegt palīdzību ar tiem var jebkurš, taču vispirms jāizsauc palīdzība un jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja kardiologi Ainārs Rudzītis un Andris Skride, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā" konstatēts, ka pēdējo gadu laikā strauji audzis diagnosticēto arodslimību skaits, ne tik strauji, bet pieaudzis arī arodslimnieku skaits. Secināts, ka psihoemocionālie riska faktori pēdējos gados ir izvirzījušies darba devējiem kā prioritāte risku novēršanai, bet arodslimību sekas nākotnē nav prognozējamas.
Valsts uzdevums būtu līdzsvarot, lai bērnu skaits nemazina ģimeņu turību, bet Latvijā tas joprojām ir liels klupšanas akmens. Apmēram puse no Eiropas valstīm ir spējušas to neitralizēt – ja ģimenē ir divi vai trīs bērni, tas būtiski nemazina labklājību un nepalielina nabadzības risku. Latvijā tomēr ir pārāk daudz ģimeņu, kas to izjūt, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda demogrāfs, vēsturnieks un pētnieks Ilmārs Mežs.
Pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaug saslimšanas gadījumu skaits – cirkulē gan gripa, gan Covid-19, gan respiratori sincitiālais vīruss, gan norovīruss. Infekcijas ir lipīgākās tieši pirmajās dienās, tāpēc ar pirmajām saslimšanas pazīmēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāpaliek mājās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
No 2024. gada vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam, pakāpeniski tiks atjaunota piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Arī šīs piemaksas tiks indeksētas, bet pašiem pensionāriem nekas nav jādara, lai šīs piemaksas saņemtu, informēja Labklājības ministrija. Kas vēl jāzina par pensiju piemaksu atjaunošanu?
Lai arī Latvija nav karastāvoklī, tomēr mēs esam ierauti karā, tāpēc drošības sajūta šobrīd ir ļoti trausla. Dažbrīd izskanošie vēstījumi par to, ka ukraiņiem vajadzētu apdomāt miera sarunas ar Krieviju, bažas par mūsu drošību tikai palielina, jo Ukrainas zaudējums karā nozīmētu kara agrāku vai vēlāku pārcelšanu uz Baltijas valstīm, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs, jurists Tālavs Jundzis, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, agri vai vēlu NATO palīdzība Ukrainai palīdzēs uzvarēt karā pret agresoru.
Zemgales tūrisma gada balvas "Zemgales Zelta dukāts" ieguvējs Silvars Dumpis no Aizkraukles novada Vietalvas pagasta pirms četriem gadiem kopā ar sievu Līgu nopirka 300 šķirnes trušus, bet nu jau mini zoodārzā "Karlīnas" ir arī dažādi putni, kazas, alpakas, poniji, zirgi, ķengurs un citi dzīvnieki, Silvars stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Šonedēļ ar prieku par uzvaru un skumjām par šķiršanos noslēdzās Latvijas Televīzijas raidījuma "Īstās latvju saimnieces" astotā sezona, kur uzvaras laurus plūca saimniece Sandra Icaka no Zemgales. Piedāvājam Sandras meloņu un vītinātā šķiņķa salātu recepti, kas noteikti atsvaidzinās nu jau itin drīz gaidāmo svētku galda klāstu.
Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Daudzās medicīnas iestādēs Latvijā pacientu pieredzes aptaujas jau ieviestas, bet no nākamā gada tās būs obligātas. Lai pacients ar ārstu saprastos, komunikācijai jābūt abpusējai, proti, jārunā ir abiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sprieda mediķi un speciālisti.
Ar zemgalietes Sandras Icakas uzvaru šonedēļ noslēdzās Latvijas Televīzijas raidījuma "Īstās latvju saimnieces" astotā sezona. LSM.lv apkopoja visu saimnieču galdā celto ēdienu receptes vienuviet. Lasi un smelies idejas viesību galdiem!
Šodien, 8. decembrī, Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4, Rīgā notiek konference "Latvietis kokā ēd sēnes: nopietni un nenopietni par latviešiem". Tajā 14 LU akadēmiskā personāla pārstāvji, doktoranti, atmiņas institūciju u.c. jomas speciālisti lasa savus pieteiktos referātus. Konferences tiešraide skatāma arī portālā LSM.lv.
Latvijas Dabas fonds (LDF) ar jaunām aktivitātēm turpinās projektu "GrassLIFE" Latvijā izzūdošās vērtības – dabisko pļavu atjaunošanas un saglabāšanas jomā, veidojot dabas zemnieku kopienu, attīstot pļavas augu sēklu ražošanu, paplašinot mobilā ganāmpulka darbību un sadarbībā ar 11 dabisko zālāju īpašniekiem atjaunojot vēl 1260 hektārus dabisko pļavu, informēja LDF.